AirBaltic nostiprina pozīcijas Rīgā, zaudē – Viļņā
Aviokompānija airBaltic veic lidojumus no Rīgas, Viļņas un Tallinas, konkurējot ar citu valstu aviosabiedrībām. Rīgas un Tallinas lidostā airBaltic pasažieru skaits jūlijā, salīdzinot ar tādu pašu mēnesi pērn, ir palielinājies, savukārt Viļņas lidostā – samazinājies.
Tomēr kopumā šā gada jūlijā airBaltic ir sasniegusi labāko rezultātu aviokompānijas vēsturē un pārvadājusi 377 914 pasažierus, kas ir par 22 680 vairāk nekā pērn, Neatkarīgajai stāstīja airBaltic korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags. Lidostu statistika liecina, ka airBaltic jūlijā Rīgas lidostā ir pārvadājusi apmēram 67,5% no kopējā pasažieru skaita, Viļņas lidostā –
11,2 %, bet Tallinā – 11,4 procentus. Baltijā sīvākie konkurenti Latvijas aviosabiedrībai ir Ryanair, Wizzair, Lufthansa, Tallinā – arī Igaunijas nacionālā aviosabiedrība – Estonian Air. Lietuvai savas nacionālās aviokompānijas, kas veiktu regulāros reisus, vairs nav.
Estonian Air dibināta 1991. gada decembrī, pāris gadus pirms airBaltic izveidošanas. Līdzīgi kā Latvijā, arī Igaunijas nacionālās lidsabiedrības lielākie akcionāri sākotnēji bija valsts un Skandināvijas aviokompānija SAS. Pagājušā gada rudenī Igaunijas valsts pārņēma 90% Estonian Air akciju, SAS atstājot vien 10%. Saskaņā ar vienošanos valsts palielināja savu kapitāla daļu aviokompānijā par 280 miljoniem kronu (12,5 miljoniem latu), bet SAS ieguldīja vēl 31 miljonu kronu (1,4 miljonus latu). Šogad jūnijā par lidsabiedrības prezidentu kļuva Tero Taskila – kādreizējais airBaltic komercdirektors. Viņa plānos ietilpst līdz 2015. gadam iegādāties
13 jaunas lidmašīnas, kas ļautu Estonian Air lidot uz apmēram 30 galamērķiem. Pēc Igaunijas laikraksta Eesti Päevaleht aplēsēm, jaunu lidmašīnu iegādei būtu nepieciešami 400 miljoni eiro jeb 280 miljoni latu. Šobrīd Estonian Air ir septiņas lidmašīnas un tās piedāvā lidojumus uz 20 galamērķiem.
Estonian Air valdes priekšsēdētājs Joakims Heleniuss uzskata, ka flotes palielināšana ir vienīgais veids, kā izvairīties no tā, ka Estonian Air ar laiku zaudē tirgu. Kopš 2005. gada uzņēmums strādā ar zaudējumiem.
Savukārt Lietuvai vairs nav savas nacionālās lidsabiedrības. Lidsabiedrību Lietuvos avialinijos Lietuvas valdība privatizācijai atklātā konkursā nodeva 2005. gadā. Līdz tam šis uzņēmums piederēja Lietuvas valsts īpašuma fondam. Pēc privatizācijas tika izveidots jauns zīmols flyLAL–Lithuanian Airlines. Taču jau pēc nepilniem četriem gadiem – 2009. gadā – uzņēmums bankrotēja. Pēdējais mēģinājums glābt uzņēmumu bija 2008. gada decembrī, kad flyLAL akcionāri piedāvāja Lietuvas valdībai nopirkt aviosabiedrības kontrolpaketi par vienu litu (apmēram 20 santīmiem), taču valdība atteicās.
Savukārt Latvijas valdība ir izteikusi gatavību glābt Latvijas lidsabiedrību airBaltic, gan ar četriem striktiem nosacījumiem. Prudentia pēc nedēļas ir jāsniedz valdībai savs vērtējums par labāko risinājumu tam, kā tālāk rīkoties ar aviosabiedrību.
