Demitera aiziešanai maza ietekme politikā
Par partijas valdes un Saeimas frakcijas priekšsēdētāja amatu atstāšanu paziņojušajam Reformu partijas līderim Edmundam Demiteram parlamentā nav bijušas iespējas pilnībā realizēt savas zināšanas un darbs Saeimā nav sagādājis prieku.
Šādi politiķis skaidro nevēlēšanos kandidēt nākamajās vēlēšanās un aktīvas darbības partijā pārtraukšanu. Savukārt politologi un sociologi uzskata, ka viņa aiziešana neko nemaina ne Reformu partijas liktenī un jo mazāk uz kopējās politiskās skatuves.
Neatkarīgajai E. Demiters apliecināja, ka par viņa nodomu atstāt augstos amatus partijā un nekandidēt vēlēšanās partijas biedri zinājuši jau labu laiku. Agrāk ar šo paziņojumu nākt klajā nebūtu pareizi, jo bija jāizveido valdība un jāvienojas ar Vienotību par abu politisko spēku tuvināšanās noteikumiem.
Politiķis atzīst, ka pašreiz šīs vienošanās realizācija izskatās krietni sarežģīta, taču viņš ir pārliecināts, ka kolēģi partijā sarunās ar Vienotību spēs rast kompromisu, jo citādāk nedrīkstot kaut vai tāpēc, lai pēc nākamajām Saeimas vēlēšanām par valdošo spēku Saeimā nekļūtu Saskaņas centrs. Nevēlēšanās ilggadējo opozicionāru ielaist valdībā, visticamāk, būs arī spēcīgāka par dažu Reformu partijas biedru nedziestošo nepatiku pret Zaļo un zemnieku savienību. Saskaņā ar E. Demitera teikto var secināt, ka reformisti ir apzinājušies – centriski labējām partijām turpinot naidoties, ieguvēja nebūs neviena no tām. Turklāt E. Demiters Saeimā pavadītajos divos gados esot pārliecinājies, ka pārliecinošais Saeimas deputātu vairākums patiešām strādā godprātīgi, neraugoties uz sabiedrības tiem piekārtajām etiķetēm.
Deputāts arī atzina, ka dažādu sakritību dēļ neesot ticis strādāt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, kurā vēlējies darboties un realizēt uzņēmējdarbībā iegūtās zināšanas. Arī tas papildinājis mīnusu skaitu darbam parlamentā. «Lai cilvēks būtu laimīgs, vajag divas lietas – ar prieku atgriezties mājās un ar prieku iet uz darbu,» saka E. Demiters, piebilstot, ka nenožēlojot iestāšanos partijā.
Ietekme uz politiskajām norisēm un Reformu partijas turpmāko kursu E. Demitera aiziešanai gan nebūšot. Pētījumu aģentūras SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš uzskata, ka partijas līderis demisionējis personiskā komforta dēļ. Kaut arī viņam iepriekšējās valdības laikā bija visaugstākais reitings starp reformistu deputātiem, tas tā vai tā bijis pārāk niecīgs, lai ietekmētu vēlētāju attieksmi pret šo politisko spēku. «Varbūt tā [atteikšanās no partijas vadības] bija godīga atzīšanās, ka nevarēja pacelt reitingus,» prāto A. Kaktiņš.
Arī politologs Jānis Ikstens ir pārliecināts, ka E. Demitera spēkos nav mainīt reformistu tālāko sairšanu. «Ja tur būs cilvēki, kas ies uz Latvijas attīstībai vai uz jebkuru citu spēku, nav Demitera varā to novērst, jo viņam nav nekā, ko piedāvāt,» uzskata politologs. Viņš nešaubās, ka reformistu pēdējais bastions cīņā par vismaz kaut kādas ietekmes saglabāšanu ir Saeimas deputāti, kuru balsojums nepieciešams koalīcijai, un 12. Saeimas vēlēšanas šā politiskā spēka nozīmi izdeldēs pilnībā.
Avots: nra.lv /Jānis Lasmanis
Vēl par tēmu:
Valsts prezidents: Latvijā izvietotie datu centri ir būtiski valsts digitālajai noturībai
3. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja SIA “DELSKA Latvia” telpas Rīgā un iepazinās ar uzņēmuma datu centru darbību. Vizītes laikā Valsts prezidents apskatīja uzņēmuma...
Lasīt tālākLTRK aptauja: Uzņēmēji visaugstāk novērtē ārlietu ministres Baibas Bražes darbu, viszemāk – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa paveikto
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS LTRK indeksa pētījuma ietvaros veica uzņēmēju...
Lasīt tālākValsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodod likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā”
23. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 15. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo...
Lasīt tālākValsts prezidents: barikādes atgādina, ka valsts nav tikai robežstabi, ēkas un lozungi. Valsts ir cilvēki
“Kopš 1991. gada barikādēm pagājuši 35 gadi, bet dažs vēl aizvien atceras ugunskurus, šāvienu trokšņus pie Bastejkalna, satraukumu. Tajās dienās Latvijas patrioti iemainīja savu personīgo...
Lasīt tālāk2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai
Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...
Lasīt tālākSaeimas Juridiskā komisija atbalsta izmaiņas kompensāciju cietušajiem taisnīgākai sadalei
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 2. decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas paredz pilnveidot kompensācijas izmaksas kārtību...
Lasīt tālākNākamgad iesaldēs valsts budžeta finansējumu partijām
Nākamgad paredzēts iesaldēt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām. To noteic ceturtdien, 27. novembrī, galīgajā lasījumā Saeimā pieņemtie grozījumi Politisko organizāciju...
Lasīt tālākDeputāti konceptuāli atbalsta stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 26. novembrī, konceptuāli atbalstīja stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem....
Lasīt tālākSaeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās gadadienā godina parlamentārisma vērtību stiprinātājus
1.Saeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās 103.gadadienā piektdien, 7.novembrī, Saeimas namā godināti cilvēki, kuri snieguši būtisku ieguldījumu parlamenta darba, tā tradīciju...
Lasīt tālākZZS rosinās vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novadam
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicinās valsts budžetā 2026.gadam paredzēt vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novada pašvaldībai, lai tā spētu arī nākamgad iedzīvotājiem...
Lasīt tālāk