Eiro nosvinēja ieviešanas desmitgadi
1.janvārī aprit desmit gadi kopš eiro laišanas oficiālā apgrozībā monētu un banknošu veidā.
2002.gada 1.janvārī eiro monētas un banknotes vienlaicīgi tiek ieviestas apgrozībā 12 valstīs – Austrijā, Beļģijā, Somijā, Francijā, Vācijā, Grieķijā, Īrijā, Itālijā, Luksemburgā, Nīderlandē, Portugālē un Spānijā, kļūstot par likumīgu maksāšanas līdzekli un aizstājot to nacionālās valūtas.
Eiropas Centrālās bankas (ECB) apkopotā informācija liecina, ka uz šā gada vidu vienotās Eiropas valūtas lietotāju skaits 17 eirozonas valstīs veidoja 332 miljonus cilvēku.
Gada vidū apgrozībā bija aptuveni 14,2 miljardi eiro banknošu, kā arī 95,6 miljardi monētu ar kopējo vērtību 870 miljardu eiro apmērā.
Svinot desmit gadus kopš eiro laišanas ikdienas apgrozībā, liela daļa no vairāk nekā 300 miljoniem eirozonas iedzīvotāju varētu uzskatīt, ka viņi lieto vien kopēju valūtu un eiro īsti nav palīdzējis veicināt Eiropas integrāciju.
Desmit gadu laikā kopš nacionālo valūtu zaudēšanas laikam ir bijis maz tādu cilvēku, kas vienā vai otrā brīdī sūdzējušies, ka eiro ieviešana ir palielinājusi dzīves dārdzību.
Savukārt šobrīd, kad ieilgusī parādsaistību krīze draud izraisīt dziļu recesiju pat turīgākajās eirozonas valstīs, pieaug to iedzīvotāju īpatsvars, kas slepus vai atklāti sāk pieprasīt markas, franka vai liras atgriešanos.
Tajā pat laikā politikas veidotāji, baņķieri un finansisti pauž viedokli, ka eiro ieviešana nesusi vienīgi labumu.
Eiropas Komisija (EK) uzsver, ka eiro palielina cenu pārskatāmību un caurspīdīgumu, atceļ valūtas maiņas izmaksas, veicina Eiropas ekonomisko izaugsmi un starptautisko tirdzniecību, kā arī stiprina Eiropas Savienības pozīcijas starptautiskajā arēnā.
Eiro arī ES pilsoņiem sniedz taustāmu viņu Eiropas identitātes simbolu, uzskata EK.
Savukārt, eiropiešu Eiropas identitātes sajūta ir sašķobījusies, ņemot vērā pašreizējo eirozonas parādsaistību krīzi un nebeidzamās politiskās stīvēšanās, kas līdz šim nav līdzējušas rast krīzes risinājumu.
Vācija nosoda Grieķijas un Itālijas izšķērdību, tajā pat laikā Francija arvien vairāk bažījas par Vācijas pozīciju nostiprināšanos.
Eiropas mēroga fiskālās integrācijas trūkumus, kā arī vienotas banku sistēmas uzraudzības neesamība veicināja nelīdzsvarotības veidošanos Eiropas finanšu sistēmā. Paralēli tam, zemās procentu likmes, ko eiro ieviešana atnesa Eiropas dienvidu valstīm, veicināja apjomīgu parādsaistību izveidošanos, tajā pat laikā visiem nepietiekami novērtējot šīs situācijas iespējamos riskus.
Decembrī notikušajā ES samitā tika panākta vienošanās stiprināt fiskālo disciplīnu, tomēr eirozonas valsts joprojām vairās spert soļus, kas Eiropu nostādītu uz federālisma ceļa.
Eksperti gan norāda, ka šobrīd neviens nopietni nedomā par veco nacionālo valūtu atgriešanos, jo eirozonas sabrukums būtu katastrofa, pirmkārt Eiropas bankām.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Eiropas Dzelzceļa līnijas lauž līgumu ar Rail Baltica reģionālo mobilitātes punktu projektētāju
Rail Baltica projekta nacionālais ieviesējs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas lauž līgumu ar Rail Baltica reģionālo mobilitātes punktu būvprojektētāju – uzņēmumu apvienību...
Lasīt tālākSaeimas komisija: Tarifiem elastīgāk jāatspoguļo energoresursu cenu izmaiņas
Pēc iespējās ātrāk jāorganizē efektīvs atlikumsiltuma tirgus, un siltumapgādes tarifiem elastīgāk jāatspoguļo aktuālās energoresursu cenu izmaiņas, trešdien, 24.aprīlī, uzsvēra...
Lasīt tālākStradiņa slimnīca sagaida no SIA “Velve” būvniecības dokumentācijas atdošanu un skaidrojumu par parādiem apakšuzņēmējiem
Lai risinātu ar A2 būvobjekta pārņemšanu saistītos jautājumus, tostarp par norēķiniem, Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca (Stradiņa slimnīca) sagaida, ka SIA “Velve”...
Lasīt tālākTirdzniecības vietās būs jānorāda pārtikas produktu ražošanas valsts
Lai veicinātu patērētāju informētību, pārtikas tirdzniecības vietās jānorāda pārtikas produktu ražošanas valsts. To noteic Saeimā ceturtdien, 25.aprīlī, trešajā – galīgajā –...
Lasīt tālākTirgotāji bieži maldina par augļu un dārzeņu izcelsmi
Veicot pastiprinātu svaigu dārzeņu, augļu un ogu kontroli, mēneša laikā Pārtikas un veterinārais dienests pārbaudījis vairāk nekā 390 pārtikas tirdzniecības uzņēmumus, 40 % gadījumu...
Lasīt tālākLBAS: Latvijas uzņēmumu konkurētspēju neapdraud izdevumi par darbnespējas lapām
30. aprīlī trīspusējā sanāksmē arodbiedrības, darba devēji un valsts puse atkal diskutēs par Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) iniciēto vēlmi samazināt darba nespējas lapas...
Lasīt tālākMazos un vidējos uzņēmumus visvairāk ietekmē nodokļu slogs, inflācija un energoresursu cenas
Neskatoties uz pēdējo gadu ekonomiskās attīstības perspektīvu un ģeopolitiskās situācijas pasliktināšanos, mazie un vidējie uzņēmēji Baltijā saglabā pragmātisku optimismu. Par to...
Lasīt tālākProkuratūrā izbeidz lietu pret četrām personām par mēģinājumu izkrāpt “Olainfarm” akcijas
Pirms trim gadiem Valsts policija sāka kriminālprocesu par mēģinājumu izkrāpt daudzus miljonus vērtas “Olainfarm” akcijas. Likumsargi aizdomās turēja piecas personas un martā pret tām...
Lasīt tālākTirdzniecības vietās būs jānorāda pārtikas produktu ražošanas valsts
Lai veicinātu patērētāju informētību par produktu, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 17. aprīlī, trešajā – galīgajā – lasījumā...
Lasīt tālākLBAS: Minimālajai algai jābūt 50% apjomā no vidējās mēneša algas valstī
17. aprīlī notiks Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Sociālās drošības apakšpadomes (SDA) sanāksme, kuras ietvaros sociālie partneri trīspusējās pārrunās diskutēs...
Lasīt tālāk