• Rīga
    Fog
    15°C
     
12/07/2019, Kategorija: Politika, Svarīgākais, Vide
Autors: Imants Vīksne

412175_feb756bcad

Vislatvijas dabas skaitīšanas projekta noslēdzošajā lauka darbu sezonā eksperti uzskaita Latvijas ūdeņus, un pēc pirmajiem secinājumiem izbrāķēta aptuveni puse saldūdens biotopu – upes ir pārtaisītas par meliorācijas grāvjiem, bet ezeri piedzīti ar notekūdeņiem un aizauguši. Šī ir kārtējā kritikas deva, kas apšauba Latvijas zaļumu, un Dabas aizsardzības pārvaldes direktors Juris Jātnieks uzskata, ka tās dēļ arī ir no pirmdienas atlaists. Par maz optimisma.

9,5 miljonus eiro vērtajā biotopu skaitīšanas projektā arī iepriekšējās divās sezonās iegūtie rezultāti ir tulkoti kā slikti. Maz bioloģiski daudzveidīgu pļavu, maz dabisku mežu, un tikai akmeņu biotopi atzīti par lieliskā stāvoklī esošiem. Par šādiem secinājumiem sevišķi noraizējušies ir lauksaimnieki un mežu īpašnieki, jo vēl rūpīgāka dabas aizsardzība un vērtīgu biotopu atrašana var pārvērsties jaunos saimnieciskās darbības ierobežojumos. Pašlaik gan joprojām spēkā ir valdības apsolījums, ka politiskais lēmums, ko darīt ar projektā iegūtajiem datiem, tiks pieņemts tikai pēc projekta pilnīgas pabeigšanas. Tātad pagaidām eksperti nedrīkst uz jaunatrastu dabas vērtību pamata pieprasīt mikroliegumu veidošanu vai aizsardzības režīma pastiprināšanu. Šajā sezonā atlikušajā trešdaļā Latvijas pļavu un mežu apsekojumi turpinās, bet eksperti ķērušies klāt arī Latvijas saldūdens biotopu uzskaitei. Un zīmīgi, ka šajā sadaļā parasto ļaužu vēlme pēc atpūtas patīkamā vidē pilnībā saskan ar vides vajadzības pēc attīrīšanās. Nekāda savstarpēja konflikta.

Te peldas tikai lobēlija!

Projekta publicitātes pasākumu Dabas aizsardzības pārvalde rīkoja pie diviem Rīgas apkaimes ezeriem. Viens ir izcili tīrs eksemplārs, kurā saskaņā ar apsaimniekošanas noteikumiem vasaras vidū ir aizliegts peldēties, jo vienīgā, kas to drīkst darīt, ir Dortmaņa lobēlija. Neparasta puķīte ar trauslu kātiņu, saknēm ūdenī un baltiem sīkiem ziediņiem. Aizsargājams augs, kas atrodams tikai dažos īpaši tīros Latvijas ezeros, un Ummis ir viens no tiem. Atrodas Carnikavas novadā, platība 25 hektāri, dziļums līdz septiņiem metriem. Ezerā nekas neietek un nekas neiztek. Tas barojas tikai no lietus un gruntsūdeņiem. Vecums – kādi četri līdz seši tūkstoši gadu, tātad ļoti jauns un barības vielām nabadzīgs, kas virknei brīnišķīgu augu nodrošina piemērotu vidi un, protams, arī piesaista cilvēkus. Dortmaņa lobēlijas ziedēšanas un peldēšanās aizlieguma laikā cilvēkus no šejienes prom trenkā Pašvaldības policija un vides inspektori. Tomēr visā pārējā laikā abu pušu intereses sakrīt.

