• Tweet

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) ir pārliecināta, ka tās rosinātajiem grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas paredz atteikšanos no televīzijas raidījumu ieskaņošanas latviešu valodā un pāriešanu uz raidījumu subtitrēšanu, vairāk ir pozitīvu nekā negatīvu aspektu. Politiķi gan uzskata, ka šāds priekšlikums būtu nopietni jāizvērtē, jo tas var apdraudēt latviešu valodas pozīcijas sabiedriskajā telpā.

NEPLP pārstāvji pieļāva, ka šis jautājums raisīs vētrainas debates un būs gan tie, kas atbalstīs šo ierosinājumu, gan tie, kas to kritizēs. Tomēr viņi pāriešanā uz subtitriem saredz vairāk pozitīva nekā negatīva, par ieguvumu minot iespēju dzirdēt oriģinālsaturu un labāk uztvert emocijas un intonācijas. NEPLP arī uzskata, ka nevajadzētu būt grūtībām izlasīt tekstu, jo tagad televizori lielākoties esot ar lieliem un plakaniem ekrāniem, nevis izliektiem, kas traucēja uztvert uzrakstīto.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete nav tik optimistiski noskaņota – viņa saskata šajās izmaiņās «vairāk zaudējumu nekā ieguvumu» un jau tagad brīdina, ka, apspriežot šo priekšlikumu, būs daudz pretargumentu. Katrā ziņā valodas politikas stiprināšanai tas noteikti nenākšot par labu. «Nav ņemti vērā aspekti, kas saistīti ar latviešu valodas pozīcijām Latvijā. Pētījumi rāda, ka tas dos pozitīvu pienesumu tikai vienā šaurā auditorijas segmentā (pamatā – jaunu cilvēku).

Jāatceras, ka televīzijai nav tikai izglītojošas, bet izklaides funkcijas. Nevaru atbildēt, ko iegūsim, ja, piemēram, Mīlas viesuli vai BBC seriālus par dabu varēsim noskatīties oriģinālvalodā,» pauda politiķe, norādot, ka sabiedriskajai televīzijai pilnīgi noteikti ir jābūt uztveramai ne tikai ar acīm, bet arī ausīm. Latvijas skatītāji vēlas šo informāciju dzirdēt un, ja tās nebūs, tad pāries uz tiem kanāliem, kuru lietotā valoda viņiem ir saprotama, piemēram, krievu valodu.

Arī deputāte un valodniece Janīna Kursīte šaubās par šāda priekšlikuma pozitīvo ietekmi uz latviešu valodu un ir pārliecināta, ka šis jautājums noteikti ir jāizdiskutē, uzklausot abu pušu ekspertus. Būtiski ir ieklausīties praktiķu viedokļos, kā arī veikt aptauju. Pašlaik viņa negribot teikt ne to, ka tas ir labi, ne arī slikti. «It kā jau teorētiski tas viss izklausās labi, taču praksē bieži vien izrādās pavisam citādāk. Jautājums ir arī, kādā kvalitātē būs šie subtitri. Ja tie būs tik kroplīgā latviešu valodā, kādā tie dažkārt ir redzēti, tas atsitīs vēlmi skatīties tādus raidījumus. Tomēr, kad cilvēks runā tulkotu materiālu, tā ir lielāka atbildība un disciplīna,» uzsvēra J. Kursīte.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece akcentēja, ka galvenais princips ir aizsargāt latviešu valodas pozīcijas un stiprināt tās Eiropas Savienības valsts valodu teritorijā – iepretim krievu valodas dominancei. Viņa cerot, ka šie grozījumi to nodrošinās, taču no sīkākiem komentāriem politiķe atturējās, jo vēl neesot iepazinusies ar NEPLP sagatavoto dokumentu paketi.

Avots: nra.lv /Aisma Orupe