Baltijas valstīs visaugstākais vidējā kredītņēmēja vecums ir Latvijā
SEB banku Baltijas valstīs veiktā salīdzinošā analīze par 2007. un 2011. gadā izsniegtajiem mājokļa kredītiem liecina, ka no visām Baltijas valstīm Latvijā ir visaugstākais vidējā kredītņēmēja vecums, bet Lietuvā ir visgarākais mājokļa kredīta atmaksas termiņš, turklāt šī tendence bija vērojama gan līdz ekonomiskajai krīzei, gan pēc tam. Igaunija izceļas ar vismazākajām vidējās aizdevuma summas svārstībām, kura ekonomiskās krīzes rezultātā visvairāk samazinājās Latvijā.
SEB bankas valdes locekle Ieva Tetere: „Lai gan Baltijas valstu kredītņēmēju portrets ir samērā atšķirīgs, tomēr visās trīs Baltijas valstīs apkopotie dati liecina, ka iedzīvotāji ir ņēmuši vērā krīzes gados gūtās mācības un, uzņemoties kredītsaistības, rūpīgi izsver savas iespējas – Latvijā ir būtiski samazinājusies vidējā kredīta summa un nedaudz pieaudzis kredīta atmaksas termiņš. No otras puses mēs redzam, ka ekonomikai atgūstoties, iedzīvotāji kļūst arvien aktīvāki – šī gada pirmajā ceturksnī jaunizsniegto mājokļu un būvniecības kredītu apjoms SEB bankā Latvijā sasniedza 8,14 miljonus latu, kas ir par 41% vairāk nekā 2011. gada 1. ceturksnī. Īpaši straujš pieaugums bija vērojams šī gada martā, kad no jauna izsniegto kredītu apjoms pieauga līdz gandrīz 4 miljoniem latu”.
Visās Baltijas valstīs dominējošais mājokļa kredīta ņēmējs ir vīrietis, liecina SEB bankas Baltijas valstu dati. Visvairāk vīriešu, kuri uzņēmušies mājokļa kredīta saistības 2011. gadā bija Lietuvā (62%), Igaunijā – 57%, bet vismazāk – Latvijā (54%). Līdzīga tendence bija vērojama arī 2007. gadā.
Vidējais kredītņēmēja vecums Baltijas valstīs ir atšķirīgs. 2011. gadā Lietuvā un Igaunijā vidējais mājokļa kredītņēmēja vecus bija 35 gadi, Latvijā – 40 gadi, savukārt 2007. gadā Lietuvas, Igaunijas un Latvijas no jauna izsniegto mājokļu kredītņēmēju vecums bija attiecīgi – 33, 35 un 44 gadi.
Lielākās mājokļu kredītu saistības naudas izteiksmē gan 2007., gan 2011. gadā bija Lietuvas iedzīvotājiem, kuriem mājokļa kredīta vidējā summa 2011. gadā bija 45 645 eiro, Igaunijā – 37 644 eiro, Latvijā – 34 523 eiro. Salīdzinot ar 2007. gadu, 2011. gadā visvairāk vidējais kredīta apjoms samazinājās Latvijā (par 39%), Lietuvā – par 35%, bet Igaunijā šis kritums bija vismazākais – par 27%.
Salīdzinot ar 2007. gadu, visvairāk vidējais mājokļu kredītsaistību termiņš 2011. gadā ir sarucis Lietuvā. Igaunijā tas ir samazinājies nedaudz, bet Latvijā – pat nedaudz pieaudzis, lai gan Latvija no visām Baltijas valstīm izceļas ar visīsāko vidējo kredītsaistību atmaksas termiņu. Lietuvā pērn no jauna izsniegto mājokļu kredītu vidējais termiņš bija 29 gadi (2007. gadā – 21 gads), Igaunijā – 19 gadi (2007. gadā – 22 gadi) un Latvijā – 14 gadi (2007. gadā – 13 gadi).
Vēl par tēmu:
2025. gada 3. ceturksnī vērojams straujš darba tirgus aktivitāšu pieaugums
Darba tirgus aktivitāte jau otro ceturksni pēc kārtas pakāpeniski atjaunojas. Pēc straujā uzlabojuma gada vidū pozitīva dinamika saglabājās arī trešajā ceturksnī, augot gan nodarbināto...
Lasīt tālākDzīvokļu īpašniekus savlaicīgi informēs par citu personu deklarēšanos viņu īpašumā
Dzīvokļa īpašnieks nekavējoties tiks informēts, ja viņa īpašumā savu dzīvesvietu būs deklarējusi cita persona bez likumiska pamata. To paredz Saeimā ceturtdien, 13.novembrī, konceptuāli...
Lasīt tālākPlāno mazināt administratīvo slogu sociālajiem uzņēmumiem
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 11. novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā, kas paredz paplašināt darba iespējas cilvēkiem ar invaliditāti...
Lasīt tālākSeptembrī ārējā tirdzniecībā vērojams straujš kāpums
Šā gada septembrī Latvijā strauji palielinājās gan eksporta, gan importa kopapjoms, kas liecina par stabilu valsts ekonomikas izaugsmi. Preču eksportam septembrī bija vērojams stabils pieaugums,...
Lasīt tālākSEPLP aicina neatbalstīt deputātu priekšlikumus samazināt sabiedriskā medija budžetu
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, iepazīstoties ar likumprojekta “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” (Nr. 1130/Lp14) otrajam...
Lasīt tālākMērenu inflāciju oktobrī noteica zemāks pārtikas cenu un sezonālās ietekmes spiediens
Oktobrī patēriņa cenas pieauga, taču cenu pārmaiņas kopumā bija mēnesim raksturīgas. Pieaugumu noteica energoresursu sadārdzināšanās, savukārt samazinošā ietekme bija mērenākai sezonālo...
Lasīt tālākAtsevišķiem pārtikas produktiem plāno samazināt pievienotās vērtības nodokli
Lai mazinātu pārtikas produktu cenu pieauguma ietekmi uz iedzīvotāju labklājību, Saeima ceturtdien, 6. novembrī, konceptuāli atbalstīja izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) regulējumā,...
Lasīt tālākBiedrība “Zemnieku saeima”: memoranda rezultāts ir izaicinošāka sadarbība ar lielveikaliem
Biedrības “Zemnieku saeima” vērtējumā pārtikas cenu samazināšanas memorands, ko šopavasar parakstīja Ekonomikas ministrija (EM), tirgotāji un pārtikas ražotāji, pagaidām nav devis...
Lasīt tālākSaeimas komisija: dzīvokļu īpašniekus savlaicīgi informēs par citu personu deklarēšanos viņu īpašumā
Dzīvokļa īpašnieks nekavējoties tiks informēts, ja viņa īpašumā savu dzīvesvietu būs deklarējusi cita persona bez likumiska pamata. To paredz Saeimas valsts pārvaldes un pašvaldības...
Lasīt tālākAttālināts un biroja darbs joprojām piesaista lielāko uzmanību Latvijas darba tirgū
Trešajā ceturksnī darba meklētāju vidū vislielāko interesi izraisījuši darba piedāvājumi administrācijas jomā un darbs ar iespēju strādāt attālināti, liecina CVMarket.lv jaunākā...
Lasīt tālāk