Ar Latvijas steiku lutina turkus
«Gaļas liellopu audzēšana Latvijā ir diezgan izplatīta, taču lielākoties visi jaunlopi tiek pārdoti uz ārzemēm, jo tur cena ir labāka. Latvijas iedzīvotājiem veikalos savukārt tiek piedāvāta importēta liellopu gaļa, tai skaitā saldēta, ar milzīgi garu realizācijas termiņu. Taču galvenais, ka lēta,» Neatkarīgajai atzīst Viļānu novada Dekšāres pagasta zemnieku saimniecības Lazdu mājas saimnieks Antons Ikaunieks.
Zemnieku saimniecībā Lazdu mājas ganās 12 gaļas liellopi. «Deviņas mammas, pāris meitiņas un dēliņi,» – tā savu ganāmpulku raksturo pats saimnieks A. Ikaunieks. Taču pastāvīgas iemītnieces Lazdu mājās ir tikai deviņas gaļas govis, jaunlopi dzīvā veidā tiek pārdoti uz Turciju. Pats saimnieks ar gaļas jaunlopu eksportu gan nenodarbojas. «Uzņēmēji no Vācijas ir izveidojuši firmu, kas iepērk gaļas jaunlopus Latvijā un nogādā tos Turcijā, kur tos nobaro līdz kaušanai. Vidējā cena, ko saņemam par bullīti vai telīti, ir 1,80 lati dzīvsvara kilogramā. Ja jaunlops sver vairāk nekā 300 kilogramu, cena ir zemāka,» stāsta A. Ikaunieks. Arī Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka aptuveni trešā daļa no visiem eksportētajiem dzīvajiem liellopiem šā gada deviņos mēnešos aizvesti pārdošanai uz Turciju. Divas trešdaļas savukārt nonākušas Beļģijā, Vācijā, Lietuvā un Nīderlandē.
Iemesls, kāpēc daļa jaunlopu tiek eksportēta, ir komerciāls. Ārvalstīs par bullīti, jo īpaši gaļas jaunlopu, var saņemt augstāku samaksu, nekā piedāvā Latvijas gaļas pārstrādes kombināti un uzpircēji. Tiesa, ne jau vienmēr visi jaunlopi no saimniecībām tiek pārdoti uz ārzemēm. A. Ikaunieks stāsta, ka savulaik piedalījušies arī izsolēs, kas tiek organizētas Latvijā. Vienu reizi Lazdu māju saimnieki izsolē par jaunlopu saņēmuši 1,90 latus par dzīvsvara kilogramu, taču citā reizē – tikai 1,30 latu. Pēc viņa teiktā, parasti liellopu gaļas iepirkuma cena samazinās rudenī, un tad pārdot bullīšus ir visneizdevīgāk.
Tomēr, neraugoties uz to, A. Ikaunieks uzskata, ka gaļas liellopu audzēšana ir izdevīga, jo to aprūpei jāvelta mazāk darba nekā piena lopiem, kuri katru dienu jāslauc, jāgādā par piena kvalitātes prasību ievērošanu, jāraizējas, vai piena cena nesamazināsies. Gaļas liellopi gan ir jābaro vairāk nekā piena govis, taču ēdienkartē tie ir neizvēlīgāki.
Par gaļas liellopu audzēšanu ir ieinteresējušies arī citi Latgales zemnieki. Vairāki vietējie zemnieki ir interesējušies par iespēju nopirkt telīti audzēšanai. «Diemžēl pagaidām ir jāatsaka, jo mums nav tik liels ganāmpulka pieaugums,» teic Lazdu māju saimnieks.
Arī Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta zemnieku saimniecība Tēvzeme saimnieks Igors Mednis atzīst, ka bullīši lielākoties tiek pārdoti uz ārzemēm dzīvā veidā. Pati saimniecība ar to nenodarbojas. Tas esot citu uzņēmēju bizness. Pārsvarā par jaunlopiem maksājot 1,60 latus dzīvsvara kilogramā. «Liellopu gaļas cenas svārstības ir atkarīgas no piedāvājuma un pieprasījuma attiecības. Tā kā Latvijā ir daudz mazo saimniecību, lielākoties bullīši tiek pārdoti rudenī, un tad arī cena parasti krītas,» stāsta Tēvzemes saimnieks.
Gaļas pārstrādes uzņēmums Rīgas miesnieks savukārt skaidro, ka vietējā tirgū iespējams nopirkt apmēram 50% no mēnesī nepieciešamās liellopu gaļas. Vietējie piegādātāji iepērk lopus Latvijā un Lietuvā. Pārējais daudzums nāk no Eiropas saldētā veidā, pārsvarā no Polijas. Pēdējos 10 mēnešos liellopu gaļas cenas, pēc Rīgas miesnieka vērtējuma, pieaugušas par aptuveni 60%.
«Liellopu gaļa ir dārgāka par cūkgaļu un putnu gaļu, tāpēc pieprasījums pēc tās Latvijā nav tik augsts kā pēc cita veida gaļas. Līdz ar to arī veikalos šīs gaļas piedāvājums ir mazāks nekā veikalu vitrīnās izliktā cūkgaļa un putnu gaļa. Tomēr jāuzsver, ka liellopu gaļa ir augstvērtīgāka, diētiskāka un veselīgāka nekā cūkgaļa. Cilvēkiem ar paaugstinātu holesterīna līmeni cūkgaļa nav ieteicama, tās vietā ir jāizvēlas teļa gaļa vai putna gaļa bez ādas. Savukārt cūkgaļa ir treknāka un garšīgāka, turklāt saglabā labas garšas īpašības gan siltā, gan aukstā veidā,» Neatkarīgajai teic Rīgas miesnieka mārketinga vadītāja Juliāna Juškeviča.
