ZZS: Nākamā gada valsts budžetā jārisina nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku jautājumi
Valsts iekšējās drošības stiprināšanai 2025.gada valsts budžetā svarīga prioritāte ir pasākumi nabadzības riska un ienākumu nevienlīdzības mazināšanai, uzskata Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), iestājoties par papildus līdzekļu piešķiršanu ģimeņu materiālajam atbalstam, ārpusģimenes aprūpes pasākumiem, vardarbības mazināšanai un sociālo pakalpojumu uzlabošanai.
ZZS valdes loceklis un labklājības ministrs Uldis Augulis uzsver “Labklājības nozares prioritārie pasākumi valsts materiālā atbalsta pilnveidošanai ietekmē nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto grupu ienākumu līmeni. Jāņem vērā, ka nepietiekama atbalsta gadījumā var pasliktināties šo iedzīvotāju grupu dzīves līmenis, kā arī pieaugt sociālās problēmas, radot pastiprinātu sociālo spriedzi. Nākamgad ir nepieciešami papildus līdzekļi pensiju indeksācijai, ģimeņu materiālajam atbalstam, ārpusģimenes aprūpes pasākumiem, vardarbības mazināšanai un sociālo pakalpojumu uzlabošanai, kas nodrošinātu personu iekļaušanos sabiedrībā un darba tirgū. Daļa no piedāvātajiem pasākumiem ir kritiski nepieciešami, lai netiktu vājināta valsts spēja nodrošināt ikvienam kvalitatīvu dzīvi visā valsts teritorijā.”
Ģimeņu materiālajam atbalstam no 2025.gada 1.aprīļa paredzēts paaugstināt bērna kopšanas pabalstu līdz bērna pusotra gada vecumam, lai tas sasniegtu 377 eiro. Savukārt no 2025. gada 1. februāra iecerēts pārskatīt bērna piedzimšanas pabalsta apmēru par 72%, proti, tā apmērs plānots 724 eiro. Tāpat nepieciešams paaugstināt bērna ar invaliditāti īpašas kopšanas pabalstu līdz 413,43 eiro, paaugstināt ģimenes valsts pabalstu par vienu bērnu no 25 eiro uz 50 eiro, kā arī īstenot vēl virkni citu pasākumu ģimeņu ar bērniem atbalstam.
Papildus līdzekļi nepieciešami arī ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu atbalstam, pārskatot pabalstu aizbildnim par bērna uzturēšanu (pabalsta apmērs par bērnu līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai būtu 350 eiro mēnesī, par bērnu vecumā no septiņiem gadiem – 420 eiro mēnesī), bērna adopcijas pabalstu (līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai būtu 175 eiro mēnesī, par bērnu vecumā no septiņiem gadiem – 210 eiro mēnesī), atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi, atlīdzību par bērna adopciju.
ZZS uzskata, ka nepieciešams arī pilnveidot ārpusģimenes aprūpes pakalpojumus, nodrošinot specializētajām audžuģimenēm atbalstu, piemēram, civiltiesisko apdrošināšanu, atelpas brīža pakalpojumu, atbalsta personas pakalpojumu, un līdzsvarojot pieejamo pakalpojumu kopumu ārpusģimenes aprūpes atbalsta centros, neatkarīgi no tā, vai bērns ir audžuģimenē vai pie aizbildņa, vai arī ir adoptēts. Finansējums pieprasīts arī specializēto audžuģimeņu atlīdzības palielināšanai.
Lai pilnveidotu atbalstu vardarbībā cietušām un vardarbību veikušām personām, papildu finansējums paredzēts, lai izveidotu sociālās rehabilitācijas pakalpojumus nepilngadīgām vardarbību veikušām personām (analogi kā pilngadīgām personām), apmācībām bērnu aprūpes iestāžu darbiniekiem par intervences iespējām, lai novērstu un reaģētu uz bērnu agresiju, ieviestu diennakts bezmaksas atbalsta tālruni vardarbībā cietušām sievietēm 116016, kā arī citiem pasākumiem.
Arī sociālo pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai ZZS ieskatā nepieciešami papildu līdzekļi, lai varētu nodrošināt esošo pakalpojumu apjomu, kā arī turpināt iesāktās iniciatīvas bērniem ar autiskā spektra traucējumiem un viņu ģimenes locekļiem, kā arī, lai veicinātu minimālā sociālo pakalpojuma groza ieviešanu pašvaldībās.
Šī mērķa sasniegšanai tiek plānots valsts līdzfinansējums atelpas brīža pakalpojuma nodrošināšanai ģimenēm, kuru aprūpē ir bērns ar smagiem un ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem un ģimenes asistenta pakalpojumam (ģimenes asistenta pakalpojums tiek piešķirts personām un ģimenēm, īpaši ģimenēm ar bērniem un bērniem pēc ārpusģimenes aprūpes, kurām trūkst sociālās, finanšu pratības un bērnu aprūpes prasmes).
