Augstās graudu cenas sāpīgi sit pa citām nozarēm
Pēc labības audzētāju un iepircēju aplēsēm, šogad graudu cena salīdzinājumā ar pērno gadu palielinājusies par apmēram 40 procentiem, atsevišķos gadījumos pat par 60 procentiem.
Uzsākot jaunās ražas pieņemšanu, Rīgas dzirnavnieks prognozēja, ka šogad uzņēmums par graudiem varētu maksāt par 20 līdz 40% augstāku cenu nekā 2011. gadā, solot precīzāku informāciju sniegt septembra sākumā. Tomēr līdz pagājušās nedēļas beigām Rīgas dzirnavnieks vēl nebija gatavs to atklāt.
Cer uz kompensāciju
Tomēr, tā kā graudu cenu kāpums šogad iet roku rokā ar degvielas un citu resursu sadārdzinājumu, pārtikas ražotāji bažījas, ka ilgstoši nespēs kompensēt pašizmaksas sadārdzināšanos un tas agri vai vēlu novedīs pie cenu kāpuma citiem produktiem. Augstās graudu cenas visvairāk ietekmēs tos produktus, kuros to īpatsvars ir vislielākais, piemēram, miltus un lopkopības produkciju – olas, cūkgaļu un putnu gaļu.
Tieši šī iemesla dēļ Latvijas cūku audzētāju asociācija ir lūgusi Zemkopības ministrijai rast iespēju kompensēt ražošanas zaudējumus. Pēc cūku audzētāju aplēsēm, augstās graudu cenas rada aptuveni 120 latu zaudējumus uz katru sivēnmāti. Ja ministrija nevarēšot kompensēt zaudējumus, tas nozīmēšot nozares iznīcību.
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes sēdē, kurā šis jautājums tika apspriests, Zemkopības ministrijas speciālisti ātru risinājumu nesolīja. Zemkopības ministrijas valsts sekretāre Dace Lucau pieļāva, ka kompensācijas iespējamā piešķiršana varētu tikt skatīta gada nogalē, tomēr iznākums būšot atkarīgs no budžeta iespējām. Turklāt kompensāciju vēlas saņemt ne tikai cūku audzētāji, bet arī citās lauksaimniecības nozarēs strādājošie – gan putnkopji, gan piena lopkopji, gan liellopu audzētāji.
Savukārt cūku audzētāji brīdina, ka, nespējot segt graudu cenu kāpuma izraisītos zaudējumus, cūku audzētāji būs spiesti samazināt ganāmpulkus vai pat vispār pārtraukt šo biznesu. No tā īslaicīgu labumu varētu gūt pircējs, jo, strauji izkaujot ganāmpulkus, tirgū vienlaikus nonāks liels daudzums cūkgaļas, kas savukārt būs signāls iepircējiem samazināt cenas. Līdzīga situācija bija arī pirms trim gadiem, kad, graudu cenām kāpjot, cūkgaļas cena veikalos samazinājās. Par to liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati – 2010. gadā graudu vidējā cena, salīdzinot ar 2009. gadu, pieauga par 38%, savukārt cūkgaļas mazumtirdzniecības vidējā cena samazinājās par 6 procentiem.
Piena iegūšana par 30% dārgāka
Kooperatīva Trikāta KS komunikācijas vadītāja Iveta Tomsone Neatkarīgajai atklāja, ka graudu cenu kāpumam arī piena lopkopībā ietekme ir milzīga. «Piena lopkopēji rēķina, ka pērn lopbarības graudus varēja nopirkt lētāk par 100 latiem tonnā, šogad par tiem jāmaksā jau 160 lati tonnā. Līdz ar graudu cenu kāpušas arī citas lopbarības, piemēram, rapšu raušu cenas,» sacīja I. Tomsone. Piena lopkopji lēš, ka izmaksas augušas aptuveni par 30%, nerēķinot degvielas cenu. Tai pašā laikā ienākumi sarūkot.
