Eksperts: Sudraba māk rēķināt
Apbrīnojami līdzīgi savu ceļu lielajā politikā uzsākusi bijusī valsts kontroliere Inguna Sudraba un kādreizējais Latvijas Bankas vadītājs Einars Repše.
Lai gan abus šos notikumus šķir divpadsmit gadus ilga vēsture, tomēr gan E. Repše, gan šobrīd arī I. Sudraba iesoļo politikā ar misijas un pat mesijas apziņu, solot vēlētājiem radikāli citu politisko kultūru.
28. janvārī I. Sudraba nodibināja tautas kustību No sirds Latvijai, taču drīz vien šī biedrība solās pāraugt par pilntiesīgu politisko partiju. Kustības mājaslapā lasāma ļoti personīga uzruna: «Es, Inguna Sudraba, esmu nodibinājusi sabiedrisku organizāciju, lai izveidotu patiesi īstu tautas pārvaldītu Latviju. Latvija, kāda tā ir šodien, neatbilst tautas vairākuma priekšstatiem par savu valsti, jo politiskā sistēma, ignorējot sabiedrības vairākuma gribu, alkatīgi darbojas šauru grupu interesēs. Es uzskatu, ka nav iespējama iekļaušanās esošajā politiskajā sistēmā, jo tā ir pilnībā jādemontē.» Biedrība arī apņemas radīt iespēju katram Latvijas iedzīvotājam dot savu pienesumu Latvijas uzplaukumam, nodrošināt valsts varas un sabiedrības godīgu, harmonisku un uz izcilību orientētu atklātu sadarbību.
Bauda lielu uzticības reitingu
Ar līdzīgu misijas apziņu, analogiem lozungiem un solījumiem 2002. gadā tika dibināta arī partija Jaunais laiks (JL). Toreiz dibināšanas kopsapulcē kustības līderis E. Repše uzsvēra: «Tāpat kā zivs pūst no galvas, pie pašreizējās Latvijas valsts nesakārtotības vainojami negodīgie neprofesionālie politiķi, korumpētie un zaglīgie ierēdņi, kā rezultātā valsts nespēj nodrošināt likumu ievērošanu un nodrošināt labklājību un drošību saviem iedzīvotājiem. Ar Jaunā laika nākšanu pie varas Latvijā sāksies labklājības atjaunošana, godīgiem uzņēmējiem tiks garantēts valsts atbalsts, iedzīvotājiem – pārticība un drošība.»
Abas politiskās figūras apvieno arī ārkārtīgi lielā uzticība, ko sabiedrība tām dāvā kredītā. Decembra nogalē, kad I. Sudraba vēl tikai grasījās sākt politisko virzību, par viņas potenciālo partiju jau būtu gatavi balsot 5–6% vēlētāju, kas bija krietni vairāk nekā vairākus gadus valdībā strādājošajai Reformu partijai un ļoti līdzīgi kā Nacionālajai apvienībai. E. Repšes jaundibinātais spēks ar pārliecinošu vairākumu uzvarēja savās pirmajās, t.i., 2002. gada 8. Saeimas vēlēšanās, iegūstot vislielāko mandātu skaitu – 26.
Grūti nosaukt par altruistiem
Politologs Filips Rajevskis piekrīt, ka starp I. Sudrabu un E. Repši var novilkt zināmas paralēles. «Viņi abi kļuva par savu augsto reitingu upuriem. Redzot, cik ļoti viņus novērtē sabiedrība, nevarēja nesaprast, cik tas ir milzīgs spēks un politiskā vērtība,» iemeslus, kas abas figūras mudināja pievērsties politikai, salīdzina eksperts. Lai gan līdzīgas ir arī abu personāliju rakstura iezīmes, politologs tomēr uzskata, ka nedz E. Repši, nedz I. Sudrabu nevarot saukt par altruistiem un idejiskajiem cīnītājiem. «Abi šie cilvēki lieliski prot kalkulēt un rēķināt. To apliecina viņu spīdošās karjeras, augstie amati, labie atalgojumi. Tiesa, ja Einara Repšes gadījumā tiešām bija redzami reāli darbi, tad Ingunas Sudrabas gadījumā tas vairāk ir bijis prasmīgs PR,» pauž F. Rajevskis. Eksperts atgādina, ka stabilas valūtas ieviešana pēc padomju gadiem bija nenoliedzams E. Repšes nopelns, bet I. Sudrabas popularitātes pamatā ir bijuši nevis reāli darbi, bet pareiza runāšana un pasniegšana.
