• Rīga
    Cloudy
    6°C
     
26/04/2013, Kategorija: Bizness, Finanses, bankas

Velamais LV iedzivotaju finansu drosibas spilvensFinanšu “drošības spilvens” jeb naudas līdzekļu uzkrājumi ir tikai 30% Latvijas iedzīvotāju, kamēr 61% to nav vispār. Katrs otrais jeb 50% aptaujāto šobrīd nespēj atlicināt kaut minimālu summu uzkrājumiem un atzīst, ka visu nopelnīto iztērē ikdienas vajadzībām. Vienlaikus katrs desmitais jeb 11% aptaujāto norāda, ka dzīvo šodienai un par nākotni nedomā, liecina Nordea bankas un pētījumu centra SKDS veiktā aptauja. Lai palielinātu iedzīvotāju zināšanu līmeni un izpratni par uzkrājumu veidošanu, kā arī dažādu finanšu instrumentu izmantošanu, Nordea izveidojusi finanšu zināšanu programmu un finanšu IQ testu par noguldījumiem un ieguldījumiem.

Par savu finanšu “drošības spilvenu” šobrīd ir parūpējušies vairāk nekā trešdaļa jeb 36% Latvijas vīriešu un ceturtā daļa jeb 25% sieviešu, tostarp 35% lauku iedzīvotāju un 29% rīdzinieku. Finanšu “drošības spilvena” esamība cieši saistīta ar iedzīvotāju izglītības un ienākumu līmeni – attiecīgi uzkrājumus sevis nodrošināšanai vairāk veido iedzīvotāji ar augstāko izglītību (35%) un augstiem ienākumiem (52%), liecina Nordea bankas un SKDS aptaujas rezultāti.

“Aplūkojot tendences “drošības spilvenu” veidotāju vidū, redzams, ka aizvadīto gadu notikumi ir iemācījuši iedzīvotājiem “nelikt visas olas vienā groziņā” un savus ietaupījumus tie izvēlas uzkrāt dažādos veidos. Gandrīz vienlīdz populāri ir veidot savu finanšu “drošības spilvenu” kā noguldījumu bankā (55% aptaujāto), kā arī uzkrāt skaidrā naudā (47% aptaujāto). Savukārt gandrīz katrs ceturtais krājējs jeb 24% aptaujāto par savu “drošības spilvenu” uzskata sev piederošo nekustamo īpašumu, 15% aptaujāto – veiktās iemaksas uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, 8% ieguldījumus vērtspapīros vai fondos, turpretim 5% aptaujāto – sev piederošos dārgmetālus un mākslas priekšmetus,” norāda pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš.

Līdzīgu situāciju novērojuši arī finanšu jomas speciālisti. “Iedzīvotāji, kuri veido uzkrājumus, visbiežāk savus naudas līdzekļus uzglabā krājkontos vai termiņnoguldījumos. Savukārt, uzņemties lielāku risku un veikt ilgtermiņa ieguldījumus, tādējādi vairojot savu labklājību, ir gatavi salīdzinoši maz cilvēku. Visbiežāk mūs ierobežo zināšanu trūkums, tāpēc šogad turpinām Naudas skolas programmu ar mērķi vairot sabiedrības zināšanas par uzkrājumu pārvaldīšanu – lai katrs spētu rast savai situācijai piemērotāko finanšu drošības risinājumu. Gadījumos, kad tiek zaudēti regulārie ienākumi, ikvienam būtu nepieciešams “drošības spilvens” vismaz trīs mēnešalgu apmērā, taču vēl ieteicamāk – uzkrāt sešas un vairāk mēnešalgas,” skaidro Nordea privātpersonu apkalpošanas departamenta vadītāja un Nordea naudas skolas vadītāja Jana Strogonova.

Brīvos līdzekļus labprātāk tērē, nevis uzkrāj
Vairums Latvijas iedzīvotāju savu pašreizējo finanšu stāvokli raksturo kā samērā saspringtu, savukārt iespējas veidot uzkrājumus vērtē kā stipri ierobežotas. Šobrīd daļu no saviem ienākumiem uzkrāj tikai 28% Latvijas iedzīvotāju, kamēr 23% aptaujāto spētu kaut ko uzkrāt tikai ar lielām grūtībām, no daudz kā atsakoties. Savukārt 38% respondentu norāda, ka viņu ienākumi nav pietiekami lieli, lai varētu veidot uzkrājumus.