«Tendences gan ir pozitīvas, jo rudenī piena iepirkumu cena varētu kāpt. Taču, vai tas kompensēs izdevumu pieaugumu, nav zināms. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes sēdē cūku audzētāji lūdza zaudējumu kompensāciju. Taču zaudējumus cieš ne tikai šī nozare, tāpēc atbalsts, ja tāds tiek piešķirts, ir jāsaņem visām nozarēm, kas cietušas zaudējumus graudu cenu kāpuma dēļ. Turklāt zinot, ka lielākie cūkkopības kompleksi pieder dāņiem, jājautā, kam mēs gribam maksāt,» retoriski jautāja I. Tomsone.
Cāļi un olas būs dārgākas
Graudu cenu kāpumu izjūt arī putnu kopēji. Ik gadu Balticovo iepērk apmēram 55 000 tonnu graudu un vēl apmēram 85 000 tonnu izaudzē paši. Balticovo valdes priekšsēdētājs Arnis Veinbergs ir neizpratnē, kāpēc šogad Latvijā ir tik augsta labības cena, ja graudiem gaidāma rekordraža. Augstās graudu cenas nenoliedzami ietekmē arī olu ražošanas pašizmaksu. Viņš gan atturējās prognozēt iespējamo cenu paaugstinājumu. «Tad es varētu jums pajautāt, kāda būs graudu cena nākotnē. Ja to varētu precīzi zināt, tad arī varētu precīzi aprēķināt izmaksas,» teica A. Veinbergs. Arī putnu gaļas ieguvēji bažījas par pašizmaksas pieaugumu, ziņo LETA. A/s Putnu fabrika «Ķekava» valdes loceklis Andris Vilcmeiers norādī
ja – raugoties uz prognozēm attiecībā uz graudu cenas kāpumu pasaulē, skaidrs, ka tas veicinās dažādu produktu sadārdzināšanos. Visticamāk, pieaugums gaidāms arī gaļas cenām. Viņš atzīmēja, ka Putnu fabrikas «Ķekava» saimnieciskās darbības izmaksu ievērojamu daļu – 45% – veido tieši barība, kas tiek dota putniem. Graudi ir tās pamatelements. Tāpēc, sadārdzinoties graudu cenām, jārēķinās, ka var sadārdzināties arī vistas gaļa.
***
VIEDOKLIS
Ingūna Gulbe, assoc. prof., Dr. oec., Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja:
– Pretēji Latvijai, pasaules valstu lielākajā daļā šogad graudi ir padevušies slikti un to trūkst. Tai pašā laikā pieprasījums pēc tiem nav mazinājies ne pārtikas, ne arī biodegvielas sektorā. Tas ir izraisījis graudu cenu kāpumu pasaulē. Mūsu labības audzētāji var priecāties, jo Latvijā šogad ir reta kombinācija – augsta cena un laba raža.
Taču graudu cenu kāpums, jo īpaši ja tas notiek vairākus gadus pēc kārtas, neizbēgami sadārdzina arī to produktu ražošanu, kuru sastāvā ir graudi. Vislielākais graudu īpatsvars ir miltos – aptuveni 80%, un tāpēc šis produkts viskrasāk reaģē uz graudu cenu maiņu. Mazāka ietekme graudu cenu izmaiņām ir maizes cepšanā.
Vienlaikus graudu cenu kāpumu izjūt arī lopkopības nozares, piemēram, cūkkopība. Loģiski būtu, ja pieaugtu arī cūkgaļas cena. Taču šobrīd cūkgaļas cena ir daudz zemāka, nekā tai vajadzētu būt, pat neskatoties uz to, ka līdz ar graudu cenu kāpusi arī citas lopbarības cena. Pēdējo gadu laikā cūku barība sadārdzinājusies pat divas reizes. Iemesls zemajai cūkgaļas cenai varētu būt tas, ka nerentablos saimniekošanas apstākļos cūku audzētāji samazina ganāmpulkus. Taču jārēķinās, ka šādā gadījumā cenas kritums nav uz ilgu laiku. Nākotnē cūkgaļas cenai atkal ir jākāpj. No otras puses, šo procesu var ierobežot pirktspēja, kura Latvijā un vēl vairākās citās Eiropas valstīs nav augstākā.
