• Tweet

Ziema tuvojas beigām, taču Saeima nav spējusi savlaicīgi risināt augošo apkures parādu problēmu. Koalīcija joprojām nevar uzsākt racionālu diskusiju par augošajiem apkures rēķiniem, pievēršoties nevis problēmas būtībai, bet politiskiem strīdiem.

Vakar kārtējo reizi tika noraidīta Saeimas opozīcijas ierosme no 12% līdz 5% samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) apkurei. Kreisais flangs sola, ka spītīgi iesniegs šo piedāvājumu uz katru plenārsēdi, tomēr šis vairāk ir simbolisks žests, jo lēmuma pieņemšanai ir nepieciešama koalīcijas partiju griba.

Saskaņas centra deputāte Irina Cvetkova vakar atgādināja, ka pirmskrīzes gados apkurei tika piemērota 5% likme un tikai 2009. gadā valdība kā ārkārtas lēmumu bija spiesta šo likmi celt. Savukārt neatkarīgais deputāts Viktors Valainis atzina, ka, samazinot PVN apkurei, valsts budžets zaudēšot ap 10 miljoniem latu, taču piedāvājumu, kā šo iztrūkumu kompensēt, nevienai partijai neesot.

Nenoliedzot, ka problēma tik tiešām pastāv, koalīcija par iedzīvotāju grūtībām apmaksāt rēķinus pagaidām diskutē tikai teorijā. Vienotība norāda, ka mehāniski samazināt PVN nedrīkst, jo tad tikšot atbalstīti ne vien trūcīgie patērētāji, bet arī tie, kuriem pietiekot līdzekļu rēķinu apmaksai. Vienotība arī uzskata, ka pareizākais veids rēķinu mazināšanai esot māju siltināšana. Tikmēr pašvaldības, kas vistiešāk saskaras ar augošajiem apkures parādiem, uzstāj, ka māju siltināšana ir ilgstošs process, kas nespēj sniegt tūlītēju risinājumu arvien augošajai problēmai.

Arī Reformu partija (RP) pārstāvis Vjačeslavs Dombrovskis intervijā portālam nra.lv neslēpj — ziema tuvojas beigām, taču risinājuma joprojām neesot. Viens no vilcināšanās iemesliem esot koalīcijas partneru nevēlēšanās spert radikālus soļus, tādēļ sasāpējusī problēma tiekot pārspēlēta no viena pie otra. Šonedēļ koalīcija tā arī nespēja vienoties par diskusiju platformu kur, kā un kad sākt runāt par apkures rēķinu mazināšanu. Vieni piedāvā atbildību uzticēt Ekonomikas ministrijai, citi uzskata, ka jāveido īpaša darba grupa ar premjera līdzdalību vai arī jāsāk sarunas Saeimas Mājokļu jautājuma apakškomisijā.

V. Dombrovskis piekrīt, ka māju siltināšana ir atbalstāma ideja, taču tā neatrisināšot krīzi, kuru iedzīvotāji izjūt jau šodien. „Liela daļa daudzdzīvokļu namu iedzīvotāju ir pensionāri, kuri pašsaprotami nevēlas uzņemties ilggadējas kredītsaistības, lai līdzdarbotos ēku siltināšanā,” šī procesa grūto virzību komentēja politiķis. Tādēļ RP uzskata, ka primāri būtu jāizstrādā mehānisms kā piešķirt pabalstus vai atlaides tieši mazturīgajiem.

RP līderis arī solīja, ka, neraugoties uz koalīcijas partiju dažādajiem viedokļiem, diskusija par konkrētiem pasākumiem tomēr tikšot uzsākta. Ja Vienotība un RP tuvākajā laikā nespēs vienoties par kopīgas darba grupas izveidi, tad RP šī jautājuma virzību sākšot savu — Ekonomikas un Reģionālās attīstības — ministru lokā.

Nākamnedēļ lielo apkures parādu problēmu sākšot apspriest arī Saeimas Mājokļu jautājuma apakškomisija kopā ar ministriju pārstāvjiem. Politiski gan tas varētu izrādīties neveiksmīgs apkures problēmas risināšanas veids, jo apakškomisiju vada opozīcijas pārstāvis Aleksandrs Sakovskis (SC), savukārt kopumā no SC šajā apakškomisijā darbojas seši deputāti, iekams no pozīcijas — tikai pieci. Tāpat Mājokļu apakškomisijā šobrīd nav neviena RP deputāta.

Savukārt, kamēr deputāti ieslīguši politiskajās batālijās, tikmēr iedzīvotāju parādi aug. Kopējā Latvijas iedzīvotāju apkures parādu summa pirmajā janvārī bija 39,67 miljoni latu, liecina Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) apkopotie dati. Tas ir par 24,9% vairāk nekā pērn.

Avots: nra.lv /Ilze Zālīte