Taču sev pieejamos brīvos finanšu līdzekļus vairums – jeb 74% iedzīvotāju – vienlaikus izvēlētos gan uzkrāt “nebaltai dienai”, gan tērēt dažādu vēlmju piepildīšanai. Piemēram, ja iedzīvotājiem būtu brīvi finanšu līdzekļi Ls 1000 apmērā, vairāk kā puse jeb 55% aptaujāto tos tērētu ceļojumiem un atpūtai, 28% – noguldītu kādā no bankām, 22% – glabātu skaidrā naudā, 21% – tērētu izglītībai, bet 16% – iegādātos automašīnu vai segtu līzinga pirmo iemaksu.

Lai pilnveidotu savas zināšanas par noguldījumu un ieguldījumu veidošanu, tādējādi apzinot visas iespējas vairot savu labklājību, Nordea naudas skolas ietvaros ir izveidota apmācību programma par noguldījumiem un ieguldījumiem – tostarp elektroniskā formā pieejama finanšu zināšanu rokasgrāmata, finanšu IQ tests un finanšu treneru lekcijas.

334 skatījumi




Video

Saeimas komisija virza iniciatīvu par paplašinātās depozīta sistēmas ieviešanu

20/11/2019

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija trešdien, 20.novembrī, nolēma atbalstīt kolektīvā iesnieguma "Par iespēju pret atlīdzību pārstrādei nodot dažādus iepakojuma veidus" tālāku...

Lasīt tālāk
Video

Līdaka: Mediju nozarei arī vajadzētu pateikt politiķiem: beidziet mums melot!

20/11/2019

Latvijā trūkst kvalitatīvas mediju kritikas un arvien biežāk sabiedrība vairs nespēj atšķirt augstu kvalitātes žurnālistiku no bezgaumīga skandāla, uzskata mediju eksperte Gunta Līdaka. Intervijā...

Lasīt tālāk
Video

Pārkāpumu gadījumā “Rīgas centrāltirgū” pagaidu valde varētu vērsties tiesībsargājošajās iestādēs

19/11/2019

Ja pārbaudēs tiks fiksēti pārkāpumi AS "Rīgas centrāltirgus" darbā, netiek izslēgta iespēja vērsties tiesībsargājošajās iestādēs, paziņojusi uzņēmuma pagaidu valde. AS “Rīgas...

Lasīt tālāk
Video

Baldzēns par nākamā gada budžetu: Sociālais dialogs nebija

19/11/2019 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Ar pareizu pieeju trūkstošā nauda mediķu, pedagogu algām un citām būtiskām vajadzībām varētu tikt atrasta bez liekas kavēšanās, intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja Latvijas...

Lasīt tālāk
Video

Pētījums: Maksas satura ieviešana medijos būs īsts izaicinājums

15/11/2019

Tas, ko mēs saucam par “bezmaksas interneta laikmetu” strauji tuvojas beigām un arvien biežāk mums nākas saskarties ar jēdzienu “maksas saturs”. Arī Latvijā vairāki mediji ir sākuši...

Lasīt tālāk
Video

Uzņēmēji arvien plašāk izmanto Working.lv iespējas, jo kopā ar personāla atlasi iespējams saņemt arī apmācību pakalpojumus

15/11/2019 | Autors: Publicitātes materiāls

Arvien vairāk uzņēmumu izvēlas izmantot tieši personāla atlases kompānijas Working.lv sniegtos pakalpojumus, jo Working.lv piedāvā jaunu inovāciju – papildus dažādiem personāla atlases...

Lasīt tālāk
Video

Bezdarba līmenis Latvijā samazinājies līdz 6,0 %

15/11/2019

2019. gada 3. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 6,0 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba...

Lasīt tālāk
Video

VNĪ lūdz tiesai atcelt liegumu JRT būvniecībai

15/11/2019

Ceturtdien, 14. novembrī, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) iesniegusi pieteikumu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā ar lūgumu atcelt prasības nodrošinājumu strīdā...

Lasīt tālāk
Video

Štokenbergs: Šobrīd investori iet Latvijai ar līkumu

13/11/2019

Banku prasības attur ārvalstu investorus, intervijā “Neatkarīgajai” atzina bijušais politiķis, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Investīciju piesaistes nodaļas investīciju...

Lasīt tālāk
Video

VNĪ valdes locekle Kitija Gruškevica atkāpjas no pienākumu pildīšanas

13/11/2019

Saistībā ar strādnieka bojāeju Finanšu ministrijas (FM) ēkas jumta nomaiņā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes locekle Kitija Gruškevica atkāpjas no amata. “Esmu gatava atkāpties...

Lasīt tālāk