Iedzīvotāju neticība bankām aug
Pensiju uz bankas kontu man pārskaita mēneša vidū, šoreiz pirms svētkiem visu naudu neizņēmu, domāju – vēlāk to izdarīšu, Neatkarīgajai stāsta pensionārs no Rīgas Jānis Freimanis.
Viņš atvēris kontu Latvijas Krājbankā (LK) tobrīd, kad pasts ieviesa maksu par pensijas piegādi mājās, jo “bankas piedāvājums bijis labs” Tagad sirmais kungs neizpratnē rausta plecus: vai savu pensiju vēl redzēs?
Lai arī pensija nav liela, tomēr izdevies ik mēnesi iekrāt pārdesmit latu, un tos turējis bankas kontā. J. Freimanis ir viens no gandrīz 60 000 Latvijas pensionāru, kuri savu pensiju saņem LK kontos.
Vairāki desmiti tūkstoši cilvēku, kuri algas saņem LK, trešdien nevarēja ne norēķināties ar bankas kartēm, ne arī izņemt skaidru naudu. Lielai daļai cilvēku nav nevienas citas bankas kartes. Diemžēl novembra pensijas cilvēkiem jau ir izmaksātas un pagaidām iesaldētas, tās varēs izņemt, kad būs pieņemts konkrēts lēmums par turpmāko bankas darbību. Pašlaik Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) ir apturējusi jebkādus pārskaitījumus uz LK kontiem, Neatkarīgajai sacīja VSAA speciāliste Edīte Olupe. Līdz šīs nedēļas beigām VSAA aicina vispirms tos LK klientus, kuriem gaidāma slimības vai cita pabalsta izmaksa, iesniegt cita konta numuru. Tāpat arī tos pensionārus, kuriem pensija tiek izmaksāta mēneša sākumā. VSAA filiāles pagarina darba laiku līdz septiņiem, lai pieņemtu cilvēku iesniegumus. Tos var sūtīt arī pa pastu vai lūgt nogādāt arī tuviniekam. VSAA atgādina, ka pabalstus (izņemot sociālā nodrošinājuma) iespējams saņemt tikai bankas vai PNS kontā; pensijas un sociālā nodrošinājuma pabalsta saņemšanai var izvēlēties arī piegādi dzīvesvietā, ko nodrošina Latvijas pasts. Sociālos maksājumus LK kontos saņem vairāk nekā 88 000 klientu, no tiem pensijas un sociālā nodrošinājuma pabalstus – 58 000.
LK situācija apliecina: cilvēki pieraduši norēķināties ar bankas kartēm un neturēt lielas naudas summas uz rokas. Ne viens vien LK klients trešdien piedzīvoja šoku. «Es domāju, ka vajadzēja izņemt naudu no Krājbankas jau tad, kad paziņoja par lietuviešu Snoras, taču Latvijas amatpersonu paziņojumi, ka Latvijā viss būs kārtībā, bija diezgan pārliecinoši,» ar Neatkarīgo pārdzīvojumā dalās divu bērnu māmiņa Egita. Arī viņai vienīgais konts ir tieši LK. No 50 latiem izdzīvot nevarēs, ja jāmaksā visi rēķini, jāpērk pārtika. «Ja es zinātu, ka tiešām tuvākā mēneša laikā saņemšu savu naudu, es neuztrauktos, jo rēķinus var samaksāt nedaudz vēlāk, bet vai tiešām mums atdos to naudu?!» Traģiskāka situācija veidojas uzņēmumiem, kuriem nauda ir LK un kuriem būs, iespējams, grūtības samaksāt algas. Trešdien Latvijas interneta portālus, arī Latvijas Radio pārpildīja cilvēku ziņojumi, kā LK situācija ietekmē ikdienu: «Man konts LK. Un šodien dzimšanas diena. Forša dāvana»; «Mazpilsētās pensionāri pasta darbiniekus gāž no kājām – visi formē PNS kontus»; «Ticība bankām man zudusi. Labāk turu zeķē un uz kontu uzlieku tikai tajā dienā, kad rēķini jāmaksā ». Sāpīga situācija izveidojusies arī biedrībai Zvannieku mājas, kuru ziedojumu konts ir tieši LK. Tuvākajām dienām pārtikai un citām lietām naudas pietiek, bet turpmākajiem ziedojumiem biedrība lūdz pārskaitīt naudu uz citu kontu.