Daudz iespēju kļūdīties
Eksperti ir vienisprātis – I. Sudrabas izredzes politikā ir neviennozīmīgas. Viņas pirmais uznāciens ir bijis neveiksmīgs, tāpēc katrs nākamais solis tiek gaidīts ar zināmu skepsi. Lai gan I. Sudrabu jau šobrīd atbalsta vairāk nekā 5% vēlētāju, F. Rajevskis atgādina – Saeimas vēlēšanu sistēma neļauj vienai lokomatīvei startēt visos Latvijas reģionos, savukārt 5% barjeras pārvarēšana Rīgā I. Sudrabas partijai vēl neko negarantēs. «Visticamāk, Ingunai Sudrabai būtu par pamatu jāņem Valda Zatlera piemērs. Izvēloties nosaukumu Ingunas Sudrabas partija, viņa varētu no sava vārda iegūt maksimālu atdevi reģionos, kuros pati nestartēs. Taču arī tad šīs kustības izredzes iekļūt nākamajā Saeimā ir apšaubāmas. 5% uzticības kredīts ir pārāk neliels, savukārt laika līdz vēlēšanām – pārāk daudz. Šādos apstākļos Inguna Sudraba var ļoti ātri nodedzināt nelielo reitingu,» uzskata eksperts.
Avots: nra.lv /Ilze Zālīte
Vēl par tēmu:
Valsts prezidents: Latvijā izvietotie datu centri ir būtiski valsts digitālajai noturībai
3. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja SIA “DELSKA Latvia” telpas Rīgā un iepazinās ar uzņēmuma datu centru darbību. Vizītes laikā Valsts prezidents apskatīja uzņēmuma...
Lasīt tālākLTRK aptauja: Uzņēmēji visaugstāk novērtē ārlietu ministres Baibas Bražes darbu, viszemāk – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa paveikto
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS LTRK indeksa pētījuma ietvaros veica uzņēmēju...
Lasīt tālākValsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodod likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā”
23. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 15. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo...
Lasīt tālākValsts prezidents: barikādes atgādina, ka valsts nav tikai robežstabi, ēkas un lozungi. Valsts ir cilvēki
“Kopš 1991. gada barikādēm pagājuši 35 gadi, bet dažs vēl aizvien atceras ugunskurus, šāvienu trokšņus pie Bastejkalna, satraukumu. Tajās dienās Latvijas patrioti iemainīja savu personīgo...
Lasīt tālāk2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai
Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...
Lasīt tālākSaeimas Juridiskā komisija atbalsta izmaiņas kompensāciju cietušajiem taisnīgākai sadalei
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 2. decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas paredz pilnveidot kompensācijas izmaksas kārtību...
Lasīt tālākNākamgad iesaldēs valsts budžeta finansējumu partijām
Nākamgad paredzēts iesaldēt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām. To noteic ceturtdien, 27. novembrī, galīgajā lasījumā Saeimā pieņemtie grozījumi Politisko organizāciju...
Lasīt tālākDeputāti konceptuāli atbalsta stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 26. novembrī, konceptuāli atbalstīja stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem....
Lasīt tālākSaeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās gadadienā godina parlamentārisma vērtību stiprinātājus
1.Saeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās 103.gadadienā piektdien, 7.novembrī, Saeimas namā godināti cilvēki, kuri snieguši būtisku ieguldījumu parlamenta darba, tā tradīciju...
Lasīt tālākZZS rosinās vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novadam
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicinās valsts budžetā 2026.gadam paredzēt vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novada pašvaldībai, lai tā spētu arī nākamgad iedzīvotājiem...
Lasīt tālāk