Diskutēs par vienota valsts juridiskā eksāmena nepieciešamību Latvijā
Augstskolu pārstāvji, tieslietu iestāžu vadītāji, tieslietu politikas veidotāji šonedēļ paredzējuši diskutēt par nepieciešamību Latvijā ieviest vienotu valsts juridisko eksāmenu.
Šobrīd Latvijā izglītību studiju virzienā “Tiesību zinātne” iespējams iegūt 33 programmās – pirmā līmeņa augstākā izglītība, bakalaura programma, maģistra programma, ko īsteno 12 augstākās mācību iestādes un 16 to filiāles, kopumā 12 Latvijas pilsētās.
Vienotais valsts juridiskais eksāmens nepieciešams kā iespēja kontrolēt un uzlabot juridiskās izglītības kvalitāti Latvijā, kas savukārt varētu palīdzēt celt visas tieslietu sistēmas līmeni, jo juristi ir tās uzdevumu galvenie īstenotāji, informē pasākuma rīkotāji.
Diskusija “Vienots valsts juridiskais eksāmens Latvijā: iespēja vai nepieciešamība” paredzēta 7.jūnijā plkst.14 Latvijas Universitātes (LU) Mazajā aulā Rīgā, Raiņa bulvārī 19, un to vadīs “jurista Vārda” galvenā redaktore Dina Gailīte.
Diskusijā piedalīsies augstskolu un izglītības nozares pārstāvji – LU Juridiskās fakultātes dekāne Kristīne Strada-Rozenberga, Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes dekāns Andrejs Vilks, Biznesa augstskolas “Turība” Juridiskās fakultātes dekāns Jānis Načisčionis, Rīgas Juridiskās augstskolas prorektors Mārtiņš Mits, Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra, izglītības un zinātnes ministra juridiskā padomniece Ilze Muižniece, kā arī tieslietu nozares politikas veidotāji – tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK), Saeimas deputātes Ilma Čepāne (V) un Inese Lībiņa-Egnere (RP).
Tāpat diskusijā paredzējuši piedalīties tieslietu sistēmas praktiķi – tieslietu iestāžu kā juristu darba devēju pārstāvji – Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, AT senatori – Kalvis Torgāns un AT Administratīvā departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāja vietniece Guna Kaminska, Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja Sandra Jakušenoka. ES projekta secinājumus izklāstīs viens no tā ekspertiem Arvīds Dravnieks.
Diskusiju rīkot pamudināja Eiropas Sociālā fonda projekta “Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai” secinājumi par nevienmērīgo juridiskās izglītības kvalitāti Latvijā, salīdzinoši lielais bezdarbs Latvijas juristu vidū, kā arī biežā publiskā kritika par tiesu sistēmas neefektivitāti Latvijā.
Šajā pētījumā tieslietu izglītības kvalitāte tika vērtēta vairākos aspektos, un noslēgumā izdarīti vairāki secinājumi, tostarp secināts, ka Latvijā ievērojami jāsamazina augstskolu skaits, kas sniedz juridisko izglītību, jāievieš centralizēts gala (valsts) eksāmens, kas jāīsteno vai jāuzrauga Tieslietu ministrijai, augstskolu juridiskās bibliotēkas efektīvāk jāfinansē no valsts pamatbudžeta, esošās bibliotēkas jāapvieno vai vismaz cieši jāsadarbojas un jāstimulē pētījumi, kas saistīti ar studiju programmām, savukārt pētniecības darbi obligāti jāpublicē, jāpastiprina starptautiskā akadēmiskā sadarbība, veidojot kopējas studiju programmas un jāpiesaista finansējums tiesību pētniecības projektiem, it īpaši Latvijas augstskolu kopprojektiem.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Skolēni varēs pabeigt 9. klasi, neapgūstot krievu valodu
No 2026. gada kā otrā svešvaloda būs jāapgūst kāda no Eiropas Savienības (ES), Eiropas Ekonomiskās Zonas (EEZ) oficiālajām valodām vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību...
Lasīt tālākValdība rosina iespēju pēc valstī izsludinātas mobilizācijas Nacionālo bruņoto spēku rindās uzņemt arī ārvalstu pilsoņus
Otrdien, 23. aprīlī, Ministru kabinets apstiprināja grozījumus Militārā dienesta likumā, kas paredz iespēju pēc valstī izsludinātas mobilizācijas izņēmuma vai karastāvokļa gadījumā...
Lasīt tālākJauno Latvijas Universitātes kodolu veidos sešas fakultātes
Lai nodrošinātu ilgtspējīgu un efektīvu Latvijas Universitātes (LU) iestāžu konsolidāciju, LU Padome pirmdien, 22. aprīlī, atbalstīja rektora priekšlikumu piecu fakultāšu vietā veidot...
Lasīt tālākValsts prezidents iesniedz grozījumus Augstskolu likumā
22. aprīlī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ir nosūtījis Saeimas Prezidijam vēstuli par grozījumiem Augstskolu likumā, lai novērstu normatīvajā regulējumā pastāvošās neskaidrības...
Lasīt tālākTiesībsargs: Steidzami jānovērš nevienlīdzīgā attieksme uzturlīdzekļu saņemšanas kārtībā
Tiesībām saņemt uzturlīdzekļus jābūt arī tiem jauniešiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta joprojām ir Latvijā, bet izglītību iegūst ārvalstīs. Tiesībsargs līdz šī gada 31. jūlijam...
Lasīt tālākSkolotāju dienu turpmāk atzīmēs 5.oktobrī
Skolotāju dienu turpmāk atzīmēs 5. oktobrī. To ceturtdien, 18. aprīlī, lēma Saeima, galīgajā lasījumā pieņemot grozījumu likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”....
Lasīt tālākSkolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves
Skolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves, paredz Saeimā otrajā lasījumā atbalstītie grozījumi Izglītības likumā. Ja skolēns atteiksies no krievu valodas...
Lasīt tālākAlkoholu varēs iegādāties no 20 gadu vecuma
Lai mazinātu alkohola patēriņu sabiedrībā, plānots līdz 20 gadiem palielināt vecumu, no kura iespējams iegādāties alkoholiskos dzērienus. To paredz 2.lasījumā Saeimas Sociālo un darba...
Lasīt tālākLatvijas Veterinārārstu biedrība: Kaķu reģistrācija norit ļoti efektīvi
Latvijas Veterinārārstu biedrība ir apkopojusi datus par apzīmēto kaķu skaitu. Kopš 16. marta, kad pirmo reizi aicinājām kaķu saimniekus sākt kaķu čipēšanu, ir pagājis tikai mēnesis,...
Lasīt tālākSprūds: Ar “dronu koalīciju” mēs stiprinām arī mūsu bruņoto spēkus
Latvijas izveidotā "dronu koalīcija"būs ne tikai palīdzība Ukrainai, bet arī iespēja attīstīt industriju Latvijā, tā šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja aizsardzības...
Lasīt tālāk