• Tweet

Saskaņas centra deputāta Nikolaja Kabanova savdabīgā uzvedība vienā no Saeimas komisiju sēdēm raisījusi parlamentā neierastu diskusiju par to, vai un kā būtu jāpārliecinās, ka politiķi uz darbu nāk skaidrā prātā.

Šonedēļ Valstiskās audzināšanas apakškomisijas sēdes dalībnieki ar neizpratni sekoja līdzi sava kolēģa Nikolaja Kabanova neadekvātajai uzvedībai. Neatkarīgās aptaujātie apakškomisijas locekļi Janīna Kursīte (Vienotība), Jānis Dombrava (VL!TB/LNNK), kā arī tās priekšsēdētājs Raivis Dzintars (VL!TB/LNNK) bija vienisprātis: deputāta vizuālais izskats, savdabīgās replikas, kā arī nepanesamā dvinga esot raisījusi aizdomas, ka politiķis ir alkohola reibumā. J. Kursīte pat nosūtīja sēdes vadītājam zīmīti, lūdzot, lai N. Kabanovam tiktu dots vārds debatēs, tādējādi ļaujot klātesošajiem pārliecināties par politiķa kondīciju. «Diemžēl Nikolajs Kabanovs vairākkārt atteicās no aicinājuma piedalīties diskusijā, un man nebija citu iemeslu, lai skaļi paustu aizdomas par viņa iespējamo atrašanos reibumā,» sarunā ar Neatkarīgo uzsvēra R. Dzintars.

Apakškomisijas deputāte Inita Bišofa (Reformu partija) gan ir pārliecināta, ka R. Dzintaram tomēr būtu bijis jārīkojas izlēmīgāk, tāpēc viņa ir vērsusies Saeimas Mandātu, ētikas un iesnieguma komisijā ar lūgumu izskatīt gan paša pārkāpēja necienīgo uzvedību, gan apakškomisijas vadītāja mazdūšību. Savukārt J. Kursīte ir pārliecināta: savdabīgais atgadījums raisa principiālu diskusiju, vai un kā būtu jākontrolē Saeimas deputāti. «Jā, man bija sajūta, ka Nikolajs Kabanovs ir neadekvāts. Taču es neesmu mediķe, lai noteiktu diagnozi. Tikpat labi tas varēja būt pirmsinfarkta stāvoklis vai pārlieks uztraukums. Diemžēl post factum Ētikas komisijai vairs nav par ko diskutēt, jo pie rokas neviens netika pieķerts un alkohola koncentrācija asinīs nevienam netika pārbaudīta,» klāstīja parlamentāriete. Arī R. Dzintars uzsver, ka N. Kabanovs neesot kaut kā īpaši traucējis sēdi vai nepiedienīgi uzvedies, lai dotu pamatotu iemeslu pārbaudīt viņa stāvokli. «Es pat īsti nezinu, vai būtu bijis tiesīgs izsaukt policiju,» klāstīja R. Dzintars.

Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš Neatkarīgajai skaidroja, ka pat teorētiski šāda pārbaude nebūtu bijusi iespējama, jo ikvienu parlamentārieti sargājot deputāta imunitāte.

Ik dienu ar alkometru tiek pārbaudīti sabiedriskā transporta, dažādu dienestu autovadītāji, kā arī taksometru šoferi. Bijuši gadījumi, kad policijas palīdzība lūgta arī mācību iestādēs, kurās radušās aizdomas par pedagodu skaidro saprātu. Taču, kamēr citu profesiju pārstāvjiem ir jāievēro Darba likums vai Valsts civildienesta likums, Saeimas deputātu uzvedību reglamentē Saeimas kārtības rullis un Deputātu ētikas kodekss. To sarunā ar Neatkarīgo apliecināja G. Kusiņš. Viņš uzsvēra, ka gan deputātiem, gan citu profesiju pārstāvjiem ir pienākums ierasties darbā piedienīgā izskatā, kā arī viņi nedrīkst atrasties alkohola vai psihotropo vielu iespaidā. Taču, ja ierindas cilvēks par atrašanos darba vietā alkohola reibumā var zaudēt amatu, tad maksimālais ētikas kodeksā un Saeimas kārtības rullī paredzētais sods deputātiem ir publisks rājiens no Saeimas tribīnes.

Neatkarīgo Saeimas deputātu grupas līderis Klāvs Olšteins atzina: neesot nopietni sākt diskusiju par deputātu kontroles mehānismu, jo ikviens politiķis pats lieliski apzinās sava darba nozīmību. «Gadījums ar Nikolaju Kabanovu ir nepatīkams izņēmums. Katram politiķim pašam ir jābūt apveltītam ar iekšējo cenzu, lai saprastu, ko var un ko nevar atļauties parlamentā,» sacīja K. Olšteins, atgādinot, ka savulaik deputāti neesot krituši pārmērībās pat tad, kad Saeimas kafejnīcās vēl tika tirgots alkohols. Taisnības labad gan jāpiebilst: kad nesen parlamenta ēkā tika aizliegts tirgot stipros dzērienus, politiķi pret to skaļi iebilda. Tikmēr kuluāros tika spriests, ka šāds solis esot bijis nepieciešams, jo dažiem deputātiem ļoti paticis iedzert vienu otru lieku mēriņu.

Avots: nra.lv /Ilze Zālīte