Ļaužu plūsmas jāvada

Biologs Uvis Uško šo ezeru pēta kopš 1985. gada un secina, ka ezera bioloģiskais stāvoklis šajā laikā ir pasliktinājies. Palielinoties minerālvielu daudzumam, ūdenī blīvi saaugušas niedres, krastā zeļ lapu koki, kas rudeņos pārbaro ezeru. Tāpēc niedres nepieciešams izpļaut, krūmus un lapu kokus izcirst, lai ezers ilgāk saglabā savu jaunību, tīrību un lobēlijas aug griezdamās. Un savs labums no tā arī cilvēkiem, jo pie tīra ezera ir patīkami atpūsties, tajā patīkami iebrist un patīkami peldēties. Peldēšanās aizliegums kā metode ezera saudzēšanai ir absolūts izņēmums un pielietots vēl tikai vienā Latvijas ūdenstilpē – Mazuikas ezerā, bet tas tāpat atrodas armijas poligonā un plašai sabiedrībai nav pieejams pat aplūkošanai pa gabalu. Toties pieejams ir lielais vairums citu ūdeņu, un tiem dabas skaitītāji nemaz negrasās ieteikt kādus rekreācijas ierobežojumus. Tā vismaz Neatkarīgajai apgalvo dabas skaitīšanas projekta vadītāja Īrisa Mukāne. Cita lieta, ka cilvēku plūsmas ir nepieciešams regulēt un vadīt, lai glīti izpļautais ezers un skrajais krasts pāris sezonu laikā netiktu noplicināts. Kā atzīst dabas tūrisma un izglītības eksperts Andris Soms, svarīgi ir izlīdzsvarot cilvēka un vides intereses:

«Ja negribam pieļaut lielas plūsmas, jāaizmirst par labiekārtojumiem. Ja cilvēki dabā nāk tāpat, tad labāk viņus virzīt ar infrastruktūras palīdzību.» Tās pašas koka laipas ir brīnišķīgs risinājums. Un dabai labi, un cilvēkam ērti.

Pesimists zaudē darbu

Otra ūdenstilpe, uz kuru projekta īstenotāji vakar aizveda parādīt dabas skaitīšanu praksē, bija Lilastes ezers. Tā stāvoklis ir novērtēts kā sliktāks nekā Ummim. Niedru te stipri vairāk, bet uz grunts teju metru biezs melnu dūņu slānis. Un te gan pie vainas ir cilvēks. Precīzāk – Lilastes ciemata lokālās attīrīšanas iekārtas. Kaut ko jau tās attīra, taču jauda acīmredzot ir pārāk maza, tāpēc ezera dibens pārklājas ar mēsliem līdzīgu masu, kas pārbaro augus, un ezers rezultātā pastiprināti aizaug. Saldūdeņu biotopu eksperte Lauma Vizule-Kahovska atzīst, ka arī te nepieciešama pļaušana, taču vispirms būtu jāatrisina galvenā problēma – notekūdeņi.

Latvijā ir vairāk nekā 2000 ezeru ar platību virs viena hektāra un upes 40 000 kilometru kopgarumā. Visi šie ūdeņi jāaprūpē. Tas ir daudz, bet, kā uzsver dabas skaitītāji, daudz nebūt nenozīmē labi. 52% apsekoto ezeru un 38% upju posmu nav apmierinošā kvalitātē.

Dabas aizsardzības pārvalde nekad nav kavējusies vēstīt, ka Latvijas vide ir sliktā stāvoklī, ko savukārt apstrīd mežsaimniecības un lauksaimniecības industrijas. Arī tagad iestādes ģenerāldirektors Juris Jātnieks Neatkarīgajai saka: «Dabas skaitīšanas rezultāti rāda, ka mūsu zaļā Latvija ir ilūzija.» Ar pirmdienu Jātnieks tiek atbrīvots no amata. Pirms aiziešanas viņš izplatīja vēstījumu, kura zemtekstos ir runāts par politisku spiedienu un saistību ar dabas skaitīšanas projektu: «Iespējams, ir aprindas, kam var nepatikt mūsu atklātais vēstījums par dabas stāvokli un saglabāšanu, ko paužam publiskajā telpā.» Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija tikmēr vēsta, ka jauns priekšnieks Dabas aizsardzības pārvaldei tiks meklēts, jo nepieciešama labāka pārvaldība un efektīvāka tās kompetences jautājumu risināšana.

