Francijas izlūkdienesta prasība pret Vikipēdiju izsauc protestus internetā
Francijas Iekšējās izlūkošanas centrālais direktorāts (DCRI) piespiedis populārās tiešsaites enciklopēdijas “Vikipēdija” franču versijas administratoru izdzēst rakstu par kādu militāro radio staciju.
Kā ziņo “Vikipēdija” uzturētāji Vikimēdiju Fonds, Francijas izlūkdienests marta sākumā vērsās pie viņiem ar prasību izdzēst rakstu par Pjērsurota militāro raidītāju, kas it kā saturot slepenu informāciju, tādējādi pārkāpjot Francijas likumdošanu. Tika secināts, ka raksts izveidots jau 2009. gada vidū un satur informāciju no kāda Internetā brīvi pieejama video, kurā militārā objekta vadītājs izrāda to žurnālistam. Tā kā izlūkdienests atteicās precizēt, kura informācijas daļa viņiem šķiet problemātiska un turpināja pieprasīt, lai tiktu dzēsts viss raksts, Vikimēdiju Fonds atteicās informāciju izņemt.
Neapmierināti ar šādu atbildi, izlūkdienesta darbinieki aprīļa sākumā izsauca uz pārrunām franču “Vikipēdijas” administratoru Remī Matisu. Matiss ir nevalstiskās organizācijas Vikimēdiji Francijā vadītājs un pazīstams ar saviem centieniem popularizēt informācijas brīvību. Izlūkdienests jau agrāk bija sadarbojies ar Matisa pārstāvēto nevalstisko organizāciju, tāpēc viņš domājis, ka tiek aicināts konsultēt “Vikipēdijas” darbību, taču, viņam par pārsteigumu, tika pieprasīts dzēst rakstu. Esot piedraudēts, ka, ja tas netikšot darīts, viņš tiks arestēts (Francijas likumi atļauj bez pamatota iemesla aizturēt kādu uz laiku līdz divām dienaktīm) un var tik tiesāts. Matiss centies paskaidrot, ka nepārstāv “Vikipēdijas” uzturētājus un šeit informāciju var ievietot jebkurš interneta lietotājs, taāpat arī to, ka viņš pats ne vien nav piedalījies raksta tapšanā, bet vispār nav zinājis, ka tāds pastāv, tāpēc nekādi nevar būt atbildīgs par tā saturu. Tomēr, spiedienam turpinoties, viņam neatlika nekas cits kā rakstu izdzēst.
Taču tālākie notikumi diez vai franču spiegus apmierina. Kad Matiss par notikušo informēja citus “Vikipēdijas” lietotājus, rakstu atjaunoja kāds cits, Šveicē dzīvojošs administrators, izcēlās pamatīgs skandāls. Raksta skatījumu skaits pieaudzis par 45 000 reizes un tas ātri vien kļuvis par visvairāk apmeklēto rakstu “Vikipēdijā” , turklāt tas ievietots jau vairāk kā divdesmit citu valodu “Vikipēdijas”.
Kā ziņo Francijas prese, Francijas Iekšlietu ministrija pagaidām atsakās komentēt notikušo, taču kāds anonīms avots atklājis, ka tracis iespējams izcēlies, jo rakstā pieminēts, ka radiostaciju var izmantot, lai pārraidītu kodolraķešu palaišanas pavēles.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Rajevs: Karadarbībā ir gaidīšanas periods – visi gaida lielo Krievijas uzbrukumu vasarā
Visi gaida lielo Krievijas vasaras uzbrukumu, vērtējot karadarbību Ukrainā, intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja rezerves pulkvedis, Saeimas ārpusfrakciju deputāts Igors Rajevs. "Tagad...
Lasīt tālākVēl seši Putina prezidentūras gadi nozīmē lielākas represijas pret krieviem un agresīvāku politiku pret kaimiņvalstīm
Nesen aizvadītas viltotākās prezidenta vēlēšanas Krievijas vēsturē. Kara noziedznieks un diktators Putins lepojas ar vēsturiski augstāko atbalstu, kamēr mediji un neatkarīgie vērotāji...
Lasīt tālākIjabs: Kārtējās Eiropas sankcijas pret Krieviju būs formālas nevis praktiskas
Šonedēļ Ārlietu ministru padomē Briselē tika lemts par kārtējām sankcijām, kas jāvērš pret Krieviju. Lai arī tā ir jau 14. sankciju pakotne, par ko Eiropas Savienības valstis ir vienojušās...
Lasīt tālākLatvija uzskata, ka 2024. gada Krievijas prezidenta t. s. “vēlēšanām” nav demokrātiskas leģitimitātes
Krievijas tā dēvētajās vēlēšanas par uzvarētāju pasludināts pašreizējais Kremļa saimnieks Vladimirs Putins. Kā norāda Ārlietu ministrija, tā saucamās prezidenta “vēlēšanas”...
Lasīt tālākIjabs pieprasa sagatavot “sankciju bumbu” gadījumam, ja uzbruktu kādai no ES dalībvalstīm
Lai atturētu jebkura agresora uzbrukumu kādai no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Ivars Ijabs pieprasa vienoties par preventīvu ES sankciju pakotni ārkārtas...
Lasīt tālākLembergs apšauba, ka Latvija dara visu, lai aizsargātu valsti
24. februārī apritēja jau otrais gads kopš Krievijas sāktā pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Partijas "Latvijai un Ventspilij" valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, komentējot pēdējo...
Lasīt tālākRinkēvičs: Ja Ukraina neuzvarēs un Krievijai tiks dota atelpa, tad karš atsāksies
Tikai paši ukraiņi var slēgt mieru, ne mēs, lai ko mēs šeit domātu, intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Divus gadus pēc tam, kad Krievijas...
Lasīt tālākRinkēvičs: Mums visiem ir jārīkojas nekavējoties, lai atbalstītu Ukrainu
Krievijas karš ar Ukrainu sākās nevis pirms diviem gadiem 24. februārī, bet jau pirms 10 gadiem, anektējot Krimu un Rietumiem samierinoties un pieverot acis uz to, uzrunā Saeimas ārkārtas...
Lasīt tālākSprūds: Krievija ir izaicinājumu priekšā
Krieviju un tās brutalitāti nevar novērtēt par zemu, intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie"). Viņš atzina, ka situācija...
Lasīt tālākLatvijas dronu koalīcijai pievienojas septiņas valstis
Trešdien, 14. februārī, Ukrainas atbalsta Ramšteinas formāta dalībvalstis pievienojās Latvijas vadītajai dronu koalīcijai Ukrainas atbalstam. Līdzās Latvijai nodomu vēstuli par dalību...
Lasīt tālāk