D.Pavļuts: Industriālo zonu izveidei reģionos būs pieejami 12,6 miljoni latu
Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi un Ministru kabinets šodien, 21.maijā, atbalstīja jaunu, Latvijā vēl nebijušu atbalsta programmu industriālo zonu izveidei un attīstībai Latvijas reģionos. Programmas mērķis ir līdzfinansēt ražošanas telpu izveidi un rekonstrukciju, lai reģionos veicinātu industriālo zonu attīstību, veidotos jauni uzņēmumi un darbavietas.
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts: „Industriālo zonu izveide un attīstība reģionos ir viens no Nacionālās industriālās politikas galvenajiem mērķiem. Lai reģionos attīstītos uzņēmējdarbība un ienāktu jaunas investīcijas, svarīgs priekšnoteikums ir atbilstoša infrastruktūra un piemērotas ražošanas telpas. Tieši tāpēc Ekonomikas ministrija ir izveidojusi pilotprojektu, lai uzņēmēji varētu saņemt atbalstu ražošanas telpu izveidei un rekonstrukcijai reģionos. Šobrīd pieejamais finansējums ir 12,6 miljoni latu, kas līdz 2015.gadam ļaus sniegt atbalstu vismaz 27 apstrādes rūpniecības uzņēmumiem, bet nākamajā struktūrfondu periodā industriālo zonu attīstībai plānojam novirzīt jau vairāk nekā 200 miljonus latu. Ikvienā pašvaldībā, kur tas ir ekonomiski pamatoti un uzņēmējiem nepieciešams, jābūt labi attīstītai, sagatavotai un pieejamai industriālajai teritorijai, kurā uzņēmumi var attīstīt ražošanu un radīt jaunas darbavietas.”
Atbalsta programmu „Atbalsts ieguldījumiem ražošanas telpu izveidei vai rekonstrukcijai” Ekonomikas ministrija izstrādāja nolūkā veicināt ražojošo komersantu attīstību un jaunu ražojošo komersantu veidošanos, atbalstot industriālo telpu veidošanos reģionos, tādējādi samazinot reģionālās un teritoriālās atšķirības attiecībā uz uzņēmējdarbību un nodarbinātību, kā arī darbaspēka emigrāciju no reģioniem uz Rīgu vai ārzemēm.
Atbalsts industriālo telpu izveidei un rekonstrukcijai tiks sniegs komersantiem un ostu pārvaldēm, kas veiks ražošanas ēkas vai būves būvniecību, renovāciju vai rekonstrukciju, kā arī jaunuzcelto, renovēto vai rekonstruēto ražošanas ēku izīrēs vismaz trim savstarpēji nesaistītiem apstrādes rūpniecības nozares sīkiem (mikro), maziem vai vidējiem komersantiem vismaz uz desmit gadiem, kuri izveidos kopā vismaz 50 jaunas darba vietas.
Programmā pieejamais finansējums ir 12,6 miljoni latu, no kuriem 6,6 miljoni latu ir ERAF līdzfinansējums, bet valsts budžeta virssaistību finansējums veido 6 miljonus latu. Projekta īstenošanai pieejamais maksimālais ERAF līdzfinansējuma apmērs no kopējām projekta attiecināmajām izmaksām ir 50 %; projekta minimālais ERAF līdzfinansējuma apmērs nav ierobežots, maksimālais apmērs – 1 miljons latu. Projekts būs jāīsteno pilsētas teritorijā (vai 10 km attālumā no tās robežas) ar pastāvīgo iedzīvotāju skaitu virs 20 000, izņemot Rīgu. Projektu pieņemšana programmā sāksies vasaras vidū un par to tiks sniegta papildu informācija.
