Gada alga Latvijā ir palielinājusies par 4,2%
Vadības konsultāciju kompānijas Fontes ikgadējā atalgojuma pētījuma rezultāti liecina, ka 2011. gadā mēneša pamatalga Latvijā ir palielinājusies vidēji par 2,0% un gada kopējā alga – par 4,2%.
Analizējot 241 organizācijas sniegto informāciju par vairāk kā 53000 darbinieku atalgojumu, konstatēts, ka no katriem desmit darbiniekiem, kuriem darbavietā pienākumi nav būtiski mainījušies, gada laikā pieciem (49,9%) pamatalga ir palikusi nemainīga, trim (29,3%) tā ir palielināta, savukārt diviem (22,2%) – samazināta.
Savukārt, gada kopējais atalgojums, ko veido pamatalga, prēmijas un piemaksas, ir palielinājies vairāk nekā pusei strādājošo (53,7%), bet ceturtdaļai (24,2%) – samazinājies.
Mēneša pamatalgas pieaugums Rīgā un citviet Latvijā ir bijis līdzīgs (attiecīgi 2,0% un 2,2%), tomēr galvaspilsētā ir vērojams straujāks gada kopējā atalgojuma pieaugums – 4,2%, iepretim 2,9% pārējā valsts daļā.
Darba devēji arvien labprātāk pamatalgu atstāj nemainīgu un izmanto tieši atalgojuma mainīgo daļu (prēmijas, piemaksas, u.c.) savu vērtīgāko darbinieku papildu motivēšanai, vienlaikus šādā veidā pasargājot uzņēmumu no fiksētu izmaksu pieauguma biznesa apjomu samazināšanās gadījumā.
Organizācijas atzīst, ka galvenie kritēriji pamatalgas noteikšanai ir veicamā darba saturs un noteikta profila speciālistu pieejamība darba tirgū, kā arī darbinieka kompetence un darba rezultāti. Savukārt, atalgojuma mainīgo daļu galvenokārt nosaka individuālie darba rezultāti un izmaiņas organizācijas ieņēmumu un peļņas apjomā. Arī vēlme nopirkt tirgū jau gatavus speciālistus un kopējais pozitīvais noskaņojums tirgū sekmē algu pieaugumu.
Līdz ar to palielinās plaisa atalgojumā starp kvalificētiem un mazkvalificētiem darbiniekiem, kā arī darbiniekiem ar izciliem un viduvējiem darba rezultātiem.
Taču tie nav vienīgie iemesli, kas nosaka atalgojuma izmaiņas. Kā citus priekšnosacījumus var minēt uzņēmuma finansu iespējas, jau esošo atalgojuma līmeni un iepriekšējo gadu algu svārstības. Tāpat uzņēmumu vadītāji īpaši izvērtē vai palielināt algas vai darbinieku skaitu.
Iepriekšējo divpadsmit mēnešu laikā 48% darba devēju palielināja darbinieku skaitu, tajā pašā laikā 40% uzņēmumu samazināja darbinieku skaitu.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Atsevišķiem pārtikas produktiem samazināts PVN
[caption id="attachment_35061" align="alignnone" width="300"] Fresh vegetables on display in a farmers market.[/caption] Atsevišķiem pārtikas pamatproduktiem no nākamā gada vidus noteikta pievienotās...
Lasīt tālākSaeima noteic lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem
Lai sniegtu lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem, no nākamā gada palielināsies vairāku valsts sociālo pabalstu apjoms. To noteic trešdien, 3. decembrī, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie...
Lasīt tālākPieaugs akcīzes nodoklis alkoholam, tabakai, saldinātajiem dzērieniem
Lai mazinātu videi un veselībai kaitīgu vai neveselīgu produktu patēriņu, kā arī nodrošinātu papildu ieņēmumus valsts budžetā, Saeima ceturtdien, 4. decembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja...
Lasīt tālākJau astoto mēnesi apstrādes rūpniecības produkcijas apjomi turpināja augt
Saglabājoties stabilam ārējam pieprasījumam, apstrādes rūpniecības izlaide oktobrī pieauga gandrīz visās apakšnozarēs. Izaugsme turpinājās jau astoto mēnesi pēc kārtas. 2025. gada...
Lasīt tālākBaltijas pētījums: cilvēki vēlas strādāt organizācijā ar labu reputāciju un talantīgiem kolēģiem
Nozīmīgākie motivējošie faktori Baltijā, kas nosaka darba devēja izvēli, ir uzņēmuma laba reputācija, talantīgi cilvēki kolektīvā, kā arī iedvesmojoša uzņēmuma attīstības vīzija...
Lasīt tālākBiedrība: Ceturtdaļai spēlētāju nav svarīgi, vai azartspēļu vietne ir legāla
2025. gadā strauji palielinājies to regulāro spēlētāju īpatsvars, kuriem ir pilnīgi nesvarīgi, ka azartspēļu operators, kura interneta vietnē tas spēlē, ir licencēts Latvijā: 24,8%...
Lasīt tālākSaeima rīt galīgajā lasījumā sāks skatīt nākamā gada valsts budžeta projektu
Saeima trešdien, 3. decembrī, sāks skatīt 2026. gada valsts budžeta projektu. Sēdes darba kārtībā otrajā – galīgajā – lasījumā ir likuma projekts “Par valsts budžetu 2026. gadam...
Lasīt tālākVidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas – 1835 eiro
2025. gada 3. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1835 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2024. gada 3. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums...
Lasīt tālākFM: ražojošās nozares trešajā ceturksnī nodrošina ekonomiskās izaugsmes paātrinājumu
Latvijas ekonomikas izaugsme pēc krituma iepriekšējos divos gados šogad ir atjaunojusies un trešajā ceturksnī paātrinājusies līdz 2,5% pret pagājušā gada attiecīgo ceturksni, liecina...
Lasīt tālākPēc Ekonomikas ministrijas rosinājuma atsaukta AS “Rīgas siltums” padome
28. novembrī norisinājās AS “Rīgas siltums” (RS) akcionāru ārkārtas sanāksme, kurā tika pieņemts lēmums atsaukt visu padomes sastāvu. Vienlaikus akcionāru sapulcē tika nolemts samazināt...
Lasīt tālāk
