• Rīga
    Clear
    11°C
     
12/07/2019, Kategorija: Politika, Svarīgākais, Vide
Autors: Imants Vīksne

412175_feb756bcad

Vislatvijas dabas skaitīšanas projekta noslēdzošajā lauka darbu sezonā eksperti uzskaita Latvijas ūdeņus, un pēc pirmajiem secinājumiem izbrāķēta aptuveni puse saldūdens biotopu – upes ir pārtaisītas par meliorācijas grāvjiem, bet ezeri piedzīti ar notekūdeņiem un aizauguši. Šī ir kārtējā kritikas deva, kas apšauba Latvijas zaļumu, un Dabas aizsardzības pārvaldes direktors Juris Jātnieks uzskata, ka tās dēļ arī ir no pirmdienas atlaists. Par maz optimisma.

9,5 miljonus eiro vērtajā biotopu skaitīšanas projektā arī iepriekšējās divās sezonās iegūtie rezultāti ir tulkoti kā slikti. Maz bioloģiski daudzveidīgu pļavu, maz dabisku mežu, un tikai akmeņu biotopi atzīti par lieliskā stāvoklī esošiem. Par šādiem secinājumiem sevišķi noraizējušies ir lauksaimnieki un mežu īpašnieki, jo vēl rūpīgāka dabas aizsardzība un vērtīgu biotopu atrašana var pārvērsties jaunos saimnieciskās darbības ierobežojumos. Pašlaik gan joprojām spēkā ir valdības apsolījums, ka politiskais lēmums, ko darīt ar projektā iegūtajiem datiem, tiks pieņemts tikai pēc projekta pilnīgas pabeigšanas. Tātad pagaidām eksperti nedrīkst uz jaunatrastu dabas vērtību pamata pieprasīt mikroliegumu veidošanu vai aizsardzības režīma pastiprināšanu. Šajā sezonā atlikušajā trešdaļā Latvijas pļavu un mežu apsekojumi turpinās, bet eksperti ķērušies klāt arī Latvijas saldūdens biotopu uzskaitei. Un zīmīgi, ka šajā sadaļā parasto ļaužu vēlme pēc atpūtas patīkamā vidē pilnībā saskan ar vides vajadzības pēc attīrīšanās. Nekāda savstarpēja konflikta.

Te peldas tikai lobēlija!

Projekta publicitātes pasākumu Dabas aizsardzības pārvalde rīkoja pie diviem Rīgas apkaimes ezeriem. Viens ir izcili tīrs eksemplārs, kurā saskaņā ar apsaimniekošanas noteikumiem vasaras vidū ir aizliegts peldēties, jo vienīgā, kas to drīkst darīt, ir Dortmaņa lobēlija. Neparasta puķīte ar trauslu kātiņu, saknēm ūdenī un baltiem sīkiem ziediņiem. Aizsargājams augs, kas atrodams tikai dažos īpaši tīros Latvijas ezeros, un Ummis ir viens no tiem. Atrodas Carnikavas novadā, platība 25 hektāri, dziļums līdz septiņiem metriem. Ezerā nekas neietek un nekas neiztek. Tas barojas tikai no lietus un gruntsūdeņiem. Vecums – kādi četri līdz seši tūkstoši gadu, tātad ļoti jauns un barības vielām nabadzīgs, kas virknei brīnišķīgu augu nodrošina piemērotu vidi un, protams, arī piesaista cilvēkus. Dortmaņa lobēlijas ziedēšanas un peldēšanās aizlieguma laikā cilvēkus no šejienes prom trenkā Pašvaldības policija un vides inspektori. Tomēr visā pārējā laikā abu pušu intereses sakrīt.