Programmas ietvaros attiecināmas būs rūpnieciskās ražošanas ēkas būvniecības, rekonstrukcijas un renovācijas izmaksas, kuras paredzētas apstrādes rūpniecības (Nace 2.red. C sadaļa) sīko (mikro), mazo vai vidējo komersantu ražošanas vajadzībām. Papildus rūpnieciskās ražošanas ēkas būvniecības, rekonstrukcijas un renovācijas izmaksām attiecināmas būs arī ūdensapgādes, siltumapgādes, sadzīves kanalizācijas, notekūdeņu savākšanas un novadīšanas infrastruktūras ierīkošanas un pārbūves izmaksas, pazemes komunikāciju infrastruktūras ierīkošanas un pārbūves izmaksas, gāzes, elektroenerģijas, sakaru komunikāciju infrastruktūras pievadu ierīkošanas un pārbūves, un pievadceļu būvniecība vai rekonstrukcija izmaksas projekta īstenošanas vietā.
Programmu administrēs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra.
Detalizēti ar programmas nosacījumiem var iepazīties MK mājaslapā.
Vēl par tēmu:
Budžeta komisija galīgajam lasījumam atbalsta izmaiņas izdienas pensiju sistēmā
Lai nodrošinātu taisnīgu, pret pārējiem sabiedrības locekļiem vienlīdzīgu un finansiāli ilgtspējīgu izdienas pensiju sistēmu, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ceturtdien,...
Lasīt tālākNo jaunā gada Latvijā minimālā alga būs 780 eiro
No 2026 gada 1. janvāra valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga tiek paaugstināta no 740 eiro līdz 780 eiro. To paredz trešdien, 19. novembrī, valdības sēdē pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālāk2025. gada 3. ceturksnī vērojams straujš darba tirgus aktivitāšu pieaugums
Darba tirgus aktivitāte jau otro ceturksni pēc kārtas pakāpeniski atjaunojas. Pēc straujā uzlabojuma gada vidū pozitīva dinamika saglabājās arī trešajā ceturksnī, augot gan nodarbināto...
Lasīt tālākLatvijas ekonomikas izaugsme 2025. gadā: kas to virza un kas var bremzēt?
Latvijas ekonomikai šis gads bijis viens no labākajiem pēdējā laikā – pēc vairāku gadu stagnācijas tā atkal sākusi augt. Izaugsmi veicinājuši vairāki faktori, kas stiprinājuši gan...
Lasīt tālākDzīvokļu īpašniekus savlaicīgi informēs par citu personu deklarēšanos viņu īpašumā
Dzīvokļa īpašnieks nekavējoties tiks informēts, ja viņa īpašumā savu dzīvesvietu būs deklarējusi cita persona bez likumiska pamata. To paredz Saeimā ceturtdien, 13.novembrī, konceptuāli...
Lasīt tālākKatrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs pārtikas cenu pieauguma dēļ spiests atteikties no daļas produktu
Pārtikas cenu kāpums ietekmējis teju 80 % Latvijas mājsaimniecību, liecina bankas Citadeles aptaujas dati. Turklāt katrs ceturtais atzīst, ka nācies atteikties no daļas ierasto produktu, jo...
Lasīt tālākGandrīz puse Latvijas iedzīvotāju nezina savu elektroenerģijas tarifu
Līdz ar plašām izvēles iespējām energopakalpojumu tirgū aug arī klientu energopratības nozīme. Ko zinām par dažādiem tarifiem un pakalpojumu plāniem un vai vispār iedziļināmies savos...
Lasīt tālākPlāno mazināt administratīvo slogu sociālajiem uzņēmumiem
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 11. novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā, kas paredz paplašināt darba iespējas cilvēkiem ar invaliditāti...
Lasīt tālākSeptembrī ārējā tirdzniecībā vērojams straujš kāpums
Šā gada septembrī Latvijā strauji palielinājās gan eksporta, gan importa kopapjoms, kas liecina par stabilu valsts ekonomikas izaugsmi. Preču eksportam septembrī bija vērojams stabils pieaugums,...
Lasīt tālākSEPLP aicina neatbalstīt deputātu priekšlikumus samazināt sabiedriskā medija budžetu
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, iepazīstoties ar likumprojekta “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” (Nr. 1130/Lp14) otrajam...
Lasīt tālāk