• Rīga
    Cloudy
    14°C
     
13/06/2019, Kategorija: Ekonomika, Svarīgākais

Svarīgas un vitāli nepieciešamas reformas ir vieglāk veikt laikā, kad ekonomika aug, intervijā laikrakstam “Neatkarīgā” pauda Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.

Viņš norādīja, ka no iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas pieredzes ir jāsecina, ka šādas reformas ir jāveic laikos, kad notiek ekonomikas augšupeja. “Tad ir vieglāk. Ir vieglāk radīt jaunas darba vietas, ir vieglāk palielināt ienākumus. Svarīgas un vitāli nepieciešamas reformas ir vieglāk veikt laikā, kad ekonomika aug. Taču viena no Latvijas (un ne tikai mūsu) problēmām ir tā, ka laikos, kad ekonomika aug, nav vēlmes veikt grūtas izvēles. Līdz ar to krīzes laikā ir spiediens sākt reformas, jo nedarīt vairs nevar,” norādīja ekonomists.

Pēc viņa sacītā, ir jārunā nevis par krīzi, bet ekonomikas cikliskumu – par ekonomikas ciklisku kāpumu un kritumu maiņu. “Iepriekšējā krīze Latvijā bija superrecesija. Tādu atkārtot pārskatāmā nākotnē nav iespējams. Galvenā atšķirība starp Latvijas ekonomiku tolaik un pašlaik ir tā, ka pašlaik parādu saistību apjoms un kreditēšanas apjomi ir relatīvi zemi. Nav kredītu burbuļa, kas varētu plīst. Līdz ar to nebūtu jādomā, ka pie nākamās ekonomikas sabremzēšanās atkārtotos kaut kas apmēros līdzīgs tam, kas notika 2009. gadā. Pašlaik tam nav pamata. Ekonomika augs lēnāk vai nedaudz sarausies, bet runāt par 20% lielu IKP kritumu vai 20% bezdarbu nudien nav pamata,” uzskata Kazāks.

“Pašreizējā biznesa cikla izaugsmes posms ir jau diezgan ilgs. Lai gan ekonomiskās izaugsmes temps mazinās, Latvijas ekonomika turpina augt. Ja kāda reforma ar ietekmi vidējā un ilgā termiņā Latvijas ekonomikai ir nepieciešama, tad labāk to ir sākt tagad, nevis laikā, kad izaugsmes vairs nav. Kad ekonomika vairs neaug, kad sāk pieaugt bezdarbs, tad reformas būs politiski un sociāli krietni grūtāk īstenojamas. Sarežģītas lietas ir jāveic tagad,” uzsvēra eksperts.

Savukārt runājot par ēnu ekonomiku, viņš norādīja, ka tā kā ēnu ekonomikas definīcija nav vienota, uz atšķirīgā veidā iegūtiem cipariem arī jāskatās kā uz iespējamiem vērtējumiem, nevis gala patiesību.

“Ja analizējam nodokļu iekasēšanu, tad jāņem vērā, ka nodokļu sistēma nav nemainīga. Tajā visu laiku kaut kas mainās, un iespējams, ka nodokļos iekasē vairāk nevis tāpēc, ka samazinās ēnu ekonomika, bet gan tāpēc, ka mainās ar nodokļiem apliekamo objektu struktūra. Otrkārt. Nodokļu ieņēmumu pieaugums ir jāsalīdzina ar nominālo IKP, ar IKP faktiskajās cenās, nevis ar reālo jeb IKP nemainīgās cenās. Nodokļus iekasē no nominālā IKP. Proti, nodokļu ieņēmumos svarīga ir arī inflācija. Pērn nominālā IKP kāpums bija 9,2%, kas veidojas no reālā IKP kāpuma nemainīgās cenās plus cenu līmeņa izmaiņas jeb inflācija, kamēr nodokļu ieņēmumu kāpums bija 8%. Tātad pērn ekonomika auga straujāk par nodokļu ieņēmumiem, bet plaisa nemaz nebija tik liela. Tomēr, ņemot vērā pret aplokšņu algām vērstos pasākumus, ēnu ekonomikai vajadzētu samazināties straujāk. Bet tam var būt arī tīri matemātisks skaidrojums. Piemēram, būvniecības nozares straujais kāpums, kur jau tradicionāli tiek uzskatīts, ka aplokšņu algām ir visai liela ietekme. Pērn šī nozare pieauga par vairāk nekā 20% jeb turpat piecas reizes straujāk nekā ekonomika kopumā. Pat tad, ja katrā nozarē ēnu ekonomika samazinājās, tajā skaitā arī būvniecībā, ņemot vērā, ka būvniecības īpatsvars ekonomikā pieauga, tīri matemātiski varēja pieaugt arī kopējais ēnu ekonomikas īpatsvars ekonomikā kopumā,” norādīja Kazāks.

“VID novērojumi rāda, ka ēnu ekonomika samazinās, bet ļoti, ļoti lēni. Savukārt Saukas kunga pētījums rāda, ka kādās nozarēs ēnu ekonomika palielinās. Taču abos gadījums tiek mērīts kaut kas cits un mērījumi nav tieši salīdzināmi. Gala secinājums no tā visa ir, ka Latvijā pagājušajā gadā nav notikusi strauja ēnu ekonomikas samazināšanās. Jāatgādina, ka liela ēnu ekonomikas daļa rada ļoti negatīvas sekas attiecībā uz ekonomikas izaugsmi. Latvijas iekšējais tirgus ir mazs. Ilgstoši strauji var augt tikai ar eksporta pieaugumu. Uzņēmumi, kuri ir labi iekļāvušies ēnu ekonomikā, cenšas palikt nelieli un nemanāmi, lai VID tos nevar noķert. Šādiem uzņēmumiem ir grūtāk aizņemties, tiem ir ļoti grūti vai pat neiespējami iekļauties globālajās piegāžu ķēdēs utt. Pārāk liels ēnu ekonomikas apjoms veido ļoti zemus griestus ekonomiskai izaugsmei, kas nākotnē var izpausties arī kā negatīvas sociālas sekas, tostarp veicinot iedzīvotāju aizceļošanu,” norādīja eksperts.

Pēc viņa sacītā, dalība eirozonā sniedz virkni iespēju un palielina stabilitāti, bet mums pašiem būs jāatrisina visas aktuālās ilgtermiņa problēmas. “Mums pašiem vajadzēs uzlabot iedzīvotāju prasmes, demogrāfiju, veselības kvalitāti, reģionālo ietvaru utt. Mums ir jāturpina gudri strādāt ar slapju pieri, lai ekonomika un ienākumi augtu. Neviens par velti mums debesmannu nepiegadās,” uzsvēra Kazāks.

Foto: F64

829 skatījumi




Video

Brīvpusdienas 1.-4. klašu skolēniem valsts un pašvaldības nodrošinās solidāri

13/09/2019

No 2020. gada 1. janvāra brīvpusdienas 1.-4. klašu skolēniem būs jānodrošina gan valstij, gan pašvaldībām, un pašvaldībām savu budžetu ietvaros finansējums jāatvēl vismaz tādā pašā...

Lasīt tālāk
Video

Siguldas bērnudārzos saindējušies 5 bērni

13/09/2019

Pēc smagas saindēšanās bērnudārzos Siguldā hospitalizēti pieci bērni, apstiprināja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāve Ilze Arāja. Slimību profilakses un kontroles...

Lasīt tālāk
Video

Valdība prioritātēm sadala vairāk nekā 192 miljonus eiro

13/09/2019

Ministru kabinets piektdien ārkārtas sēdē lēma par 192,4 miljonu eiro sadalīšanu ministriju un neatkarīgo iestāžu prioritārajiem pasākumiem. Ministru kabinets izskatīja Finanšu ministrijas...

Lasīt tālāk
Video

Kazāks par FKTK iespējamu pievienošanu LB: Tas ir ļoti uzmanīgi jāizvērtē

13/09/2019 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Jāņem vērā dažādi riski, ja Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) pievienos Latvijas Banka, šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" atzina Latvijas Bankas padomes loceklis...

Lasīt tālāk
Video

Darbu varētu zaudēt vairums “PNB bankas” darbinieku; maksātnespējas procesu sola efektīvu un caurskatāmu

13/09/2019

Visticamāk, darbu zaudēs lielākā daļa no 500 par maksātnespējīgo pasludinātās “PNB bankas” darbiniekiem, žurnālistiem apliecināja “PNB bankas” bijusī valdes locekle Anna Verbicka. Kā...

Lasīt tālāk
Video

Latvijas Bankas pārstāvis: Latvijas ekonomikai ātra budžeta pieņemšana ir labā ziņa

13/09/2019 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Latvijas ekonomikai ātra budžeta pieņemšana mazinās nenoteiktību, kā arī uzņēmējiem un iedzīvotājiem būs skaidrs ar ko rēķināties, šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma"...

Lasīt tālāk
Video

Mūrniece: Ceru, ka valsts budžets līdz 18. novembrim tiks pieņemts

13/09/2019 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) cer, ka valsts budžets drīzumā varētu tikt skatīts parlamentā un tikt pieņemts līdz valsts svētkiem 18. novembrī. Intervijā Latvijas Radio...

Lasīt tālāk
Video

Šīs nedēļas izskaņā un nākamajā darba nedēļā gaidāms rudenīgi lietains un vēss laiks

13/09/2019

Aizvadītajā nedēļā vēl izbaudījām siltas un vasarīgas dienas, tomēr jaunākās prognozes liecina, ka nākamās darba nedēļas laikā Latvijā ieplūdīs vēsāks gaiss, bieži līs lietus...

Lasīt tālāk
Video

Daugavpils izstājas no Latvijas Pašvaldību savienības

12/09/2019

Daugavpils dome šodien atbalstīja pilsētas izstāšanos no Latvijas Pašvaldību savienības, ziņo pilsētas dome. Kā galveno argumentu domes vadība min to, ka savienība, kurai pašvaldība...

Lasīt tālāk
Video

Lembergs: Ceļš “viss par velti” ir bankrota ceļš

12/09/2019 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Politika “viss par velti” ne pie kā laba nenoved – ir jāpalīdz tiem, kam tas patiešām ir nepieciešams, komentējot aicinājumu nodrošināt ar brīvpusdienām visus skolēnus no 1. līdz...

Lasīt tālāk