• Tweet

Neraugoties uz to, ka juristi iebilst valsts amatpersonu ievēlēšanas lietderībai atklātā balsojumā, Saeimas Juridiskā komisija atbalstījusi Saeimas kārtības ruļļa grozījumus trešajam lasījumam, kas paredz virkni amatpersonas ievēlēt tieši šādā kārtībā.

«Aizklātā balsojumā balsotājs jūtas visērtāk – nav jājūtas vainīgam par izvēli, ja viņš izdara to atbildīgi. Iespējams, ka viņš kādam iepriekš apsolījis konkrētu balsojumu, bet aizklātais balsojums viņam dod iespēju nobalsot saskaņā ar sirdsapziņu,» saka Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrības valdes priekšsēdētājs, Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta senators Jānis Neimanis.

Komisijas pieņemtie grozījumi paredz atteikties no Saeimas Prezidija locekļu, tiesībsarga, valsts kontroliera, tiesnešu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja un citu amatpersonu apstiprināšanas amatā aizklātā balsojumā.

Šādi grozījumi kārtības rullī tika ierosināti, jo daļa deputātu līdz ar daļu sabiedrības uzskatīja, ka kārtības rullis paredz nesamērīgi daudz aizklātu balsojumu par valsts amatpersonām. Atzīts, ka aizklātumu deputāti nereti izmantojuši, lai slēptu savus balsojumus un to motīvus. Savukārt atklāta balsošana atbilstot parlamentārās demokrātijas principam.

«Vēlētājiem ir jābūt informētiem par deputātu rīcību un viedokļiem. Nezinot to, kā deputāts balsojis, vēlētājs var tikai minēt par attiecīgā deputāta rīcības atbilstību viņa deklarētajām vērtībām un solītajam pirms vēlēšanām,» pauž Juridiskās komisijas viedoklis.

Diskutējot par amatpersonu ievēlēšanu, Nacionālās apvienības pārstāvis Dzintars Rasnačs norādīja, ka nav īsti skaidrs, kā ievēlēt valsts kontrolieri, jo normatīvajos aktos teikts, ka tas ievēlējams tādā pašā kārtībā kā tiesneši. Savukārt tajos pašos noteikumos atrunāts, ka Satversmes tiesas tiesnešus ievēl aizklāti. Konsultējoties ar Saeimas Juridiskā biroja vadītāju Gunāru Kusiņu, tika panākta vienošanās, ka uz valsts kontrolieri attiecināms atklātais balsojums.

Ventspils mērs Aivars Lembergs gan saskatījis pretrunas tiesiskuma koalīcijas retorikā. Izstudējot Vienotības, kas ir vieni no galvenajiem šo grozījumu virzītājiem, viņš pamanījis, ka pašas Vienotības valde tiek vēlēta aizklātā balsojumā.

Juridiskā komisija skata arī likuma grozījumus, kuros varētu tikt paredzēta arī Valsts prezidenta ievēlēšana atklātā balsojumā. Tomēr līdz šādai procedūrai Latvijai, šķiet, vēl ilgāku laiku būs jāpagaida. Piemēram, konstitucionālo tiesību eksperts profesors Ringolds Balodis uzskata, ka Latvijā atklātas prezidenta vēlēšanas Saeimā vēl nav vajadzīgas. Viņš atzīst, ka dažās valstīs, piemēram, Grieķijā, prezidents parlamentā tiek ievēlēts atklātā balsojumā, taču uzskata, ka politiķiem vajag atstāt vietu manevriem. «Var jau izdarīt tāpat kā ar Saeimu – vispirms atlaist un tad skatīties, kas notiek, bet labāk tomēr nepārsteigties,» teica eksperts.

Avots: nra.lv