Ja stingri ierobežojumi saglabāsies līdz gada beigām, kultūras nozarei radītie zaudējumi varētu būt ap 30 miljoniem
Stingri ierobežojumi kultūras pasākumiem līdz gada beigām radīs zaudējumus ap 30 miljoniem eiro, šorīt intervijā LTV raidījumam “Rīta panorāma” sacīja kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK).
“Mēs nevaram prognozēt, cik no pasākumiem tiks atcelti un cik pārcelti, tas liedz nonākt pie konkrētiem skaitļiem. Arī nevaram prognozēt, kurā datumā krīze beigsies,” sacīja Puntulis.
Viņš skaidroja, ka arī Veselības ministrija (VM) izvairās nosaukt konkrēto datumu, kurā pulcēšanās ierobežojumi tiks atcelti pavisam. “Es pieļauju, ka Kultūras ministrija (KM) būs tā, kurai nāksies uzņemties atbildību,” sacīja ministrs.
“Šādu lēmumu izmisīgi no mums gaida visa nozare – ne tikai mūsu pašu teātri un valsts kapitālsabiedrības, bet arī visa privātā nozare, jo tieši šī neziņa ir tā, kas visvairāk rada stresu šinī sabiedrības daļā,” norādīja Puntulis.
Pēc viņa sacītā, finansējuma apmērs varētu būs līdzīgs kā Igaunijā. “Ja mēs pieņemam, ka situācija būs nestabila līdz gada beigām, varētu aplēst, ka tie varētu būt tuvu 30 miljoniem eiro kultūras nozares atbalstam,” norādīja ministrs.
Vienlaikus nav skaidra ne precīza summa, ne arī kritēriji, pēc kuriem Covid-19 krīzes dēļ atcelto un nenotikušo pasākumu rīkotāji varētu saņemt zaudējumu kompensācijas, ja valdība šādu Kultūras ministrijas ideju atbalstītu.
Kā zināms, KM iecerējusi valdībā prasīt izmaksāt zaudējumu kompensāciju par Covid-19 krīzes dēļ nenotikušajiem vai atceltajiem kultūras pasākumiem.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
Attiecību kaislības Nacionālā teātra izrādē “Intīmās dzīves”
Uz Nacionālā teātra lielās skatuves uzdzirkstīs britu dramaturga Noela Kovarda luga “Intīmās dzīves”. Četri Nacionālā teātra aktieri ar elegantu humoru izspēlēs stāstu par visos...
Lasīt tālākSatversmes tiesa: valsts nav nodrošinājusi pienācīgu aizsardzību pret pārmērīgu izklaides troksni
Šonedēļ Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2025‑18‑03, atzīstot par Satversmei neatbilstošu trokšņa novērtēšanas un pārvaldības regulējumu, ciktāl tas nenodrošina pienācīgu...
Lasīt tālākStājas spēkā grozījumi Krimināllikumā, pagarinot noilgumu smagiem noziegumiem pret bērniem
Ceturtdien, 16. aprīlī, stājas spēkā tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres iniciētie grozījumi Krimināllikumā, kas pagarina noilgumu smagiem noziegumiem pret bērniem, stiprina aizsardzību...
Lasīt tālākNo 15. aprīļa atsevišķos valsts ceļu posmos palielināts maksimālais atļautais ātrums
No rītdienas, 15. aprīļa, atsevišķos valsts galveno autoceļu posmos tiek ieviests palielināts atļautais maksimālais braukšanas ātrums. Maksimālo atļauto braukšanas ātrumu līdz 110...
Lasīt tālākNākamie Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki notiks 2028. gada vasarā
XXVIII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVIII Deju svētki notiks no 2028. gada 30. jūnija līdz 9. jūlijam, tā šodien, 14. aprīlī, lēmusi valdība. Dziesmu un deju svētku likums nosaka,...
Lasīt tālākNedēļas sākumā gaidāms mierīgs un sauss laiks
Nedēļas sākumā gaidāmi nemainīgi mierīgi laika apstākļi – saule mīsies ar mākoņiem, pūtīs lēns vējš, laiks būs sauss. Nedēļas otrajā pusē laika apstākļi būs daudzveidīgāki...
Lasīt tālākNacionālajos bruņotajos spēkos ieviesīs attālināti vadāmus sauszemes dronus
Aizsardzības ministrija ir noslēgusi līgumus ar trīs vietējiem uzņēmumiem – SIA “Brasa Defence Systems”, SIA “Natrix” un SIA “LV-Teh” – par Latvijā ražotu bezpilota sauszemes...
Lasīt tālākVK: Neskaidra izmaksu efektivitāte un sadrumstalota pārvaldība apdraud klimata mērķu sasniegšanu transporta nozarē
Latvija riskē līdz 2030. gadam nesasniegt klimata mērķus transporta nozarē – politikas koordinācija ir sadrumstalota, atbalsta instrumenti izkaisīti un publiskos resursus pietiekami mērķtiecīgi...
Lasīt tālākBūvsezona Rīgā sākusies: vērienīgi darbi visā pilsētā
Līdz ar pavasara iestāšanos Rīgā sākas aktīvā būvniecības sezona, šogad aptverot plašu darbu apjomu visā pilsētā – no lieliem infrastruktūras projektiem līdz ielu seguma atjaunošanai...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālāk
