• Rīga
    Clear
    21°C
     
13/06/2019, Kategorija: Ekonomika, Svarīgākais

Svarīgas un vitāli nepieciešamas reformas ir vieglāk veikt laikā, kad ekonomika aug, intervijā laikrakstam “Neatkarīgā” pauda Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.

Viņš norādīja, ka no iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas pieredzes ir jāsecina, ka šādas reformas ir jāveic laikos, kad notiek ekonomikas augšupeja. “Tad ir vieglāk. Ir vieglāk radīt jaunas darba vietas, ir vieglāk palielināt ienākumus. Svarīgas un vitāli nepieciešamas reformas ir vieglāk veikt laikā, kad ekonomika aug. Taču viena no Latvijas (un ne tikai mūsu) problēmām ir tā, ka laikos, kad ekonomika aug, nav vēlmes veikt grūtas izvēles. Līdz ar to krīzes laikā ir spiediens sākt reformas, jo nedarīt vairs nevar,” norādīja ekonomists.

Pēc viņa sacītā, ir jārunā nevis par krīzi, bet ekonomikas cikliskumu – par ekonomikas ciklisku kāpumu un kritumu maiņu. “Iepriekšējā krīze Latvijā bija superrecesija. Tādu atkārtot pārskatāmā nākotnē nav iespējams. Galvenā atšķirība starp Latvijas ekonomiku tolaik un pašlaik ir tā, ka pašlaik parādu saistību apjoms un kreditēšanas apjomi ir relatīvi zemi. Nav kredītu burbuļa, kas varētu plīst. Līdz ar to nebūtu jādomā, ka pie nākamās ekonomikas sabremzēšanās atkārtotos kaut kas apmēros līdzīgs tam, kas notika 2009. gadā. Pašlaik tam nav pamata. Ekonomika augs lēnāk vai nedaudz sarausies, bet runāt par 20% lielu IKP kritumu vai 20% bezdarbu nudien nav pamata,” uzskata Kazāks.

“Pašreizējā biznesa cikla izaugsmes posms ir jau diezgan ilgs. Lai gan ekonomiskās izaugsmes temps mazinās, Latvijas ekonomika turpina augt. Ja kāda reforma ar ietekmi vidējā un ilgā termiņā Latvijas ekonomikai ir nepieciešama, tad labāk to ir sākt tagad, nevis laikā, kad izaugsmes vairs nav. Kad ekonomika vairs neaug, kad sāk pieaugt bezdarbs, tad reformas būs politiski un sociāli krietni grūtāk īstenojamas. Sarežģītas lietas ir jāveic tagad,” uzsvēra eksperts.

Savukārt runājot par ēnu ekonomiku, viņš norādīja, ka tā kā ēnu ekonomikas definīcija nav vienota, uz atšķirīgā veidā iegūtiem cipariem arī jāskatās kā uz iespējamiem vērtējumiem, nevis gala patiesību.

“Ja analizējam nodokļu iekasēšanu, tad jāņem vērā, ka nodokļu sistēma nav nemainīga. Tajā visu laiku kaut kas mainās, un iespējams, ka nodokļos iekasē vairāk nevis tāpēc, ka samazinās ēnu ekonomika, bet gan tāpēc, ka mainās ar nodokļiem apliekamo objektu struktūra. Otrkārt. Nodokļu ieņēmumu pieaugums ir jāsalīdzina ar nominālo IKP, ar IKP faktiskajās cenās, nevis ar reālo jeb IKP nemainīgās cenās. Nodokļus iekasē no nominālā IKP. Proti, nodokļu ieņēmumos svarīga ir arī inflācija. Pērn nominālā IKP kāpums bija 9,2%, kas veidojas no reālā IKP kāpuma nemainīgās cenās plus cenu līmeņa izmaiņas jeb inflācija, kamēr nodokļu ieņēmumu kāpums bija 8%. Tātad pērn ekonomika auga straujāk par nodokļu ieņēmumiem, bet plaisa nemaz nebija tik liela. Tomēr, ņemot vērā pret aplokšņu algām vērstos pasākumus, ēnu ekonomikai vajadzētu samazināties straujāk. Bet tam var būt arī tīri matemātisks skaidrojums. Piemēram, būvniecības nozares straujais kāpums, kur jau tradicionāli tiek uzskatīts, ka aplokšņu algām ir visai liela ietekme. Pērn šī nozare pieauga par vairāk nekā 20% jeb turpat piecas reizes straujāk nekā ekonomika kopumā. Pat tad, ja katrā nozarē ēnu ekonomika samazinājās, tajā skaitā arī būvniecībā, ņemot vērā, ka būvniecības īpatsvars ekonomikā pieauga, tīri matemātiski varēja pieaugt arī kopējais ēnu ekonomikas īpatsvars ekonomikā kopumā,” norādīja Kazāks.

“VID novērojumi rāda, ka ēnu ekonomika samazinās, bet ļoti, ļoti lēni. Savukārt Saukas kunga pētījums rāda, ka kādās nozarēs ēnu ekonomika palielinās. Taču abos gadījums tiek mērīts kaut kas cits un mērījumi nav tieši salīdzināmi. Gala secinājums no tā visa ir, ka Latvijā pagājušajā gadā nav notikusi strauja ēnu ekonomikas samazināšanās. Jāatgādina, ka liela ēnu ekonomikas daļa rada ļoti negatīvas sekas attiecībā uz ekonomikas izaugsmi. Latvijas iekšējais tirgus ir mazs. Ilgstoši strauji var augt tikai ar eksporta pieaugumu. Uzņēmumi, kuri ir labi iekļāvušies ēnu ekonomikā, cenšas palikt nelieli un nemanāmi, lai VID tos nevar noķert. Šādiem uzņēmumiem ir grūtāk aizņemties, tiem ir ļoti grūti vai pat neiespējami iekļauties globālajās piegāžu ķēdēs utt. Pārāk liels ēnu ekonomikas apjoms veido ļoti zemus griestus ekonomiskai izaugsmei, kas nākotnē var izpausties arī kā negatīvas sociālas sekas, tostarp veicinot iedzīvotāju aizceļošanu,” norādīja eksperts.

Pēc viņa sacītā, dalība eirozonā sniedz virkni iespēju un palielina stabilitāti, bet mums pašiem būs jāatrisina visas aktuālās ilgtermiņa problēmas. “Mums pašiem vajadzēs uzlabot iedzīvotāju prasmes, demogrāfiju, veselības kvalitāti, reģionālo ietvaru utt. Mums ir jāturpina gudri strādāt ar slapju pieri, lai ekonomika un ienākumi augtu. Neviens par velti mums debesmannu nepiegadās,” uzsvēra Kazāks.

Foto: F64

825 skatījumi




Video

Atlaista “Latvenergo” padome

19/06/2019

Trešdien, 19. jūnijā, atlaista AS "Latvenergo" padome, žurnālistiem apstiprināja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV), kurš jau iepriekš bija paudis neapmierinātību ar padomes darbu. AS...

Lasīt tālāk
Video

Lembergs: Nodokļu reforma ir sadalījusi Latviju bagātajos un nabadzīgajos

19/06/2019 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Nodokļu reforma ir veicinājusi Latvijas sadalījumu bagātajās un nabadzīgajās pašvaldībās, uzskata Ventspils mērs Aivars Lembergs. Politiķis norādīja, ka nodokļu ieņēmumu pieaugums...

Lasīt tālāk
Video

Likvidēs nodibinājumu “Riga.lv”

19/06/2019 | Autors: Renāte Logina, Labdien.lv

Rīgas pašvaldības dibinātā nodibinājuma "Riga.lv" valde nolēmusi sākt nodibinājuma likvidāciju, žurnālistiem paziņoja Rīgas domes priekšsēdētājs Dainis Turlais (GKR). Lai arī...

Lasīt tālāk
Video

Steidzamības kārtā plānots samazināt akcīzi stiprajam alkoholam

19/06/2019

No šī gada 1. jūlija par 15 procentiem plānots samazināt akcīzes nodokļa likmi stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem. To paredz grozījumi akcīzes nodokļa likumā, ko Saeimas Budžeta un...

Lasīt tālāk
Video

LIZDA lūdz pedagogus neatteikties no ieceres streikot

19/06/2019

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) lūgs pedagogus uzturēt lēmumu par beztermiņa streiku septembrī, kamēr nebūs Ministru kabineta lēmuma par 750 eiro lielu algu...

Lasīt tālāk
Video

Papule: Šuplinskai nav nedz naudas, nedz reformu plāna

19/06/2019

Izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai (JKP) nav nedz naudas, nedz izglītības reformu plāna, intervijā laikrakstam "Neatkarīgā" norādīja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes...

Lasīt tālāk
Video

Kariņš: Es neatbalstīšu nodokļu palielināšanu, lai apmierinātu ministriju vēlmes

19/06/2019 | Autors: Renāte Logina, Labdien.lv

Nākamā gada valsts budžetam ministrijas iesniegušas pieprasījumus par vairāk nekā 600 miljoniem eiro, trešdien intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Ministru prezidents Krišjānis...

Lasīt tālāk
Video

Kariņš: Igaunijas lēmums neatstāj Latvijai izvēli – vasarā jāmazina alkohola akcīze

19/06/2019 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Latvijas lēmums par akcīzes nodokļa samazināšanu alkoholam ir pašsaprotama atbilde Igaunijas politikai, šorīt intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" norādīja Ministru prezidents Krišjānis...

Lasīt tālāk
Video

“Attīstībai/Par!” satuvinājusies ar “Saskaņu” – Pavļuta un Urbanoviča medusmēnesis turpinās

18/06/2019 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Pēdējā laikā ļoti aizdomīgi kļuvuši “Attīstībai/Par!” (A/P) un “Saskaņas” kopīgie balsojumi, kas rada bažas, ka “Attīstībai/Par!”, iespējams, ir zināmā mērā pārvērtusies...

Lasīt tālāk
Video

Rosļikovs: Vislielākā iespēja sākt vadīt Rīgu ir opozīcijai

18/06/2019

Ja vēlēšanās pie varas atgriezīsies tā pati koalīcija un viss turpināsies tāpat kā bija līdz šim, tad ārkārtas vēlēšanas nav nekāda izeja, intervijā laikrakstam "Neatkarīgā" atzina...

Lasīt tālāk