• Tweet

Ar minēto vēstījumu bruņojušies Baltijas valstu lauksaimnieki aizsūtījuši uz Briseli 27 gadus vecu MTZ 80. Vakar tas bija iebraucis Rīgā, šodien uzkurina zemnieku protestus Kedaiņos, tālāk dosies uz Berlīni un 22. novembrī simbolizēs mūsu bēdu ieleju Briselē – nākamo septiņu gadu budžetam veltītajā Eiropas ārkārtas samitā.

Vecais Belarus ir gana labs traktors no remontēšanas viedokļa – pietiek ar āmuru un pāris atslēgām. Nav vajadzīgi autorizēti servisi, smalki datori un biezs maks. Taču darbaspēju ziņā tas, protams, nestāv ne tuvu lieliem, jauniem, Rietumos ražotiem traktoriem. To arī zemnieki vēlas parādīt eirokrātiem un Eiropas donorvalstu politiķiem – konkurences ziņā atrodamies netaisnīgos apstākļos.

No lauksaimnieku protesta akcijas Doma laukumā lietus patrieca būtiskāko auditoriju – parasti tur klimstošos tūristus, ārzemniekus. Tieši viņi ir jāpārliecina, ka latviešu zemniekiem pienākas vairāk naudas no viņu valstu veidotajām iemaksām. Faktiski Latvijai, kas pati ar lepnumu atteikusies no trekno gadu tēriņiem un nežēlīgi apcirpusi savu budžetu, ir jāpanāk, lai budžeta treknību saglabā un vairo Eiropas Savienība. Pretējā gadījumā cerības uz lielākiem tiešmaksājumiem zūd. Arī Eiroparlamenta deputāte Sandra Kalniete, kritizējot Eiropadomes priekšsēdētāja Hermana van Rompeja ierosinājumu samazināt Eiropas budžetu par 75 miljardiem eiro, vakar norādīja: «Nav iespējams vienlaikus runāt par lielāku savienības lomu ekonomikas izaugsmē, jaunu darba vietu radīšanu un solidaritāti un vienlaikus izlikties, ka «vairāk Eiropas» ir iespējams panākt ar mazāku budžetu.»

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis tik tiešam traktējumam nepiekrīt – Latvija šobrīd necīnoties par uzpūstu Eiropas budžetu. Latvija vēlas taisnīgākus, nevis lielākus tiešmaksājumus. Viņš Neatkarīgajai atgādina, ka sākotnēji Briselei piedāvāts noteikt gan maksājumu slieksni, gan arī griestus. Taču turīgo valstu gals par kaut kādiem griestiem negrib pat dzirdēt. «Tātad, ja pārējie grib lielākus maksājumus, tad arī mums vajag lielākus,» spriež premjers. Un tagad Latvijai atliek visiem spēkiem cīnīties par savu mērķi – ne zemāk par 80% no vidējā maksājuma Eiropā. Uzrunājot Doma laukumā sapulcējušos lauksaimnieku organizāciju pārstāvjus, politiķus un žurnālistus, premjers sacīja: «Esmu pārliecināts, ka pozīcijas, ko mēs panāksim, būs labākas nekā tās, ko mums piedāvā pašlaik.»

Uz Rīgu pavadīt tālajā ceļā belarusu atbrauca arī bariņš talsenieku. Vīriem nebija tālu jāmeklē atbilde uz jautājumu, kāpēc, piemēram, vāciešiem ir pienākums maksāt vairāk, lai latviešu zemnieki dzīvotu labāk. Mūsu veikali ir pilni ar Vācijā ražotu sieru vai Nīderlandē audzētiem dārzeņiem, un tie maksā lētāk, jo dāsnāk tiek subsidēti.

«Vācietis savam uzņēmējam pamatlīdzekļu iegādi subsidē, zemes iegādi subsidē – tikai ej un strādā! Un tad vēl viņš platībmaksājumos saņem vairāk nekā mēs,» skaidro Imants Zeļģis. Vīri piekrīt, ka tā visa traktora braukšana uz Briseli tāda ampelēšanās ir. Taču, ja pastāv jebkāda iespēja panākt taisnību, jāizmēģina visi līdzekļi.

Zemnieku saeimas līdere Maira Dzelzkalēja stāsta, ka šā pasākuma auditorija nav meklējama vien Briselē: «Tas domāts arī mūsu pašu valstsvīriem, lai viņi mūs nenotirgo.» Jāatgādina, ka raižu iemesls ir iespējamā lauksaimniecības un kohēzijas interešu sadursme. Formāli abi šie finanšu bloki nav saistīti – nauda ceļu būvei, darba vietu radīšanai, māju siltināšanai utt. nav atkarīga no naudas pārtikas ražošanai. Taču neoficiāli Latvijai jau vasarā visdažādākajos līmeņos ir likts saprast – ja gribat saglabāt kohēzijas finansējumu līdzšinējā apjomā, par pieaugumu lauksaimniecībā nevar būt ne runas. Un šāda izšķiršanās būtu ļoti sāpīga. Bet šobrīd aktuālais Hermana van Rompeja budžeta piedāvājums ir Latvijai vēl briesmīgāks, jo nozīmē samazinājumu gan kohēzijas, gan lauksaimniecības politikai Eiropā.

Avots: nra.lv /Imants Vīksne