• Rīga
    Cloudy
    9°C
     
29/11/2018, Kategorija: Svarīgākais, Veselība

Domāju, ka neviens neriskēs veselības nozarei samazināt finansējumu, intervijā laikrakstam “Neatkarīgā” sacīja veselības ministre Anda Čakša (ZZS), apliecinot, ka ir gatava aizstāvēt Veselības likumu.

Čakša skaidroja, ka Veselības aprūpes finansēšanas likums bija risinājums situācijā, kad nebija skaidrs, kur nozarei rast papildu finansējumu. “Diskusijas bija ļoti garas un smagas, konferencē kopā ar Pasaules Veselības organizāciju un visām iesaistītajām pusēm vienojāmies, ka ejam uz vispārējo veselības aprūpes nodrošinājumu no kopējā budžeta, vienlaikus rodot papildu finansējumu. Bet pēc tam sākās diskusijas par to, ka vienkārši tāpat veselībai nevar dot papildu naudu, ir jābūt kaut kādiem nosacījumiem. Es ļoti stingri tolaik iebildu par dalīšanu divos pakalpojumu grozos, bet, saprotot, ka nekas neiet uz priekšu, kompromiss bija par papildu 1% sociālo iemaksu, kas veselības aprūpei dod 85 miljonus eiro. Bet, tikko ir šīs papildu iemaksas, tā ir individualizēta sasaiste ar to vai citu pakalpojumu grozu,” norādīja ministre.

Viņa uzsvēra, ka šis paraugs ir ņemts no Lietuvas un Igaunijas, kur sociālās iemaksas ir 12%, Lietuvā – 9%, kamēr mēs sākām ar 1%. “Diemžēl, likumprojektam nonākot līdz gala redakcijai, jau bija paredzēts, ka šis 1% tiek pielikts tiem, kas maksā pilnu sociālo nodokli, bet tie, kas nestrādā pilnā nodokļu režīmā vai, izņemot atbrīvotās kategorijas, nemaksā tos vispār, veic brīvprātīgas iemaksas, lai saņemtu pilno pakalpojumu grozu. Latvijā šī iestāšanās maksa ir salīdzinoši maza (51,6 eiro 2018. gadā, 154,8 – 2019., 258 eiro – 2020. gadā), kamēr, piemēram, Igaunijā tā ir 1900 eiro. Pieļauju, ka varētu atgriezties pie sākotnējās versijas, ka visi, kas maksā nodokļus kaut kādā režīmā, veic šo sociālo iemaksu un automātiski piedalās visa pakalpojumu apjoma saņemšanā,” piebilda Čakša.

Viņa uzsvēra, ka tie, kuri uzstāj uz likuma izmaiņām ir jāapzinās, ka šis likums nodrošina nozarei ļoti vajadzīgu papildu finansējumu. “Domāju, ka neviens neriskēs veselības nozarei samazināt finansējumu – komisijās esmu gatava par to runāt,” uzsvēra ministre.

Vaicāta, vai varētu atcelt pakalpojumu dalīšanu divos grozos, Čakša uzsvēra, ka tas nav iespējams, jo sociālā nodokļa papildu iemaksa ir individualizēta. “Arī Igaunijā ir divu grozu sistēma, tikai viņiem minimālajā grozā tiešām ir tikai minimālā palīdzība, kamēr mēs mazajā grozā ielikām ļoti daudzas lietas – ir ietverts ir arī ģimenes ārsts, infekciju slimības, onkoloģija un riska koridors kardioloģijā. Drīzāk varētu jautāt, vai pirmais grozs nav uztaisīts par lielu,” norādīja Čakša.

Kā zināms, 2017.gada decembrī Saeima apstiprināja Veselības aprūpes finansēšanas likumu, kas paredz no 2019.gada valsts apmaksātos veselības pakalpojumus pilnībā nodrošināt visiem sociālā nodokļa maksātājiem, kā arī vairākām valsts apdrošinātām iedzīvotāju grupām. Savukārt pārējie iedzīvotāji varēs saņemt pakalpojumu pamata grozu vai arī plašāka pakalpojumu klāsta saņemšanai maksāt noteiktu summu mēnesī.