Ļaužu plūsmas jāvada

Biologs Uvis Uško šo ezeru pēta kopš 1985. gada un secina, ka ezera bioloģiskais stāvoklis šajā laikā ir pasliktinājies. Palielinoties minerālvielu daudzumam, ūdenī blīvi saaugušas niedres, krastā zeļ lapu koki, kas rudeņos pārbaro ezeru. Tāpēc niedres nepieciešams izpļaut, krūmus un lapu kokus izcirst, lai ezers ilgāk saglabā savu jaunību, tīrību un lobēlijas aug griezdamās. Un savs labums no tā arī cilvēkiem, jo pie tīra ezera ir patīkami atpūsties, tajā patīkami iebrist un patīkami peldēties. Peldēšanās aizliegums kā metode ezera saudzēšanai ir absolūts izņēmums un pielietots vēl tikai vienā Latvijas ūdenstilpē – Mazuikas ezerā, bet tas tāpat atrodas armijas poligonā un plašai sabiedrībai nav pieejams pat aplūkošanai pa gabalu. Toties pieejams ir lielais vairums citu ūdeņu, un tiem dabas skaitītāji nemaz negrasās ieteikt kādus rekreācijas ierobežojumus. Tā vismaz Neatkarīgajai apgalvo dabas skaitīšanas projekta vadītāja Īrisa Mukāne. Cita lieta, ka cilvēku plūsmas ir nepieciešams regulēt un vadīt, lai glīti izpļautais ezers un skrajais krasts pāris sezonu laikā netiktu noplicināts. Kā atzīst dabas tūrisma un izglītības eksperts Andris Soms, svarīgi ir izlīdzsvarot cilvēka un vides intereses:

«Ja negribam pieļaut lielas plūsmas, jāaizmirst par labiekārtojumiem. Ja cilvēki dabā nāk tāpat, tad labāk viņus virzīt ar infrastruktūras palīdzību.» Tās pašas koka laipas ir brīnišķīgs risinājums. Un dabai labi, un cilvēkam ērti.

Pesimists zaudē darbu

Otra ūdenstilpe, uz kuru projekta īstenotāji vakar aizveda parādīt dabas skaitīšanu praksē, bija Lilastes ezers. Tā stāvoklis ir novērtēts kā sliktāks nekā Ummim. Niedru te stipri vairāk, bet uz grunts teju metru biezs melnu dūņu slānis. Un te gan pie vainas ir cilvēks. Precīzāk – Lilastes ciemata lokālās attīrīšanas iekārtas. Kaut ko jau tās attīra, taču jauda acīmredzot ir pārāk maza, tāpēc ezera dibens pārklājas ar mēsliem līdzīgu masu, kas pārbaro augus, un ezers rezultātā pastiprināti aizaug. Saldūdeņu biotopu eksperte Lauma Vizule-Kahovska atzīst, ka arī te nepieciešama pļaušana, taču vispirms būtu jāatrisina galvenā problēma – notekūdeņi.

Latvijā ir vairāk nekā 2000 ezeru ar platību virs viena hektāra un upes 40 000 kilometru kopgarumā. Visi šie ūdeņi jāaprūpē. Tas ir daudz, bet, kā uzsver dabas skaitītāji, daudz nebūt nenozīmē labi. 52% apsekoto ezeru un 38% upju posmu nav apmierinošā kvalitātē.

Dabas aizsardzības pārvalde nekad nav kavējusies vēstīt, ka Latvijas vide ir sliktā stāvoklī, ko savukārt apstrīd mežsaimniecības un lauksaimniecības industrijas. Arī tagad iestādes ģenerāldirektors Juris Jātnieks Neatkarīgajai saka: «Dabas skaitīšanas rezultāti rāda, ka mūsu zaļā Latvija ir ilūzija.» Ar pirmdienu Jātnieks tiek atbrīvots no amata. Pirms aiziešanas viņš izplatīja vēstījumu, kura zemtekstos ir runāts par politisku spiedienu un saistību ar dabas skaitīšanas projektu: «Iespējams, ir aprindas, kam var nepatikt mūsu atklātais vēstījums par dabas stāvokli un saglabāšanu, ko paužam publiskajā telpā.» Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija tikmēr vēsta, ka jauns priekšnieks Dabas aizsardzības pārvaldei tiks meklēts, jo nepieciešama labāka pārvaldība un efektīvāka tās kompetences jautājumu risināšana.

