Eksperti: pieprasītākie ir dzīvokļi pirmskara namos pilsētas centrā
Uz šo brīdi nekustamā īpašuma iegādes iespēja Latvijā nerezidentiem ir interesanta ne tikai naudas līdzekļu ieguldīšanas nolūkos, bet bieži vien arī lai saņemtu uzturēšanās atļauju.
Kopš 2010.gada 1.jūlija uzturēšanās atļauju Latvijā līdz 5 gadiem (ar pagarināšanas iespēju), pamatojoties uz īpašumtiesībām uz nekustamo īpašumu, var iegūt, iegādājoties īpašumu Rīgā vai Rīgas rajonā par cenu, kas nav zemāka par LVL 100 000 (EUR 142 888), bet republikas nozīmes pilsētās – par cenu, kas nav zemāka par LVL 50 000 (EUR 71 144).
Uzturēšanās atļauja Latvijā paver veselu iespēju virkni, piemēram: jebkurā laikā brīvi iebraukt valstī un izbraukt no tās (pie tam, atšķirībā no virknes Eiropas valstu, nav nekādu ierobežojumu attiecībā uz uzturēšanās laiku valstī), strādāt, iegūt izglītību, izmantot plašu medicīnisko un valsts pakalpojumu klāstu, noformēt ielūgumus radiniekiem un draugiem, brīvi pārvietoties pa Šengenas valstīm u.c.
Laikā no 2010.gada 1.jūlija līdz 2012.gada 31.maijam uzturēšanās atļaujas saņemšanai tika iesniegti 1397 iesniegumi (127 iesniegumi 2010.g., 832 iesniegumi 2011.g. un 438 iesniegumi 2012.g.), no kuriem 1111 iesniegumi balstījās uz īpašumtiesībām uz nekustamo īpašumu; tika iesniegti pieteikumi no 3306 cilvēkiem (2626 cilvēki – pamatojoties uz īpašumtiesībām uz nekustamo īpašumu), no kuriem uzturēšanās atļauja tika izsniegta 3049 cilvēkiem (tostarp 2403 cilvēkiem – pamatojoties uz īpašumtiesībām uz nekustamo īpašumu). Kopējais investīciju apjoms nekustamajos īpašumos sastāda Ls 159 123 389 salīdzinājumā ar kopējo investīciju apjomu, kas sastāda Ls 205 319 472.
Vispopulārākā vieta uzturēšanās atļauju saņemšanai bijusi Rīga (555) un Jūrmala (359). Populāra ir bijusi arī Babīte (43), Ozolnieki (19), Mārupe (15), Amata (14), Garkalne (11), Saulkrasti (10), Cēsis (9), Carnikava (6), Ādaži (6), Iecava (5) un citas vietas.
Vislielākais iesniegumu skaits uzturēšanās atļaujas iegūšanai šajā pašā periodā ir saņemts no Krievijas (1033), Ukrainas (133), Kazahstānas (79), Uzbekistānas (34), Baltkrievijas (33), Ķīnas (19) un citu valstu pilsoņiem.
Iegādājoties dzīvokli ar tālāko mērķi iegūt uzturēšanās atļauju Latvijā, vispieprasītākie ir dzīvokļi pirmskara namos pilsētas centrā vai arī jaunbūvēs dažādos rajonos ar platību no 60 līdz 100 m²; retāk tiek meklētas mājas ar zemes gabalu. Visbiežāk pircēji vēlas iegādāties gatavu izremontētu īpašumu, vēlams mēbelētu.
Vispieprasītākais budžets ieguldījumam nekustamajā īpašumā ar tālāku uzturēšanās atļaujas iegūšanu ir 150 000 – 220 000 EUR, mazliet mazāk pieprasīts, taču arī pietiekami populārs ir cenu diapazons 220 000 – 300 000 EUR. Iegādājoties īpašumu diapazonā 300 000 – 600 000 EUR, pircēji lielākoties pērk īpašumu daļās un darbojas kā līdzieguldītāji; bieži vien tie ir ģimenes locekļi ar pilngadīgiem bērniem.
No 2011.gada 6.augusta uzturēšanās atļaujas iegūšanas procedūra Latvijā nekustamā īpašuma pircējiem ir atvieglota. Tagad dokumentus uzturēšanās atļaujas iegūšanai var iesniegt Rīgā – Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, tūlīt pēc nekustamā īpašuma iegādes.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Budžeta komisija galīgajam lasījumam atbalsta izmaiņas izdienas pensiju sistēmā
Lai nodrošinātu taisnīgu, pret pārējiem sabiedrības locekļiem vienlīdzīgu un finansiāli ilgtspējīgu izdienas pensiju sistēmu, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ceturtdien,...
Lasīt tālākNo jaunā gada Latvijā minimālā alga būs 780 eiro
No 2026 gada 1. janvāra valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga tiek paaugstināta no 740 eiro līdz 780 eiro. To paredz trešdien, 19. novembrī, valdības sēdē pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālāk2025. gada 3. ceturksnī vērojams straujš darba tirgus aktivitāšu pieaugums
Darba tirgus aktivitāte jau otro ceturksni pēc kārtas pakāpeniski atjaunojas. Pēc straujā uzlabojuma gada vidū pozitīva dinamika saglabājās arī trešajā ceturksnī, augot gan nodarbināto...
Lasīt tālākLatvijas ekonomikas izaugsme 2025. gadā: kas to virza un kas var bremzēt?
Latvijas ekonomikai šis gads bijis viens no labākajiem pēdējā laikā – pēc vairāku gadu stagnācijas tā atkal sākusi augt. Izaugsmi veicinājuši vairāki faktori, kas stiprinājuši gan...
Lasīt tālākDzīvokļu īpašniekus savlaicīgi informēs par citu personu deklarēšanos viņu īpašumā
Dzīvokļa īpašnieks nekavējoties tiks informēts, ja viņa īpašumā savu dzīvesvietu būs deklarējusi cita persona bez likumiska pamata. To paredz Saeimā ceturtdien, 13.novembrī, konceptuāli...
Lasīt tālākKatrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs pārtikas cenu pieauguma dēļ spiests atteikties no daļas produktu
Pārtikas cenu kāpums ietekmējis teju 80 % Latvijas mājsaimniecību, liecina bankas Citadeles aptaujas dati. Turklāt katrs ceturtais atzīst, ka nācies atteikties no daļas ierasto produktu, jo...
Lasīt tālākGandrīz puse Latvijas iedzīvotāju nezina savu elektroenerģijas tarifu
Līdz ar plašām izvēles iespējām energopakalpojumu tirgū aug arī klientu energopratības nozīme. Ko zinām par dažādiem tarifiem un pakalpojumu plāniem un vai vispār iedziļināmies savos...
Lasīt tālākPlāno mazināt administratīvo slogu sociālajiem uzņēmumiem
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 11. novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā, kas paredz paplašināt darba iespējas cilvēkiem ar invaliditāti...
Lasīt tālākSeptembrī ārējā tirdzniecībā vērojams straujš kāpums
Šā gada septembrī Latvijā strauji palielinājās gan eksporta, gan importa kopapjoms, kas liecina par stabilu valsts ekonomikas izaugsmi. Preču eksportam septembrī bija vērojams stabils pieaugums,...
Lasīt tālākSEPLP aicina neatbalstīt deputātu priekšlikumus samazināt sabiedriskā medija budžetu
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, iepazīstoties ar likumprojekta “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” (Nr. 1130/Lp14) otrajam...
Lasīt tālāk