Veselības apdrošināšanas iemaksas 2018.gadā noteiktas 1% apmērā no minimālās mēnešalgas jeb 51,6 eiro gadā, 2019.gadā – 3% no minimālās mēnešalgas jeb 154,8 eiro gadā, 2020.gadā – 5% no minimālās mēnešalgas jeb 258 eiro gadā.

Obligātas veselības apdrošināšanas iemaksas būs veicamas reizi gadā, un jau šogad personas to var veikt no 1.septembra.

Foto: Valsts kanceleja

885 skatījumi




Video

Lembergs: Reiznieces-Ozolas ieviestās nodokļu reformas kļūda sastāda 1,4 miljardus eiro

14/02/2020 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Iepriekšējās finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas virzītā nodokļu reforma ir izgāzusies un nav sasniegusi savu galveno mērķi – palielināt nodokļu ieņēmumus, norādīja Ventspils...

Lasīt tālāk
Video

Kariņš uzdod Nemiro nekavējoties ķerties pie OIK efektīvākai pārraudzības

14/02/2020

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ir izdevis rezolūciju ekonomikas ministram Ralfam Nemiro nekavējoties uzsākt darbu un pēc iespējas ātrāk izskatīšanai valdībā iesniegt noteikumu...

Lasīt tālāk
Video

Koronavīruss Ķīnā prasījis jau vairāk nekā 1400 dzīvības

14/02/2020 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Ķīnā koronavīrusa upuru skaits sasniedzis 1483 – no vīrusa uzliesmojumā pēdējo 24 stundu laikā miruši vēl 116 cilvēki. Ķīnas Tautas Republikas Hubei provincē – reģistrēti arī...

Lasīt tālāk
Video

Muižnieks: Būtu tikai racionāli, ja LU labvēlīgais tiesas spriedums netiktu pārsūdzēts

14/02/2020 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Racionāls lēmums būtu nepārsūdzēt tiesas spriedumu, kas atzīst par prettiesisku valdības lēmumu Indriķi Muižnieku neapstiprināt Latvijas Universitātes (LU) rektora amatā, uzskata pats...

Lasīt tālāk
Video

LIAA vadītājs: Investoriem ir ļoti grūti atvērt kontu, un tas traucē strādāt

14/02/2020

Bez Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas “Moneyval” rekomendācijām investoriem ir drošāk Latvijā neatvērt...

Lasīt tālāk
Video

Brīvdienās un nākamās nedēļas pirmajā pusē cikloni Latvijā nesīs brāzmainu vēju un nokrišņus

14/02/2020

Šīs nedēļas beigās un nākamās nedēļas pirmajā pusē virs Atlantijas okeāna ziemeļu daļas veidosies ļoti dziļi un aktīvi cikloni, kuru ietekmē arī Latvijā gaidāmi vējaini laika...

Lasīt tālāk
Video

Saeima atlaiž Rīgas domi

13/02/2020

Saeima ceturtdien, 13. februārī, galīgajā lasījumā kā steidzamu pieņēma Rīgas domes atlaišanas likumu, kas paredz atlaist Rīgas pašvaldības domi un iecelt pagaidu administrāciju. Saeima...

Lasīt tālāk
Video

Ģirģens pauž sašutumu par Šuplinskas plāniem iekšlietu koledžām atņemt augstskolu statusu

13/02/2020

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) iebilst pret Izglītības ministrijas (IZM) plāniem iekšlietu nozares koledžām atņemt augstskolu statusu. Izglītības ministrijas precizētais...

Lasīt tālāk
Video

Gobzems: Valsts galvenie ierēdņi ar savu vēstuli iebilst pret tiesiskumu un demokrātiju

13/02/2020

Galveno ierēdņu vēstule Valsts prezidentam Egilam Levitam un Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, pieprasot tiesiskumu, patiesībā ir prettiesisks galveno valsts ierēdņu mēģinājums nostiprināt...

Lasīt tālāk
Video

Saeima par NEPLP locekļiem ievēl Jāni Eglīti un Ievu Kalderausku

13/02/2020

Saeima ceturtdien, 13. februārī, par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļiem ievēlēja žurnālistus Jāni Eglīti un Ievu Kalderausku. NEPLP locekļus amatā...

Lasīt tālāk