Foto: F64

594 skatījumi




Video

Vai NĪN atcelšana vienīgajam mājoklim pazudīs politikas džungļos?

19/07/2019 | Autors: Jānis Lasmanis

Kaut arī valdība jau atbalstījusi jaunās kadastrālās vērtēšanas sistēmas ieviešanu, kas varētu nest līdzi arī atbrīvošanu no nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) ēkām, kuru vērtība...

Lasīt tālāk
Video

Gāzes superprojekts Skultē spītīgi virzās tālāk

19/07/2019 | Autors: Imants Vīksne, NRA

Ir noslēgusies sākotnējā apspriešana privātai iecerei būvēt Baltijas jūras līča piekrastē Skultē sašķidrinātās dabasgāzes termināli, savienojot to ar Inčukalna pazemes gāzes krātuvi....

Lasīt tālāk
Video

Lembergs: Bordāns Kalnmeiera vietā iecerējis ielikt savu marioneti

18/07/2019

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) ģenerālprokurora amatam varētu virzīt prokuroru Juri Jurisu, jo viņa mērķis, nomainot Kalnmeieru, ir ielikt viņa vietā sev paklausīgu marioneti, uzskata...

Lasīt tālāk
Video

Stīvēšanās ap rektora ievēlēšanu nemazina reflektantu interesi par LU

18/07/2019

Latvijas Universitātē vienotajā uzņemšanā studiju vietas ieguvuši 3122 studētgribētāji, kas ir par 385 reflektantiem jeb 14% vairāk nekā pērn, liecina Latvija.lv apkopotie dati. Gandrīz...

Lasīt tālāk
Video

“Latvijas dzelzceļš” nāks talkā vietējiem graudkopjiem

18/07/2019

Jaunā graudu ražas novākšanas sezona ir sākusies, un gatavojoties labam ražas gadam, VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) ir gatavs vietējiem graudkopjiem nodrošināt kvalitatīvus un maksimāli...

Lasīt tālāk
Video

Noziedzīgu nodarījumu atklāšanā aizvien vairāk izmantos mākslīgā intelekta iespējas

18/07/2019

18. un 19. jūlijā Helsinkos notiks Eiropas Savienības Tieslietu un iekšlietu ministru padomes neformālā sanāksme, kurā piedalīsies iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens un valsts sekretārs...

Lasīt tālāk
Video

Koncertzāles “Latvija” mākslinieciskais vadītājs Miks Magone: Repertuāra latiņa ir jātur augstu

18/07/2019 | Autors: Līga Rušeniece

«Mūsdienās, kad ceļot ir lēti un viegli, cilvēki ir gatavi nedēļas nogali braukt pavadīt Londonā, Berlīnē, Parīzē un tur iet uz koncertiem, un tērēt savu laiku un daudz līdzekļu,...

Lasīt tālāk
Video

Cenas kāpj: jūlijā gaidāms inflācijas gada rekords

18/07/2019 | Autors: Ilze Šteinfelde

Gada laikā patēriņa cenas Latvijā palielinājušās par trim procentiem, kas saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) statistikas biroja Eurostat datiem bijis teju divas reizes lielāks sadārdzinājums...

Lasīt tālāk
Video

Pieņemts lēmums par fotoradaru turpmāku darbību un jaunu tehnisku risinājumu ieviešanu

17/07/2019 | Autors: Iekšlietu ministrija

Otrdien, 16. jūlijā, Ministru kabinets izskatīja un pieņēma zināšanai Iekšlietu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par tehnisko līdzekļu (fotoradaru) turpmākās darbības nodrošināšanu...

Lasīt tālāk
Video

Ir atbalsts Nemiro piedāvātajiem virzieniem OIK atcelšanai

17/07/2019 | Autors: Ekonomikas ministrija

Izskatot Informatīvo ziņojumu “Par risinājumiem elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes atcelšanai un enerģētikas politikas īstenošanas funkcijām”, Ministru kabinets šā gada...

Lasīt tālāk