Foto: F64

616 skatījumi




Video

Vai Bordānam un Jurašam izdosies iebiedēt Tieslietu padomi?

28/05/2020 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Straujiem soļiem tuvojas brīdis, kad nāksies izraudzīties nākamo Latvijas ģenerālprokuroru. Šogad ģenerālprokurora izraudzīšanās notiks pēc jauniem noteikumiem, taču lielāko satraukumu...

Lasīt tālāk
Video

Atbalsts Covid-19 krīzē skartajiem iedzīvotājiem un uzņēmējiem saglabāsies līdz gada beigām

28/05/2020

Atbalsts Covid-19 krīzē skartajiem iedzīvotājiem un uzņēmējiem saglabāsies līdz gada beigām, taču uz atbalstu nevarēs pretendēt ārzonās reģistrētas kompānijas, ceturtdien vienojies...

Lasīt tālāk
Video

FKTK pievienojot Latvijas Bankai, atlaidīs apmēram 30 cilvēkus

28/05/2020 | Autors: Renāte Logina, Labdien.lv

Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) pievienojot Latvijas Bankai, varētu atlaist apmēram 30 cilvēku, intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile. "Lielākais...

Lasīt tālāk
Video

Latvijā miris vēl viens Covid-19 slimnieks

28/05/2020

Latvijā aizvadītajā diennaktī miris viens Covid-19 slimnieks, bet stacionēs vēl viens, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) informācija. Latvijā aizvadītajā diennaktī...

Lasīt tālāk
Video

Šmits par e-Saeimu: Tavā acu priekšā vienkārši demontē parlamentu

28/05/2020

Es Latvijas vēsturē neatceros nevienu līdzīgu parlamenta diskreditāciju, runājot par e- Saeimu, intervijā "Neatkarīgajai" norādīja Saeimas deputāts Didzis Šmits, kurš kopā ar citiem neatkarīgajiem...

Lasīt tālāk
Video

Lembergs: Ģenerālprokurora izvēles procesā notiek cīņa par Meroni interesēm

27/05/2020 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Izvēloties nākamo ģenerālprokuroru, tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) un smagā noziegumā apsūdzētais Saeimas deputāts Juris Jurašs (JKP) pilda sava sponsora Rūdolfa Meroni intereses,...

Lasīt tālāk
Video

Latvijā miris vēl viens Covid-19 slimnieks

27/05/2020

Latvijā aizvadītajā diennaktī miris viens Covid-19 slimnieks, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) informācija. Pēdējās diennakts laikā veikti 1955 Covid-19 testi, no...

Lasīt tālāk
Video

Epidemiologs: Iedzīvotāju distancēšanās sabiedriskos pasākumos ir izšķiroša

27/05/2020 | Autors: Zane Grodiņa, Labdien.lv

Iedzīvotāju distancēšanās sabiedriskos pasākumos joprojām ir ļoti svarīga, trešdien intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Slimību un profilakses kontroles centra Infekcijas...

Lasīt tālāk
Video

Kariņš: Pēc 9. jūnija plānots ārkārtējo situāciju atcelt

27/05/2020 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Ārkārtējo situāciju nav plānots pagarināt ilgāk par 9. jūniju, bet arī pēc šī datuma varētu tikt saglabāti dažādi ierobežojumi, šorīt intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja...

Lasīt tālāk
Video

Aizsardzības līdzekļi pašvaldību slimnīcās pietiek vidēji 1,5 mēnesim

26/05/2020

ndividuālo aizsardzības līdzekļu (IAL) lietošana ir būtisks mediķu un pacientu drošības priekšnoteikums. Pašvaldību slimnīcām valsts piešķirtie un pašu sagādātie aizsargmasku, respiratoru,...

Lasīt tālāk