Čakša: Veselības likums nodrošina nozarei vajadzīgu papildu finansējumu
Domāju, ka neviens neriskēs veselības nozarei samazināt finansējumu, intervijā laikrakstam “Neatkarīgā” sacīja veselības ministre Anda Čakša (ZZS), apliecinot, ka ir gatava aizstāvēt Veselības likumu.
Čakša skaidroja, ka Veselības aprūpes finansēšanas likums bija risinājums situācijā, kad nebija skaidrs, kur nozarei rast papildu finansējumu. “Diskusijas bija ļoti garas un smagas, konferencē kopā ar Pasaules Veselības organizāciju un visām iesaistītajām pusēm vienojāmies, ka ejam uz vispārējo veselības aprūpes nodrošinājumu no kopējā budžeta, vienlaikus rodot papildu finansējumu. Bet pēc tam sākās diskusijas par to, ka vienkārši tāpat veselībai nevar dot papildu naudu, ir jābūt kaut kādiem nosacījumiem. Es ļoti stingri tolaik iebildu par dalīšanu divos pakalpojumu grozos, bet, saprotot, ka nekas neiet uz priekšu, kompromiss bija par papildu 1% sociālo iemaksu, kas veselības aprūpei dod 85 miljonus eiro. Bet, tikko ir šīs papildu iemaksas, tā ir individualizēta sasaiste ar to vai citu pakalpojumu grozu,” norādīja ministre.
Viņa uzsvēra, ka šis paraugs ir ņemts no Lietuvas un Igaunijas, kur sociālās iemaksas ir 12%, Lietuvā – 9%, kamēr mēs sākām ar 1%. “Diemžēl, likumprojektam nonākot līdz gala redakcijai, jau bija paredzēts, ka šis 1% tiek pielikts tiem, kas maksā pilnu sociālo nodokli, bet tie, kas nestrādā pilnā nodokļu režīmā vai, izņemot atbrīvotās kategorijas, nemaksā tos vispār, veic brīvprātīgas iemaksas, lai saņemtu pilno pakalpojumu grozu. Latvijā šī iestāšanās maksa ir salīdzinoši maza (51,6 eiro 2018. gadā, 154,8 – 2019., 258 eiro – 2020. gadā), kamēr, piemēram, Igaunijā tā ir 1900 eiro. Pieļauju, ka varētu atgriezties pie sākotnējās versijas, ka visi, kas maksā nodokļus kaut kādā režīmā, veic šo sociālo iemaksu un automātiski piedalās visa pakalpojumu apjoma saņemšanā,” piebilda Čakša.
Viņa uzsvēra, ka tie, kuri uzstāj uz likuma izmaiņām ir jāapzinās, ka šis likums nodrošina nozarei ļoti vajadzīgu papildu finansējumu. “Domāju, ka neviens neriskēs veselības nozarei samazināt finansējumu – komisijās esmu gatava par to runāt,” uzsvēra ministre.
Vaicāta, vai varētu atcelt pakalpojumu dalīšanu divos grozos, Čakša uzsvēra, ka tas nav iespējams, jo sociālā nodokļa papildu iemaksa ir individualizēta. “Arī Igaunijā ir divu grozu sistēma, tikai viņiem minimālajā grozā tiešām ir tikai minimālā palīdzība, kamēr mēs mazajā grozā ielikām ļoti daudzas lietas – ir ietverts ir arī ģimenes ārsts, infekciju slimības, onkoloģija un riska koridors kardioloģijā. Drīzāk varētu jautāt, vai pirmais grozs nav uztaisīts par lielu,” norādīja Čakša.
Kā zināms, 2017.gada decembrī Saeima apstiprināja Veselības aprūpes finansēšanas likumu, kas paredz no 2019.gada valsts apmaksātos veselības pakalpojumus pilnībā nodrošināt visiem sociālā nodokļa maksātājiem, kā arī vairākām valsts apdrošinātām iedzīvotāju grupām. Savukārt pārējie iedzīvotāji varēs saņemt pakalpojumu pamata grozu vai arī plašāka pakalpojumu klāsta saņemšanai maksāt noteiktu summu mēnesī.
