• Tweet

Pabeigta AS „Laima” šokolādes ražotnes tehnoloģisko iekārtu renovācija, lai uzlabotu energoefektivitāti un veiktu ieguldījumus vides aizsardzībā. Renovācija tika uzsākta 2013. gada oktobrī, izmantojot Latvijas valsts piedāvātās iespējas, ko sniedz līdzekļi no emisiju kvotu tirdzniecības saskaņā ar Kioto protokolu.
Renovācija veikta, nomainot AS „Laima” ražošanas ēkā, kurā notiek šokolādes ražošana, tehnoloģiskās iekārtas, kas bija novecojušas un kurām bija nepieciešami nozīmīgi uzlabojumi, lai samazinātu siltuma zudumus un atgūtu neizmatoto enerģiju.

Produktu ražošanas procesā nepieciešamā dzesēšana līdz šim tika nodrošināta, izmantojot elektrību. Esošās iekārtas bija energoneefektīvas. Temperatūras uzturēšanai produktu masas tvertnēs tika izmantots tvaiks, kura ražošanai izmantoja dabasgāzi. Arī šī sistēma bija energoneefektīva, jo radīja lielus enerģijas un ūdens zudumus.

Tagad veikta tehnoloģisko iekārtu pilnveidošana, samazinot siltuma zudumus un atgūstot neizmantoto enerģiju. Nolietotās ražošanas sistēmas nomainītas. Izveidots aukstuma akumulēšanas un sadales mezgls, un uzstādīts iekārtu komplekss ar vadības automātiku. Esošā produktu masas apsildes sistēma, kurā tika izmantots tvaiks, ir pārveidota par slēgtu sistēmu, kurā tiek izmantots tehnoloģiskais karstais ūdens. Manuālā enerģijas patēriņa vadība un kontrole ir pārveidota par automātisku vadības sistēmu. Ražošanas iekārtu lokālās mikroklimata sistēmas ir pārveidotas par sistēmu ar siltā gaisa rekuperāciju. Tas nodrošinās ražošanas iekārtām nepieciešamo mikroklimatu, būtiski samazinot enerģijas patēriņu ražošanas procesa vajadzībām.

Kompleksi uzlabojot esošo ražošanas tehnoloģisko iekārtu energoefektivitāti, līdz 13,5% plānots dabasgāzes patēriņa samazinājums un līdz 7,5% elektroenerģijas patēriņa samazinājums. Ražošanas iekārtu rekonstrukcija tiešā veidā uzlabos vides un iedzīvotāju dzīves kvalitāti, samazinot gaisa piesārņojumu Rīgas pilsētā. Pilsētas un valsts mērogā samazināta energo atkarība no resursu piegādātājiem. Projekta attiecināmās izmaksas EUR 687 453 un Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzfinansējums 45% apmērā.