• Tweet

Saeima ceturtdien atbalstīja tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikumu izmaiņām Darba likumā, lai darba sludinājumos aizliegtu norādīt konkrētas svešvalodas prasmi, aicinot darbā speciālistus, izņemot, ja šīs zināšanas ir nepieciešamas saistībā ar darba veikšanu.

Saeimā par šo un vairākiem citiem ministra priekšlikumiem Darba likuma izmaiņām notika ilgas debates, bet galvenokārt tika apspriesta tieši krievu valoda.

Apspriešanai bija iesniegti arī divi priekšlikumi, paredzot liegt darba devējam darba līgumā ietvert prasību pārvaldīt kādu svešvalodu, ja tā nav nepieciešama konkrētā darba veikšanai, kā arī prasīt šīs svešvalodas prasmi, ja darba līgumā tas nav paredzēts. Šos divus priekšlikumus deputāti tomēr noraidīja. Likumprojekta autori anotācijā atzīst, ka grozījumi izstrādāti, lai pārtrauktu krieviski nerunājošo darba ņēmēju lingvistisko diskrimināciju, jo darbaspēka tirgū arvien biežāk vērojama situācija, ka darba ņēmējam bez īpaša pamatojuma tiek pieprasītas noteiktas svešvalodas, visbiežāk – krievu, zināšanas, arī gadījumos, kad uzņēmuma darbības specifika nav saistīta tikai ar pakalpojumu sniegšanu ārvalstu klientiem vai sadarbības partneriem.

Darba devēji aicināja deputātus nepieņemt šādus grozījumus. Deputāte Inese Laizāne (VL!TB/LNNK) debatēs sacīja: «Mani pārsteidz darba devēju vienotā fronte šajā jautājumā, vēršanās «pret» valsts valodas nostiprināšanu. Ir jāsāk apzināties, ka latviska vide darba vietās ir normāla prasība Latvijā un nav svarīgi, prot vai neprot svešvalodu; diskriminācija ir tā, ka tā vispār tiek prasīta, ka nepietiek ar valsts valodu.» Savukārt Saeimas Cilvēktiesību komisijas vadītāja Ināra Mūrniece (VL!TB/LNNK) uzsvēra, ka šie grozījumi novērstu divvalodību lielākajās pilsētās un neliktu jauniešiem, kuri skolās krievu valodu nav apguvuši, izbraukt no valsts. «Jaunieši meklē darbu savās pilsētās un priekšā ir barjera – nepamatotas krievu valodas prasības. Tad viņi dodas uz Rīgu meklēt darbu, un šī barjera joprojām ir priekšā. Un tad tie jaunieši, kur, balso, sakravājot koferus un izbraucot no valsts,» teica deputāte.

Pret grozījumiem pārsvarā izteicās Saskaņas centra deputāti, kuri neuzskata, ka darba tirgū pastāv diskriminācija, kā arī Reformu partijas esošie vai bijušie biedri.

***

UZZIŅAI

Deputāti ATBALSTĪJA priekšlikumu:

Darba sludinājumā aizliegts norādīt konkrētas svešvalodas prasmi, izņemot gadījumu, kad tā pamatoti nepieciešama darba pienākumu veikšanai.

Deputāti NEATBALSTĪJA priekšlikumus:

Darba līgumā neietver pienākumu darbiniekam pārvaldīt konkrētu svešvalodu, ja tā nav nepieciešama darba pienākumu veikšanai.

Darba devējam nav tiesību prasīt no darbinieka konkrētas svešvalodas prasmi, ja darba pienākumos neietilpst attiecīgās svešvalodas lietošana.

Avots: nra.lv /Inga Paparde