Arī Neatkarīgās aptaujātie tirgotāji atzīt, ka pēdējā laikā novērojams cenu paaugstinājums liellopu gaļai, jo īpaši teļa gaļai. Maxima Latvija preses sekretārs Ivars Andiņs to skaidro ar piedāvājuma samazinājumu vietējā tirgū, jo Latvijas zemnieki ir atraduši noietu ārzemēs. Savukārt Rimi Latvia sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Valnere kā liellopu gaļas sadārdzināšanās iemeslu min patēriņa pieaugumu pasaules tirgū, it īpaši Āzijas valstīs.
Tomēr, par spīti tam, pieprasījums Latvijā pēc liellopu gaļas pieaug. I. Andiņš stāsta, ka liellopu gaļas pārdošana Maxima tīklos šā gada 11 mēnešos, salīdzinot ar tādu pašu laika periodu pērn, kāpusi par 1,5%. Vistas gaļas pārdošana augusi daudz jūtamāk – pat par 18,9%.
Maxima secinājusi, ka, neraugoties uz nelielo pieprasījuma pieaugumu, liellopu gaļas īpatsvars kopējā gaļas pārdošanā samazinājies no 5,8% līdz 5,0, jo citu veidu pārdošana pieaugusi straujāk. Piemēram, putnu gaļai gada laikā kāpums bijis par 21%. Rezultātā putnu gaļas īpatsvars kopējā gaļas pārdošanā palielinājies no 64,2% līdz 65,6%. Tikmēr cūkgaļas īpatsvars saucis no 30% līdz 29,4 procentiem.
«Apmēram 99% liellopu gaļas, tātad praktiski visu, iepērkam Latvijā, un gaļai ir laba kvalitāte. Tikai žēl, ka šogad jūtami kāpusi teļa gaļas cena – mūsu ražotāji atraduši labu noietu ārzemēs, tāpēc arī vietējā tirgū grib saņemt augstāku cenu,» teic Maxima preses sekretārs.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Latvijā vidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas – 1808 eiro
2025. gada 2. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1808 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2024. gada 2. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums...
Lasīt tālākFinanšu nozare aicina lauksaimniekus ārkārtējās situācijas laikā laikus vērsties pie bankām
Ņemot vērā Ministru kabineta 2025. gada 5. augusta lēmumu līdz šī gada novembrim izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā saistībā ar lietavu un plūdu izraisītajām sekām,...
Lasīt tālāk“Selga” paplašina sortimentu un pārsteidz ar divu jaunu garšu dubultajiem cepumiem
Latvijā iecienītākais cepumu zīmols “Selga” turpina attīstīt savu produktu portfeli un šajā sezonā iepazīstina ar gardiem jaunumiem “Selga Treat” cepumu kolekcijā – divām jaunām...
Lasīt tālākBiedrība “Zemnieku saeima”: Rīgas dome krīzes laikā liedz palīdzību lauksaimniekiem nogādāt ražu ostā
Laikā, kad lauksaimniecība piedzīvo smagu krīzi, Rīgas dome ir noraidījusi biedrības “Zemnieku saeima” lūgumu ražas novākšanas periodā – no 22. jūlija līdz 1. novembrim – atļaut...
Lasīt tālākAtis Švinka: dzelzceļš ir jāstiprina, lai mēs varētu nodrošināt iedzīvotāju mobilitāti
Šodien, 26. augustā, valdība atbalstīja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto rīkojumu par “Par apropriācijas pārdali”, kas paredz veikt 26 miljonu eiro maksājumu valsts publiskās lietošanas...
Lasīt tālākSpēcīga kaimiņu kopiena – daudzdzīvokļu ēku drošības balsts lielās krīzēs
Ikvienam cilvēkam ir vajadzīgas mājas – visdrošākā vieta pasaulē, kur justies labi. Diemžēl ziņu virsraksti nemitīgi atgādina, cik daudz dažādu nelaimju var piemeklēt civilo infrastruktūru:...
Lasīt tālākPlāno apturēt sīkpaku un paku sūtījumu plūsmu uz ASV
No 2025. gada 23. augusta VAS “Latvijas Pasts” uz nenoteiktu laiku ir spiests pārtraukt pieņemt sūtījumus, kas satur priekšmetus, jeb sīkpakas un pakas piegādei uz Amerikas Savienotajām...
Lasīt tālākLM skaidro plānotās izmaiņas Darba likumā attiecībā uz darba laiku
[caption id="attachment_35999" align="alignnone" width="300"] Business people in a meeting at the office[/caption] Valdība 19. augustā atbalstīja grozījumus Darba likumā, kurā tostarp ietvertas...
Lasīt tālākBūtiski audzis atsavināto degradēto būvju skaits
VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) 2025. gada pirmajā pusgadā atsavinājusi 26 vidi degradētas būves 14 adresēs. To vietā nākušas 11 būves sešās adresēs. Salīdzinot ar 2024....
Lasīt tālākLikvidēs AS “Ventas osta”
Otrdien, 19. augustā, Ministru kabinets (MK) apstiprināja Satiksmes ministrijas (SM) priekšlikumu izbeigt līdzdalību akciju sabiedrībā “Ventas osta”, to likvidējot. AS “Ventspils osta”...
Lasīt tālāk