• Tweet

Ažiotāža pirms apkures sezonas sākuma atgādina iebiedēšanas taktiku, diemžēl cīņa ar parādniekiem atkal tiek atstāta pašplūsmā – ar to jātiek galā pašvaldībām un siltumpiegādes un ražošanas uzņēmumiem, kā nu kurš uzskata par iespējamu, pieņemamu un efektīvu. Aptauja liecina, ka 70 procentus ekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju uztrauc augstie apkures tarifi. Diemžēl mierinājuma vārdus viņiem nedzirdēt – šoziem par siltumu maksāsim vēl vairāk.

Valstiskā mērogā parādnieku problēma netiek risināta pēc būtības, joprojām bez izmaiņām atstāti likumi, kuri varētu sakārtot šo problēmu. Pašvaldību vadītāji ir ierosinājuši, ka parādus par siltumenerģiju varētu piedzīt bezstrīdus kārtībā, kā arī ļaut iekasēt parādus par komunālajiem pakalpojumiem un ēkas pārvaldīšanas maksājumus pirms hipotekāro prasījumu apmierināšanas.

Latvijas galvaspilsētā norēķini par patērēto siltumenerģiju bažas nerada, jo uzņēmumam Rīgas siltums (RS) par 2010./2011. gada apkures sezonu kopumā samaksāti 95,5 procenti rēķinu. Tiesa, salīdzinot ar iepriekšējo apkures sezonu, rēķinu apmaksa tagad bijusi vidēji par 0,5 procentpunktiem zemāka. Tomēr pēdējās nedēļās iedzīvotāji parādus nomaksā aktīvāk, jo RS ik gadu pirms apkures sezonas uzsver, ka parādnieki dzīvos bez siltuma.

Rīdzinieki tiešām var neuztraukties, jo Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) apkopotā informācija liecina, ka citviet situācija ir nesalīdzināmi dramatiskāka: Daugavpilī parādi par siltumenerģiju ir par 57 procentiem, Jūrmalā – par 24, Rēzeknē – par 20 un Jēkabpilī par 19 procentiem lielāki nekā pirms gada.

Mālpils novadā informācija par parādniekiem tika publicēta bezmaksas informatīvajā izdevumā. Piemēram, augusta numurā norādīts gan katras mājas kopējais parāds un summa, kas vēl jāmaksā, lai ēkai pieslēgtu apkuri, gan arī konkrētu dzīvokļu parādi. Mēneša laikā iedzīvotāji norēķinājušies cītīgāk, un nu jau apkuri iespējams pieslēgt deviņām mājām (augustā – tikai trim).

Novada domes priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs saka – joprojām iedzīvotājiem ir uzkrāti arī ilgtermiņa parādi, bet pašvaldība ir pretimnākoša un prasa maksāt tikai par aizvadīto apkures sezonu, turklāt – 95%. Ilgtermiņa parādus mēģina atgūt tiesiskā ceļā. Viņš cenšas savaldīt dusmas, runājot par parādnieku problēmu: «Var jau pārmest, ka dzīvokļu numuri un adreses norādītas, bet vispār jau cilvēks dzīvo uz zemes un viņu arī tā var identificēt! Kāpēc jācieš tiem, kuri maksā?»

Engures novada pašvaldība izvēlējusies nemaksātājus trenkāt, izmantojot parādu piedzinējus. Šādi gan vēršas pret tiem, kuru parādu apjoms ir palielinājies. Notiekot arī pārrunas par atmaksas grafiku ar tiem iedzīvotājiem, kuru parādi ir ļoti lieli.

Savukārt kāda Rīgas dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības (DzĪKS) valdes priekšsēdētāja Neatkarīgajai atzina, ka parādnieku radītos zaudējumus iespējams segt no rezerves fonda. Pie tiesu izpildītājiem jau atrodas 12 lietu, bet nemaksātāju vidū ir vēl astoņu dzīvokļu īpašnieki. Ne velti ir izvirzīta prasība pēc apkures parādu piedziņas bezstrīdus kārtībā, kas paātrinātu šo procesu. DzĪKS vadība 6. jūlijā iesniegusi tiesā prasību pret nemaksātāju, bet to izskatīs tikai 2012. gada 26. novembrī. Dzīvokļa īpašnieks iekrājis 1000 latu parādu, pēc gada tas būs divreiz lielāks un to maksās pārējie ēkas iedzīvotāji. Taču parādnieku no dzīvokļa izlikt nevar, turklāt miteklis pieder bankai, jo ņemts hipotekārais kredīts.

LPS nākusi klajā ar informāciju, ka vairāk nekā 40% iedzīvotāju nevar laikus samaksāt par siltumu. Aģentūra TNS Latvia sadarbībā ar telekompāniju LNT septembra sākumā veikusi pētījumu un atklājies, ka 70 procentus ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem satrauc apkures augstie maksājumi.

Apkures maksājumu griesti vēl nebūt nav sasniegti. A. Lielmežs uzsver, ka dabasgāzes un elektrības cenu kāpums jau sadārdzināja apkuri. Cilvēkiem nāksies paskaidrot, kāpēc siltuma cenas augs vēl – elektrības un izejvielu cenas ir galvenie nosacījumi, kāpēc šoziem par apkuri maksāsim vairāk. A. Lielmežs rēķina, ka ar 1. janvāri apkures maksa pieaugs par 15–20%.

Viņš ir nobažījies, ka cilvēki sāks atteikties no centrālapkures, jo Enerģētikas likums to atļauj darīt. Mālpilī tādu nav daudz, līdz šim – apmēram 30 dzīvokļu īpašnieki. «Ieliks krāsniņas un kurinās, bet kaimiņiem par centrālapkuri būs jāmaksā vairāk,» norūpējies ir A. Lielmežs.

Oktobrī RS Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā plāno iesniegt jauno siltumapgādes tarifu projektu, kas paredz 2–3 procentu pieaugumu par vienu megavatstundu, Neatkarīgajai jau iepriekš sacīja RS Informācijas daļas vadītāja Linda Rence. Uzņēmums nevēlas ilgāk maksāt akcīzes nodokļa starpību iedzīvotāju vietā, kā to dara pašlaik. Jaunie siltumenerģijas tarifi galvaspilsētā varētu stāties spēkā nākamā gada sākumā.

Avots: nra.lv