• Rīga
    Cloudy
    4°C
     
16/11/2018, Kategorija: Ekonomika
Autors: Pēteris Strautiņš, ekonomists

Jaunākie darba tirgus dati apstiprina, ka valsts lielo jubileju sagaidām ar lielisku ekonomisko veselību. Taču visas pašreizējās tendences nevar turpināties. Situācija ir interesanta un ar katru ceturksni kļūs arvien interesantāka.

Tas tā nevar turpināties

Nodarbinātība Latvijā turpina strauji augt. Taču straujākā kāpuma brīdis jau varētu būt aizvadīts. 3.ceturksnī Latvijā strādāja par 1,9% vairāk cilvēku nekā pirms gada. Pirmajā ceturksnī gada pieaugums bija 1,8%, bet 2.ceturksnī pat 2,0%. Strādājošo skaits ir sasniedzis 920 tūkstošus.

Toties darba meklētāju īpatsvara kritums gada griezumā ir paātrinājies, līdz 1,5 procentpunktiem (pp) no 1,2 pp šī gada 1. pusē. Šādi mērītais bezdarba līmenis 3.ceturksnī bija 7,0% jeb 68,8 tūkstoši cilvēku. Neapturama spēka sadursme ar neizkustināmu objektu darba tirgos un demogrāfiskajos procesos kopumā kļūst arvien neizbēgamāka. Ir tikai divi varianti — vai nu apstāsies nodarbināto skaita pieaugums vai arī mainīsies migrācijas bilance. Spriežot pēc nesenās Igaunijas un Lietuvas pieredzes, ticamāks ir otrais.
Līdz vēsturiski zemākajam darba meklētāju īpatsvaram (5,3%) varētu nonākt nedaudz vairāk nekā gada laikā, ja vien turpinātos pašreizējais bezdarba krituma temps. Taču tas neturpināsies ilgi. Ekonomikas pieaugums visdrīzāk mēreni piebremzēsies, bet strādājošo skaita tālāka audzēšana būs kāpums pret arvien stāvāku kalnu. Līdz bezdarbam apmēram 5% līmenī varētu nonākt nākamo 3-4 gadu laikā, šoreiz jau bez ekonomikas pārkaršanas, pateicoties atšķirīgam cilvēku izvietojumam valsts teritorijā un augošajam izglītības līmenim, kā arī tirgus ekonomikā uzkrātajai darba pieredzei. Šogad vidējais darba meklētāju īpatsvars varētu būt 7,5%, bet nākamgad — ap 6,7%.

Reģionos vēl ir diezgan auksti

Nodarbinātība Rīgā un tās apkārtnē strauji augt vairs nevar, ja vien te neuzbūvē daudz jaunu mājokļu, bet tas nevar notikt ļoti ātri. Lielākas ir iespējas reģionos.

CSP sniedz datus par strādājošajiem pilsētās un novados pēc faktiskās darbavietu atrašanās vietas. Saskaņā ar tiem, Rīgā un Pierīgā vidēji 2016. gadā bija 0,6 aizņemtās darbavietas un pašnodarbinātie uz vienu iedzīvotāju. Pārējos reģionos šī attiecība ir tikai 0,35 – 0,4 vai vēl zemāka. Skaidrs, ka galvaspilsētas reģiona iedzīvotāji vieni paši šīs iespējas izmantot nevar, viņiem palīdz citi, galvenokārt zemgalieši. Tāpēc tas, ka Zemgalē šis koeficients ir viszemākais, nav lielākā Latvijas darba tirgus problēma. Daudzi Jelgavas, Bauskas, Iecavas un Aizkraukles un to apkārtnes cilvēku strādā ārpus Zemgales.

Taču Vidzemes un Kurzemes iedzīvotājiem šādas iespējas jau ir krietni ierobežotākas, kaut ikdienas migrācija no Vidzemes rietumu daļas Rīgas virzienā nav nenozīmīga. Šajos reģionos katrā vajadzētu vismaz padsmitus tūkstošu papildus darbavietu, lai varētu droši runāt par pilnu nodarbinātību. No Latgales ikdienā braukāt uz galvaspilsētu nav iespējams, tuvākie attīstības centri ir vāji, bet bezdarbs visaugstākais. Tātad šeit darbavietu deficīts varētu būt vēl lielāks.

Aplūkojot bezdarba datus — gan reģistrēto bezdarbu, gan darba meklētāju īpatsvaru, kontrasts starp reģioniem izskatās mazāks. Taču viens no izskaidrojumiem ilgstošu ierobežotu ekonomisko iespēju radītās emocionālās sekas, kas mudina nereģistrēties, neuzskatīt sevi par potenciālo darbinieku. Cits — atšķiras vecuma struktūra. Taču var jautāt, kāpēc tāda ir izveidojusies, vai ekonomiski aktīvā vecuma cilvēki, kas no šīm vietām ir aizbraukuši, labprāt nevēlētos dzīvot ar savām ģimenēm?

Kāds piedāvājums, tāds pieprasījums

Vismaz padsmit tūkstoši papildus strādājošie katrā reģionā — tas var šķist neticams skaitlis, klausoties biežās sūdzības par darbaspēka trūkumu. Nav šaubu, ka atrast darbiniekus ir grūti arī daudzviet ārpus valsts centrālās daļas. Taču jāsaprot, ka darba iespējas arī citos reģionos ir izteikti koncentrētas atsevišķās pilsētās.

