Gudriem.lv: Pusgada laikā kolektīvās iepirkšanās kuponu apgrozījums sasniedzis 4 miljonus latu
Portāla Gudriem.lv kolektīvās iepirkšanās kuponu sadaļā veiktajā pētījumā noskaidrots, ka pēdējā pusgada laikā Latvijas iedzīvotāji kuponu iegādei iztērējuši 3, 96 miljonus latu. Šā gada nogalē aktīvo kolektīvās iepirkšanās kuponu tirgotāju skaits sasniedzis 33. Pēc pārdoto kuponu skaita vispopulārākie ir bāru un restorānu pakalpojumi, bet vislielākās naudas summas iztērētas, iegādājoties tūrisma un skaistumkopšanas pakalpojumus.
Noslēdzot šo gadu, noteikti kolektīvās iepirkšanās tirgus nišas līderi, tie ir portāli CityLife.lv, Cherry.lv un Zizu.lv. Pēdējā pusgada laikā visi nozares uzņēmumi kopā pārdevuši aptuveni 642 tūkstošus kuponu un viena kupona vidējā cena bijusi 6,2 lati. Pēc Gudriem.lv datiem, 48% portāla lietotāju pārskata visus kolektīvās iepirkšanās piedāvājumus, bet atlikušie 52% meklē konkrētas kategorijas kuponus.
Ja šī gada sākumā vispopulārākie bija atlaižu kuponi skaistumkopšanas pakalpojumiem, fitnesam, SPA pakalpojumiem, frizētavām un sabiedriskajai ēdināšanai, tad tagad, pēc tirgus līderu viedokļa, pirmās vietas ieņem tūrisma braucieni, skaistumkopšanas pakalpojumi un kuponi, kas pieskaitāmi mājas preču kategorijai. Vienlaikus kolektīvās iepirkšanās nozares pārstāvji gan atzīst, ka līderes pēc pārdošanas skaita ir atlaides kafejnīcām un restorāniem. „Taču jebkurai firmai izdevīgāki ir tie kuponi, kuri dod lielāku apgrozījumu, nevis ir līderi pircēju skaita ziņā,” piebilst Zizu.lv pārstāvis Samads Muhamedovs. Cherry.lv vadītājs Ģirts Slaviņš precizē, ka agrāk bija novērojami izteikti tirgus līderi, bet tagad parādās sezonalitātes faktors. „Piemēram, decembrī gandrīz neviens nepērk skaistumkopšanas pakalpojumus un atpūtu viesnīcās un viesu namos, lai gan vasarā šādi piedāvājumi bija vispārdotākie. Patlaban līderos, protams, ir dāvanas,” stāsta Ģ. Slaviņš. „Stabils pieprasījums, neatkarīgi no sezonas, ir vērojams maltītēm labos restorānos, taču vidējas kvalitātes ēstuvēs pircējus vairs nevar iemānīt pat ar 50% atlaidi,” teic Ģ. Slaviņš.
Gada sākumā Gudreiem.lv aptauja liecināja, ka aktīvākas kolektīvās iepirkšanās kuponu pircējas ir sievietes un šī tendence nav mainījusies. „Aptuveni 65% mūsu aktīvo klientu ir sievietes vecumā no 20 līdz 24 gadiem, pēc viņām seko 25 – 44 gadus veci pircēji, bet pavisam nelielu pirkumu daļu veic 15 – 19 un 50 – 74 gadus veci cilvēki,” informē portāla Perkamkopa.lv pārstāvis Jānis Palkavnieks.
Visu apjautāto kolektīvās iepirkšanās portālu pārstāvji ir vienisprātis, ka kolektīvās iepirkšanās popularitāte Latvijā aug ar katru mēnesi. Pēc ekspertu teiktā, pārdošanas apjomi pieaug aptuveni par 10 – 15 % mēnesī un šis rādītājs ir uzskatāms par labu. „Mēs Latvijā, protams, neredzēsim tādus rezultātus kā kolēģi Maskavā, kur pārdošanas apjoms ik mēnesi aug par 100 – 120%, taču tirgus pieaugumu prognozējam arī nākamgad, jo tā pieauguma potenciāls vēl ne tuvu nav izsmelts,” stāsta S. Muhamedovs. Taču Cherry.lv vadītājs Ģirts Slaviņš atzīst, ka lielākā daļa kolektīvās iepirkšanās nozares uzņēmumu strādā bez peļņas. „Ienākot šajā tirgū, daudzas firmas uzskatīju, ka viņus te gaida viegli nopelnāma nauda, kas neatbilst patiesībai. Tāpēc nākamajā gadā nozares pārstāvjiem vairāk jādomā par savu pakalpojumu kvalitāti, nevis kvantitāti. Mums visiem noteikti jākļūst patērētājiem daudz interesantākiem,” piebilst Ģ. Slaviņš.