ZZS 2025.gada budžeta sarunās iestājas arī par finansējumu pensiju indeksācijas pilnveidei, kas ļautu no 2025. gada pārskatīt tās pensijas vai to daļas apmēru, kas nepārsniedz 100% no iepriekšējā kalendārā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī.
Vienlaikus ZZS rosina paaugstināt ar iedzīvotāju ienākumu nodokli neapliekamo minimumu pensionāriem no 500 eiro uz 700 vai 1000 eiro. Ne mazāk svarīgas nākamgad ir izmaiņas minimālo ienākumu zemākajam slieksnim, invaliditātes noteikšanas sistēmas pilnveidei bērniem, speciālistu zināšanu pilnveidei bērnu tiesību aizsardzības jomā, atbalstam brīvprātīgā darba projektu īstenošanai un meiteņu higiēnas preču brīvas pieejamības nodrošināšanai izglītības iestādēs.
Papildus ir nepieciešamas izmaiņas minimālo ienākumu sistēmā, lai nodrošinātu Satversmes tiesas 2023. gada 5. oktobra sprieduma izpildi, palielinot garantētā minimālā ienākuma līmeni, kā arī atlīdzības par apgādnieka zaudējumu minimālo apmēru un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru.
Vēl par tēmu:
Latvijas Tirgotāju asociācija: nepārdomāta politika iznīcina mazos un nacionālos uzņēmējus, apdraud legālo tirgu un veicina ēnu ekonomiku
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) brīdina, ka pārliekā un nepārdomātā uzņēmējdarbības regulēšana un nodokļu paaugstināšana rada smagas sekas legālajiem tirgotājiem un valsts budžetam.Plānotais...
Lasīt tālākTurpina uzdarboties krāpnieki, uzdodoties par “Sadales tīkla” darbiniekiem; mēģina iekļūt arī mājoklī
Latvijā turpina aktīvi uzdarboties krāpnieki, kas uzdodas par AS "Sadales tīkls" vai AS "Latvenergo" darbiniekiem saistībā ar skaitītāju maiņu vai pārbaudi. Nelabvēļi mēģina sazināties...
Lasīt tālākRažas apjoms un graudu gala cena šobrīd ir lielais nezināmais
Aptuveni trešdaļa ražas vēl ir uz lauka, jo laikapstākļi neļauj to novākt, turklāt, liela daļa no nokultajiem graudiem ir lopbarības kvalitātē, tāpēc jautājums par kopējo ražas apjomu...
Lasīt tālākRīgas dome lems par nakts sabiedriskā transporta pilotprojekta pagarinājumu
Pirmdien, 8. septembrī, Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja atbalstīja lēmumu pagarināt nakts sabiedriskā transporta pilotprojektu līdz oktobra beigām. Šogad, pēc piecu...
Lasīt tālākFM: inflācija Latvijā augstāka nekā vidēji eirozonā
Lai gan šā gada augustā, salīdzinot ar jūliju, tika fiksēts neliels patēriņa cenu samazinājums 0,2% apmērā, gada griezumā inflācija paaugstinās. Atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas...
Lasīt tālākLatvijas mājsaimniecību patēriņa paradumi mainās – kopējais labklājības līmenis pieaug
Ēdam vairāk augļu, uzturā samazinās cukura patēriņš, un arvien biežāk izvēlamies iepirkties internetā. Tajā pašā laikā sarūk maizes, miltu un kartupeļu patēriņš, bet pieaug tēriņi...
Lasīt tālākKonstatēts jauns ĀCM uzliesmojums mājas cūku novietnē
Informējam, ka šodien apstiprināts jauns Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzliesmojums mājas cūkām Mārupes novada Salas pagastā novietnē ar 29 mājas cūkām. Šogad tas ir jau desmitais konstatētais...
Lasīt tālākSaeima atbalsta ārkārtējās situācijas izsludināšanu lauksaimniecībā ilgstošo lietavu dēļ
Saeima ceturtdien, 4. septembrī, atbalstīja valdības lēmumu izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā visā valsts teritorijā līdz 4. novembrim. Ārkārtējā situācija izsludināta,...
Lasīt tālākMājas cūku novietnē Cesvaines pagastā konstatēts Āfrikas cūku mēra uzliesmojums
Madonas novada Cesvaines pagastā, cūku novietnē ar 41 mājas cūku, konstatēts Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzliesmojums. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) novietnē veic slimības apkarošanas...
Lasīt tālākArmands Krauze: skolēnu ēdināšanā vairāk jāizmanto pašmāju produkcija
Valdība otrdien, 2. septembrī, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto rīcības plānu skolēnu ēdināšanas sistēmas pilnveidošanai Latvijā, lai nodrošinātu skolēnus ar veselīgu...
Lasīt tālāk