Veselības apdrošināšanas iemaksas 2018.gadā noteiktas 1% apmērā no minimālās mēnešalgas jeb 51,6 eiro gadā, 2019.gadā – 3% no minimālās mēnešalgas jeb 154,8 eiro gadā, 2020.gadā – 5% no minimālās mēnešalgas jeb 258 eiro gadā.
Obligātas veselības apdrošināšanas iemaksas būs veicamas reizi gadā, un jau šogad personas to var veikt no 1.septembra.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
LVSADA izskatīs iespējamo rīcību, lai panāktu papildu finansējumu veselības aprūpei
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) valde rīt, 15. jūlijā, izskatīs iespējamo rīcību, lai panāktu papildu finansējumu veselības aprūpei 2026. gada...
Lasīt tālākArī šonedēļ neiztiksim bez lietus mākoņiem
Lai gan jaunajā darba nedēļā laiks būs visai silts un vietām termometra stabiņš pakāpsies līdz pat +27° atzīmei, neiztiksim arī bez lietus un pērkona negaisa, turklāt vietām pērkona...
Lasīt tālākPiektdien gaidāmas ļoti stipras pērkona lietusgāzes, brīvdienas nokrišņu daudzums mazināsies
Šonedēļ laikapstākļus Latvijā nosaka aktīvi cikloni, līdz ar ko debesis lielākoties ir klājuši mākoņi un valsts teritoriju šķērsojušas vairākas nokrišņu zonas - daudzviet lija,...
Lasīt tālākKriminālvajāšanai nodots process par bezvēsts pazudušā bērna nāvi Rēzeknes novadā
Šā gada 1. februārī Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirkņa amatpersonas saņēma informāciju, ka Rēzeknes novada Lendžu pagastā no mājas izgājis un bezvēsts...
Lasīt tālākŠonedēļ gaidāms lietains laiks
Jaunajā darba nedēļā laikapstākļus turpinās noteikt ciklonu darbība. Debesis lielākoties būs mākoņainas, tikai brīžiem uzspīdēs saule. Nokrišņi gaidāmi visā valsts teritorijā –...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā siltums atkāpsies un kļūs lietaināks
Šī darba nedēļa Latvijā iesākās ar mainīgiem laika apstākļiem. Pirmdien un otrdien visā valstī pūta brāzmains vējš, bet nedēļas otrajā pusē, pastiprinoties anticiklona ietekmei,...
Lasīt tālākLatvijā ieviesta šūnu apraide – jauns rīks agrīnās brīdināšanas sistēmā iedzīvotāju drošībai
No 2025. gada 1. jūlija Latvijā ir ieviesta šūnu apraide – efektīvs un mūsdienīgs risinājums sabiedrības brīdināšanai ārkārtas situācijās. Šūnu apraide papildina jau esošos informēšanas...
Lasīt tālākLaika zīmju vērotājs prognozē, kāds varētu būt jūlijs
Laika zīmju vērotājs Vilis Bukšs ir prognozējis, kāds būs jūlijs. “Ticējums saka, kāds janvāris, tāds jūlijs. Ja janvāris sauss un auksts, tad jūlijs sauss un karsts. Ja mīksts...
Lasīt tālākLAA: atteikšanās no apdrošināšanas veselības nozares darbiniekiem – bīstams signāls darba ņēmējiem
Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA) uzskata, ka Veselības ministrijas priekšlikums budžeta taupīšanas nolūkos atteikties no veselības apdrošināšanas polisēm Veselības ministrijas...
Lasīt tālākPartnerības pirmais gads Latvijā – simtiem pāru reģistrējuši attiecības ar juridisku spēku
Šodien, 2025. gada 1. jūlijā, aprit gads kopš Latvijā ieviests Partnerības institūts. Tas piešķir tiesības divām pilngadīgām personām - neatkarīgi no dzimuma - juridiski nostiprināt...
Lasīt tālāk