Pašreizējais airBaltic prezidents Bertolts Fliks informēja, ka airBaltic ir iecerējis atteikties no desmit Fokker 50 tipa lidmašīnām agrāk, nekā bija plānots iepriekš, un atrast iespēju ietaupīt 30 miljonus latu. «Diemžēl tas prasīs arī darbinieku skaita samazināšanu – kopumā tas skars vairāk nekā 200 cilvēku. Šie mums ir skarbi lēmumi,» sacīja B. Fliks.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Joka pēc ierakstīts maksājuma mērķis var bloķēt maksājuma izpildi
Caur bankām tiek veikti tūkstošiem naudas pārskaitījumu, bet vairāki simti maksājumu ik dienu tiek aizturēti uz papildu pārbaudi, veicot darījumu uzraudzību atbilstoši normatīvo aktu prasībām....
Lasīt tālākPārtikas atkritumu apjoms Latvijā joprojām liels – visvairāk to rodas mājsaimniecībās
Latvijā 2024. gadā radīti vairāk nekā 269 tūkstoši tonnu pārtikas atkritumu. Gadā vidēji viens iedzīvotājs saražo 144 kg pārtikas atkritumu. Jaunākie pētījuma dati liecina, ka vislielākais...
Lasīt tālākLatvijas ekonomika stagnē, kamēr kaimiņi aug: arī 2025. gadā Latvijai prognozē zemāko IKP pieaugumu Baltijā
Pieaugoša ģeopolitiskā nenoteiktība un spriedze pasaules tirdzniecībā iezīmē arī 2025. gada ekonomisko ainavu Baltijā, liecina globālās risku pārvaldības kompānijas “Coface” jaunākais...
Lasīt tālākSprindžuks: Rīgas osta ir neatņemama pilsētvides un ekonomikas daļa
Rīgas osta ir pilsētas ekonomikas un infrastruktūras stūrakmens, kas stiprina Latvijas saikni ar pasauli. Sadarbība starp valsti, Pierīgas pašvaldībām, uzņēmējiem un ostas vadību ir būtiska,...
Lasīt tālākFaktiskā bezdarba līmenis jūnijā bez izmaiņām
2025. gada jūnijā faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,8%, un tas ir palicis nemainīgs, gan salīdzinot ar šā gada maiju, gan 2024. gada jūniju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes...
Lasīt tālākMaijā tūristu mītnēs par 9,4% vairāk viesu nekā pirms gada
2025. gada maijā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 250,3 tūkstoši ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 9,4% pieaugumu pret 2024. gada maiju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Viesi...
Lasīt tālākAS “Augstsprieguma tīkls” tarifa izmaksas saglabāsies nemainīgas; tarifs elektroenerģijas lietotājiem nepieaugs
Trešdien, 16. jūlijā, klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis tikās ar AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) vadības pārstāvjiem, lai pārrunātu AST tarifu projektu 2026.–2028. gadam....
Lasīt tālākPlānotās izmaiņas skaidras naudas regulējumā neskars godprātīgos nodokļu maksātājus
Lai stiprinātu valsts spēju ierobežot ēnu ekonomiku, veidotu skaidras naudas aprites caurskatāmību un veicinātu labprātīgu nodokļu nomaksu, no 2025. gada 1. janvāra Latvijā stājās spēkā...
Lasīt tālākLTRK indekss: Optimisms uzņēmēju vidū pieaug, cerības par uzņēmējdarbības vides uzlabošanos nedrīkst sagraut
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), izvērtējot jaunākos LTRK indeksa datus par uzņēmēju noskaņojumu šī brīža ekonomiskajos apstākļos,...
Lasīt tālākLaikapstākļi pārbauda lauksaimniekus – kā pielāgoties?
Pēdējo mēnešu laikapstākļi būtiski apdraud vasarāju ražas – kā liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra informācija, Zemgalē un Kurzemē situācija ir labāka, bet...
Lasīt tālāk