Augulis kā “airbaltic” vadītāju min Gausu
Visticamākais, ka Latvijas nacionālo lidsabiedrību “airBaltic” vadīs bijušais Ungārijas nacionālās aviokompānijas “Malev” ģenerāldirektors Martins Gauss, intervijā piektdien LTN raidījumam “900 sekundes” sacīja Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).
Par to gan oficiāli vēl tiks lemts šodien, bet Augulis izteicās, ka Gauss atzīts par labāko pretendentu. Ministrs uzsvēra, ka Gausam esot liela pieredze aviokompāniju restrukturizēšanā un viņš ir “cerīgākais pretendents”.
Kopumā vērtēti, apmēram, 30 iespējamie vadītāja amata pretendenti, no kuriem atlasīti seši labākie. Tieši Gauss esot ar vislielāko pieredzi un Augulis viņu uzskatot par labāko pretendentu šim amatam. Gausu kā piemērotāko atzinusi arī piesaistītā personālatlases kompānija.
Komentējot medijos izskanējušo informāciju par to, ka Gausam nav veicies ar Ungārijas nacionālās aviokompānijas “Malev” vadīšanu, Augulis norādīja, ka šīs situācijas neesot salīdzināmas. “”Malev” stāsts bija pilnīgi bezcerīgs,” sacīja Augulis, bilstot, ka situāciju ar šo kompāniju nevar salīdzināt ar to, kas notiek ar “airBaltic”.
Kā norādīja ministrs, Gauss “airBaltic” vadīs vien divus mēnešus tās restrukturizācijas laikā, tikmēr tikšot apzināti citi pretendenti.
“Gauss ir labākais kandidāts gan pēc zināšanām aviācijā, gan aviokompānijas attīstības redzējuma, gan pieredzes, gan spējām.Viņš piekritis veikt aviokompānijas vadītāja amata pienākumus, un viņa alga varētu būt 20 000 latu mēnesī, kas ir mazāk nekā iepriekšējā vadītāja Bertolta Flika 26 000 latu atalgojums mēnesī.
Pašlaik “airBaltic” valdē darbojas aviokompānijas operāciju vadības direktore Laila Odiņa un bijušais investīciju baņķieris Vitolds Jakovļevs.
Kā ziņots, starp “airBaltic” akcionāriem tika parakstīta vienošanās par nosacījumiem pamatkapitāla palielināšanai, Latvijas valstij un BAS lidsabiedrībā ieguldot 153 miljonus eiro (107,1 miljonu latu). Saskaņā ar “airBaltic” akcionāru vienošanos tika izbeigts valstij neizdevīgais akcionāru līgums.
“Air Baltic Corporation” ir dibināta 1995.gadā. Aviokompānijas galvenie akcionāri ir Latvijas valsts (52,6%) un “Baltijas Aviācijas sistēmas” (47,2%). “Baltijas Aviācijas sistēmas” vienādās daļās pieder bijušajam lidsabiedrības vadītājam Bertoltam Flikam un Bahamās reģistrētajai kompānijai “Taurus Asset Management Fund Limited”.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Latvijas ekonomikas izaugsme 2025. gadā: kas to virza un kas var bremzēt?
Latvijas ekonomikai šis gads bijis viens no labākajiem pēdējā laikā – pēc vairāku gadu stagnācijas tā atkal sākusi augt. Izaugsmi veicinājuši vairāki faktori, kas stiprinājuši gan...
Lasīt tālākDzīvokļu īpašniekus savlaicīgi informēs par citu personu deklarēšanos viņu īpašumā
Dzīvokļa īpašnieks nekavējoties tiks informēts, ja viņa īpašumā savu dzīvesvietu būs deklarējusi cita persona bez likumiska pamata. To paredz Saeimā ceturtdien, 13.novembrī, konceptuāli...
Lasīt tālākKatrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs pārtikas cenu pieauguma dēļ spiests atteikties no daļas produktu
Pārtikas cenu kāpums ietekmējis teju 80 % Latvijas mājsaimniecību, liecina bankas Citadeles aptaujas dati. Turklāt katrs ceturtais atzīst, ka nācies atteikties no daļas ierasto produktu, jo...
Lasīt tālākGandrīz puse Latvijas iedzīvotāju nezina savu elektroenerģijas tarifu
Līdz ar plašām izvēles iespējām energopakalpojumu tirgū aug arī klientu energopratības nozīme. Ko zinām par dažādiem tarifiem un pakalpojumu plāniem un vai vispār iedziļināmies savos...
Lasīt tālākPlāno mazināt administratīvo slogu sociālajiem uzņēmumiem
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 11. novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā, kas paredz paplašināt darba iespējas cilvēkiem ar invaliditāti...
Lasīt tālākSeptembrī ārējā tirdzniecībā vērojams straujš kāpums
Šā gada septembrī Latvijā strauji palielinājās gan eksporta, gan importa kopapjoms, kas liecina par stabilu valsts ekonomikas izaugsmi. Preču eksportam septembrī bija vērojams stabils pieaugums,...
Lasīt tālākSEPLP aicina neatbalstīt deputātu priekšlikumus samazināt sabiedriskā medija budžetu
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, iepazīstoties ar likumprojekta “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” (Nr. 1130/Lp14) otrajam...
Lasīt tālākMērenu inflāciju oktobrī noteica zemāks pārtikas cenu un sezonālās ietekmes spiediens
Oktobrī patēriņa cenas pieauga, taču cenu pārmaiņas kopumā bija mēnesim raksturīgas. Pieaugumu noteica energoresursu sadārdzināšanās, savukārt samazinošā ietekme bija mērenākai sezonālo...
Lasīt tālākAtsevišķiem pārtikas produktiem plāno samazināt pievienotās vērtības nodokli
Lai mazinātu pārtikas produktu cenu pieauguma ietekmi uz iedzīvotāju labklājību, Saeima ceturtdien, 6. novembrī, konceptuāli atbalstīja izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) regulējumā,...
Lasīt tālākSaeima konceptuāli atbalsta 2026. gada valsts budžeta projektu
Nākamgad konsolidētā valsts budžeta ieņēmumi plānoti 16,1 miljarda eiro, bet izdevumi 17,9 miljardu eiro apmērā. Tas paredzēts ceturtdien, 6.novembrī, Saeimas sēdē konceptuāli atbalstītajā...
Lasīt tālāk