***
UZZIŅAI
Dobeles dzirnavnieka graudu iepirkuma cenas 15. septembrī*, bez PVN, Ls/t
Kvieši Elite 182,73
Kvieši I 175,70
Kvieši II 158,13
Kvieši III 154,62
Kvieši pārtikai I vai II grupa 151,10
Kvieši lopbarībai 151,10
Mieži pārtikas (vasarāji) 141,97
Mieži lopbarībai 141,97
Rudzi pārtikai 123,00
Rudzi lopbarībai 116,00
Auzas pārtikai 102,00
Auzas lopbarībai 95,00
Tritikāle 116,00
Rapsis 339,10
* cenas ir orientējošas un var mainīties dienas laikā
Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde
Vēl par tēmu:
Bieži lietains un samērā vēss laiks turpināsies arī tālākajās dienās
Turpmākajās dienās – saule mīsies ar mākoņiem, kas teritorijas lielākajā daļā atnesīs lietu, brīvdienās arī vējš kļūs brāzmaināks. Tā kā diennakts vidējā gaisa temperatūra...
Lasīt tālākSpēcīga kaimiņu kopiena – daudzdzīvokļu ēku drošības balsts lielās krīzēs
Ikvienam cilvēkam ir vajadzīgas mājas – visdrošākā vieta pasaulē, kur justies labi. Diemžēl ziņu virsraksti nemitīgi atgādina, cik daudz dažādu nelaimju var piemeklēt civilo infrastruktūru:...
Lasīt tālākPlāno apturēt sīkpaku un paku sūtījumu plūsmu uz ASV
No 2025. gada 23. augusta VAS “Latvijas Pasts” uz nenoteiktu laiku ir spiests pārtraukt pieņemt sūtījumus, kas satur priekšmetus, jeb sīkpakas un pakas piegādei uz Amerikas Savienotajām...
Lasīt tālākLM skaidro plānotās izmaiņas Darba likumā attiecībā uz darba laiku
[caption id="attachment_35999" align="alignnone" width="300"] Business people in a meeting at the office[/caption] Valdība 19. augustā atbalstīja grozījumus Darba likumā, kurā tostarp ietvertas...
Lasīt tālākBūtiski audzis atsavināto degradēto būvju skaits
VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) 2025. gada pirmajā pusgadā atsavinājusi 26 vidi degradētas būves 14 adresēs. To vietā nākušas 11 būves sešās adresēs. Salīdzinot ar 2024....
Lasīt tālākLikvidēs AS “Ventas osta”
Otrdien, 19. augustā, Ministru kabinets (MK) apstiprināja Satiksmes ministrijas (SM) priekšlikumu izbeigt līdzdalību akciju sabiedrībā “Ventas osta”, to likvidējot. AS “Ventspils osta”...
Lasīt tālākValdība atbalsta grozījumus Darba likumā
Neskatoties uz sociālo partneru – Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un Latvijas Darba devēju konfederācijas – atšķirīgajiem viedokļiem vairākos jautājumos, kā arī to iespējamiem...
Lasīt tālākLatvijas valdība pieņem lēmumu par līdzieguldījumu “airBaltic
Šodien, 19. augustā, valdība izskatīja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto informatīvo ziņojumu un atbalstīja 14 miljonu eiro līdzieguldījumu nacionālajā lidsabiedrībā “airBaltic,...
Lasīt tālākJaunās nedēļas sākumā laiks būs sausāks, tomēr no nedēļas vidus nokrišņu daudzums palielināsies un kļūs vēsāk
Lai gan jaunā darba nedēļā iesāksies ar nedaudz sausāku laiku un lietus būs gaidāms vien vietām, tomēr no nedēļas vidus līs jau plašākā teritorijā. Pirmdien debesīs būs mainīgs...
Lasīt tālāk2025. gada 2. ceturksnī vērojams darba tirgus aktivitātes pieaugums
Jaunākie nodarbinātības dati kopumā norāda uz pakāpenisku darba tirgus aktivitāšu atjaunošanos un sagaidāms, ka līdzīgas tendences kopumā saglabāsies arī gada otrajā pusē. Vienlaikus...
Lasīt tālāk