Liene savukārt stāsta, ka viņai ir krājkonts LK – ap tūkstoš latu. Viņa interesējusies jau pagājušajā ceturtdienā, kā var izņemt naudu: «Uzrakstīju iesniegumu, man ceturtdien būtu jāiet pakaļ naudai.» Viņa neuztraucas, tomēr domā, ka naudas atdošana tiks novilcināta.
No LK kraha cieš arī citu banku klienti, kuru dzīvesvietās ir tikai viena – LK – filiāle vai tikai viens – LK – automāts. Šāda situācija izveidojusies Viļānos, kur ir tikai viens bankomāts, no kura pensiju, pašvaldības pabalstus, algu nevar izņemt arī citu banku klienti.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Būtiski audzis atsavināto degradēto būvju skaits
VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) 2025. gada pirmajā pusgadā atsavinājusi 26 vidi degradētas būves 14 adresēs. To vietā nākušas 11 būves sešās adresēs. Salīdzinot ar 2024....
Lasīt tālākLikvidēs AS “Ventas osta”
Otrdien, 19. augustā, Ministru kabinets (MK) apstiprināja Satiksmes ministrijas (SM) priekšlikumu izbeigt līdzdalību akciju sabiedrībā “Ventas osta”, to likvidējot. AS “Ventspils osta”...
Lasīt tālākValdība atbalsta grozījumus Darba likumā
Neskatoties uz sociālo partneru – Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un Latvijas Darba devēju konfederācijas – atšķirīgajiem viedokļiem vairākos jautājumos, kā arī to iespējamiem...
Lasīt tālākLatvijas valdība pieņem lēmumu par līdzieguldījumu “airBaltic
Šodien, 19. augustā, valdība izskatīja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto informatīvo ziņojumu un atbalstīja 14 miljonu eiro līdzieguldījumu nacionālajā lidsabiedrībā “airBaltic,...
Lasīt tālāk2025. gada 2. ceturksnī vērojams darba tirgus aktivitātes pieaugums
Jaunākie nodarbinātības dati kopumā norāda uz pakāpenisku darba tirgus aktivitāšu atjaunošanos un sagaidāms, ka līdzīgas tendences kopumā saglabāsies arī gada otrajā pusē. Vienlaikus...
Lasīt tālākLIAA: Tūrisma nozarē vērojamas pozitīvas tendences
Tūrisms ir viena no Latvijas ekonomikas stratēģiski svarīgajām nozarēm, kas būtiski veicina pakalpojumu eksportu, nodarbinātību un reģionālo attīstību. Centrālās statistikas pārvaldes...
Lasīt tālākRīgas svētkos par sabiedrisko transportu un autostāvvietām nav jāmaksā; būs sabiedriskā transporta papildreisi
Pilsētas iedzīvotāji un viesi 16. un 17. augustā autobusos, trolejbusos un tramvajos varēs braukt bez maksas, kā arī tiks nodrošināti vairāku transportu papildu reisi. Arī par spēkrata...
Lasīt tālākMinistru kabinets apstiprina noteikumus pārtikas preču cenu caurredzamībai un monitoringam
Ministru kabinets otrdien, 12. augustā, apstiprināja Ekonomikas ministrijas izstrādātos noteikumus, kas nosaka kārtību, kādā pārtikas preču mazumtirgotāji sniedz informāciju Centrālajai...
Lasīt tālākPirmajā pusgadā eksporta vērtība pieaugusi par 3,4%, bet jūnijā samazinājusies par 2,6%
Latvijas preču eksporta vērtība šī gada jūnijā veidoja 1398 miljonus eiro, kas ir samazinājums par 2,6%, salīdzinot ar pērnā gada jūniju, vērtībai sasniedzot zemāko atzīmi pēdējo...
Lasīt tālākBūvniecībā 2. ceturksnī turpinās izaugsme
Nozares aktivitātes 2025. gadā pieaug un nozarē turpinās izaugsme. Būvniecības produkcijas apjoms salīdzināmās cenās 1. pusgadā bija par 7,8% lielāks nekā 2024. gada attiecīgajā periodā...
Lasīt tālāk