Kvalitātes prioritārajai nozīmei piekrīt arī J. Palkavnieks, stāstot, ka Perkamkopa.lv ir izstrādājis savu kvalitātes sertifikātu, kuru kā portāla partneris var iegūt tikai tāds uzņēmums, kura pakalpojumus vai preces novērtējuši vismaz 100 klientu un nav saņemta neviena sūdzība. „Masu medijos regulāri parādās cilvēku sūdzības par precēm vai pakalpojumiem, kas iegādāti kolektīvās iepirkšanās portālos, un tas met ēnu uz visu nozari, cieš arī godīgo tirgus dalībnieku reputācija,” teic J. Palkavnieks.
Runājot par kolektīvās iepirkšanās nozares nākotni, aptaujātie eksperti atzīst, ka nākamgad to gaida pārmaiņas: daļa mazo tirgus dalībnieku to pametīs, daļa uzņēmēju savu darbību samazinās, un noteikti parādīsies arī jauni, spēcīgi tirgus dalībnieki.
Vēl par tēmu:
2025. gada 2. ceturksnī vērojams darba tirgus aktivitātes pieaugums
Jaunākie nodarbinātības dati kopumā norāda uz pakāpenisku darba tirgus aktivitāšu atjaunošanos un sagaidāms, ka līdzīgas tendences kopumā saglabāsies arī gada otrajā pusē. Vienlaikus...
Lasīt tālākLIAA: Tūrisma nozarē vērojamas pozitīvas tendences
Tūrisms ir viena no Latvijas ekonomikas stratēģiski svarīgajām nozarēm, kas būtiski veicina pakalpojumu eksportu, nodarbinātību un reģionālo attīstību. Centrālās statistikas pārvaldes...
Lasīt tālākRīgas svētkos par sabiedrisko transportu un autostāvvietām nav jāmaksā; būs sabiedriskā transporta papildreisi
Pilsētas iedzīvotāji un viesi 16. un 17. augustā autobusos, trolejbusos un tramvajos varēs braukt bez maksas, kā arī tiks nodrošināti vairāku transportu papildu reisi. Arī par spēkrata...
Lasīt tālākMinistru kabinets apstiprina noteikumus pārtikas preču cenu caurredzamībai un monitoringam
Ministru kabinets otrdien, 12. augustā, apstiprināja Ekonomikas ministrijas izstrādātos noteikumus, kas nosaka kārtību, kādā pārtikas preču mazumtirgotāji sniedz informāciju Centrālajai...
Lasīt tālākPirmajā pusgadā eksporta vērtība pieaugusi par 3,4%, bet jūnijā samazinājusies par 2,6%
Latvijas preču eksporta vērtība šī gada jūnijā veidoja 1398 miljonus eiro, kas ir samazinājums par 2,6%, salīdzinot ar pērnā gada jūniju, vērtībai sasniedzot zemāko atzīmi pēdējo...
Lasīt tālākBūvniecībā 2. ceturksnī turpinās izaugsme
Nozares aktivitātes 2025. gadā pieaug un nozarē turpinās izaugsme. Būvniecības produkcijas apjoms salīdzināmās cenās 1. pusgadā bija par 7,8% lielāks nekā 2024. gada attiecīgajā periodā...
Lasīt tālāk2024. gadā par 15,1% pieaudzis digitālajās platformās rezervēto viesu nakšu skaits Latvijā
Latvijā 2024. gadā tika pavadīti 1,77 milj. viesu nakšu1, kas rezervētas kādā no četrām digitālajām platformām – Booking.com, Airbnb, Expedia Group un Tripadvisor, liecina jaunākie Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: Latvijas rehabilitācijas nozarei ir eksporta potenciāls
Latvijas rehabilitācijas nozarei ir eksporta potenciāls, tās priekšrocības ir specializētās rehabilitācijas programmas un augsti kvalificēti speciālisti, liecina pētījuma rezultāti par...
Lasīt tālākairBaltic uzsāk piešķirt lidmašīnām Baltijas pilsētu nosaukumus
Latvijas lidsabiedrība airBaltic ir uzsākusi piešķirt savām Airbus A220-300 lidmašīnām Baltijas valstu pilsētu nosaukumus, balstoties uz 2024. gadā airBaltic rīkoto Baltijas mīlētāko pilsētu...
Lasīt tālākApstrādes rūpniecībai jūnijā straujākā izaugsme pēdējo trīs gadu laikā
Augot ārējam pieprasījumam un eksportam, apstrādes rūpniecības izlaidei jūnijā bija vērojama strauja izaugsme. 2025.gada jūnijā, salīdzinot ar 2024.gada jūniju, gan pēc neizlīdzinātiem...
Lasīt tālāk