Ir plaši apvidi, kur tipisks darba tirgus piedāvājums ir minimālā alga vai nedaudz vairāk vai arī laba alga dažos gada mēnešos. Vai arī — regulāra alga, kas tuva vidējai, bet darbavietā, kas ir ievērojamā attālumā no mājām.

Risinājumi ir tikai divi — vai nu darbavietas dodas pie cilvēkiem, vai cilvēki dodas pie darbavietām, visdrīzāk mainot dzīvesvietu. Lai mainītu darbavietu, ir vajadzīgi mājokļi. Tāpēc priecē tas, ka mājokļu būvei un rekonstrukcijai izsniegto atļauju apjoms šogad audzis par 15,4%, bet ēku nojaukšana un būvlaukumu sagatavošana šogad augusi pat par 47,9%.

Nodarbinātības līmenis jau ir vēsturiski augstākais. Taču tas var vēl augt. Ja Latvijas nodarbinātības līmenis Latvijā (65,3%) panāktu Igaunijā sasniegto (68,2%), strādājošo skaits augtu par ~30 tūkstošiem. Turklāt nav jau tā, ka kaimiņvalsts darba tirgū viss būtu absolūti perfekti. Ja nodarbinātību palielināsim līdz Zviedrijas līmenim, papildus strādājošo skaits var augt pat divreiz vairāk. Starp tiem, kas strādā nepilnu darba laiku, 28% jeb 21,2 tūkstoši ir tādu, kuri vēlētos strādāt uz pilnu slodzi, bet nevar atrast šādu iespēju.

Tad, kad Latvijas darba tirgus rezerves būs pilnīgi izsmeltas, kas notiks dažu gadu laikā, par nacionālās dienaskārtības pirmo punktu var kļūt liela mēroga imigrācija. Kā tas tiks izšķirts, tas jau ir atkarīgs no izvēlēm starp ekonomiskajiem un pārējiem mērķiem.

849 skatījumi




Video

FDP priekšsēdētājs: Jauna ekonomiskā krīze noteikti būs

15/02/2019 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Jauna ekonomiskā krīze noteikti būs, neviens tikai nezina – kad un cik dziļa , šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" atzina Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) priekšsēdētājs...

Lasīt tālāk
Video

Finanšu ministrija 2019. gadam prognozē ekonomikas izaugsmi 3,2% apmērā

14/02/2019

Sākot Latvijas Stabilitātes programmas 2019.-2022.gadam sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir izstrādājusi makroekonomisko rādītāju prognozes laika posmam līdz 2022.gadam. Atbilstoši...

Lasīt tālāk
Video

Saeima noraida opozīcijas priekšlikumus paaugstināt minimālo algu un bērnu pabalstus

14/02/2019 | Autors: Renāte Logina, Labdien.lv

Saeima šodien, 14. februārī, noraidīja opozīcijas partijas "Saskaņa" ierosinājumus atcelt "divu veselības grozu" sistēmu, kā arī palielināt minimālo algu līdz 500 eiro mēnesī, celt...

Lasīt tālāk
Video

Jaunzeme: Dace Pelēkā turpmāk nodarbosies arī ar ēnu ekonomikas apkarošanu

13/02/2019 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores vietniece nodokļu jomā, kā arī Nodokļu pārvaldes direktore Dace Pelēkā piekritusi dienestā pārraudzīt ar ēnu ekonomikas apkarošanu...

Lasīt tālāk
Video

Lembergs: Rīgas kungiem nebūs dzīrot uz pašvaldību rēķina

12/02/2019 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Ņemot vērā to, ka pašvaldībām ar budžetiem šobrīd veidojas kritiska situācija un pēc būtības tiek pārkāpta Eiropas pašvaldību harta, zūd pašvaldību jēga, žurnālistus informēja...

Lasīt tālāk
Video

Nemiro: Ir būtiski izanalizēt OIK atcelšanas iespējamās sekas

12/02/2019

Atceļot obligāto iepirkuma komponenti (OIK) gan valdībai, gan arī Saeimai ir jāpieņem valstiski un tiesiski lēmumi, rūpīgi izanalizējot to potenciālo ietekmi uz visām iesaistītajām pusēm...

Lasīt tālāk
Video

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā palielinājās par 3,0 %

11/02/2019

2019. gada janvārī, salīdzinot ar 2018. gada janvāri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 3,0 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas...

Lasīt tālāk
Video

Jaunzeme sāk darbu kā VID vadītāja

11/02/2019

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītājas amata pienākumus šodien, no 11. februāra, sāk pildīt Ieva Jaunzeme, kuru šajā amatā pirms nedēļas apstiprināja Ministru kabinets. VID vadītāja...

Lasīt tālāk
Video

Lembergs: OIK biznesmeņiem nauda jāatdod atpakaļ valstij

08/02/2019 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Tiem elektroenerģijas ražotājiem, kas daudzus gadus barojās no obligātās iepirkumu komponentes (OIK), pēc tās atcelšanas jāatgriež nauda atpakaļ valsts budžetā, preses konferencē norādīja...

Lasīt tālāk
Video

Valdība akceptē finansējumu ministriju un citu institūciju prioritārajiem pasākumiem

08/02/2019

Piektdien, 8. februārī, Ministru kabineta ārkārtas sēdē valdība izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotu informatīvo ziņojumu par fiskālo telpu palielinošiem pasākumiem un izdevumiem...

Lasīt tālāk