ZZS: Nākamā gada valsts budžetā jārisina nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku jautājumi

Valsts iekšējās drošības stiprināšanai 2025.gada valsts budžetā svarīga prioritāte ir pasākumi nabadzības riska un ienākumu nevienlīdzības mazināšanai, uzskata Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), iestājoties par papildus līdzekļu piešķiršanu ģimeņu materiālajam atbalstam, ārpusģimenes aprūpes pasākumiem, vardarbības mazināšanai un sociālo pakalpojumu uzlabošanai.
ZZS valdes loceklis un labklājības ministrs Uldis Augulis uzsver “Labklājības nozares prioritārie pasākumi valsts materiālā atbalsta pilnveidošanai ietekmē nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto grupu ienākumu līmeni. Jāņem vērā, ka nepietiekama atbalsta gadījumā var pasliktināties šo iedzīvotāju grupu dzīves līmenis, kā arī pieaugt sociālās problēmas, radot pastiprinātu sociālo spriedzi. Nākamgad ir nepieciešami papildus līdzekļi pensiju indeksācijai, ģimeņu materiālajam atbalstam, ārpusģimenes aprūpes pasākumiem, vardarbības mazināšanai un sociālo pakalpojumu uzlabošanai, kas nodrošinātu personu iekļaušanos sabiedrībā un darba tirgū. Daļa no piedāvātajiem pasākumiem ir kritiski nepieciešami, lai netiktu vājināta valsts spēja nodrošināt ikvienam kvalitatīvu dzīvi visā valsts teritorijā.”
Ģimeņu materiālajam atbalstam no 2025.gada 1.aprīļa paredzēts paaugstināt bērna kopšanas pabalstu līdz bērna pusotra gada vecumam, lai tas sasniegtu 377 eiro. Savukārt no 2025. gada 1. februāra iecerēts pārskatīt bērna piedzimšanas pabalsta apmēru par 72%, proti, tā apmērs plānots 724 eiro. Tāpat nepieciešams paaugstināt bērna ar invaliditāti īpašas kopšanas pabalstu līdz 413,43 eiro, paaugstināt ģimenes valsts pabalstu par vienu bērnu no 25 eiro uz 50 eiro, kā arī īstenot vēl virkni citu pasākumu ģimeņu ar bērniem atbalstam.
Papildus līdzekļi nepieciešami arī ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu atbalstam, pārskatot pabalstu aizbildnim par bērna uzturēšanu (pabalsta apmērs par bērnu līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai būtu 350 eiro mēnesī, par bērnu vecumā no septiņiem gadiem – 420 eiro mēnesī), bērna adopcijas pabalstu (līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai būtu 175 eiro mēnesī, par bērnu vecumā no septiņiem gadiem – 210 eiro mēnesī), atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi, atlīdzību par bērna adopciju.
ZZS uzskata, ka nepieciešams arī pilnveidot ārpusģimenes aprūpes pakalpojumus, nodrošinot specializētajām audžuģimenēm atbalstu, piemēram, civiltiesisko apdrošināšanu, atelpas brīža pakalpojumu, atbalsta personas pakalpojumu, un līdzsvarojot pieejamo pakalpojumu kopumu ārpusģimenes aprūpes atbalsta centros, neatkarīgi no tā, vai bērns ir audžuģimenē vai pie aizbildņa, vai arī ir adoptēts. Finansējums pieprasīts arī specializēto audžuģimeņu atlīdzības palielināšanai.
Lai pilnveidotu atbalstu vardarbībā cietušām un vardarbību veikušām personām, papildu finansējums paredzēts, lai izveidotu sociālās rehabilitācijas pakalpojumus nepilngadīgām vardarbību veikušām personām (analogi kā pilngadīgām personām), apmācībām bērnu aprūpes iestāžu darbiniekiem par intervences iespējām, lai novērstu un reaģētu uz bērnu agresiju, ieviestu diennakts bezmaksas atbalsta tālruni vardarbībā cietušām sievietēm 116016, kā arī citiem pasākumiem.
Arī sociālo pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai ZZS ieskatā nepieciešami papildu līdzekļi, lai varētu nodrošināt esošo pakalpojumu apjomu, kā arī turpināt iesāktās iniciatīvas bērniem ar autiskā spektra traucējumiem un viņu ģimenes locekļiem, kā arī, lai veicinātu minimālā sociālo pakalpojuma groza ieviešanu pašvaldībās.
Šī mērķa sasniegšanai tiek plānots valsts līdzfinansējums atelpas brīža pakalpojuma nodrošināšanai ģimenēm, kuru aprūpē ir bērns ar smagiem un ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem un ģimenes asistenta pakalpojumam (ģimenes asistenta pakalpojums tiek piešķirts personām un ģimenēm, īpaši ģimenēm ar bērniem un bērniem pēc ārpusģimenes aprūpes, kurām trūkst sociālās, finanšu pratības un bērnu aprūpes prasmes).
ZZS 2025.gada budžeta sarunās iestājas arī par finansējumu pensiju indeksācijas pilnveidei, kas ļautu no 2025. gada pārskatīt tās pensijas vai to daļas apmēru, kas nepārsniedz 100% no iepriekšējā kalendārā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī.
Vienlaikus ZZS rosina paaugstināt ar iedzīvotāju ienākumu nodokli neapliekamo minimumu pensionāriem no 500 eiro uz 700 vai 1000 eiro. Ne mazāk svarīgas nākamgad ir izmaiņas minimālo ienākumu zemākajam slieksnim, invaliditātes noteikšanas sistēmas pilnveidei bērniem, speciālistu zināšanu pilnveidei bērnu tiesību aizsardzības jomā, atbalstam brīvprātīgā darba projektu īstenošanai un meiteņu higiēnas preču brīvas pieejamības nodrošināšanai izglītības iestādēs.
Papildus ir nepieciešamas izmaiņas minimālo ienākumu sistēmā, lai nodrošinātu Satversmes tiesas 2023. gada 5. oktobra sprieduma izpildi, palielinot garantētā minimālā ienākuma līmeni, kā arī atlīdzības par apgādnieka zaudējumu minimālo apmēru un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru.
Vēl par tēmu:
Saeima pieņem jaunu Tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likumu
Ceturtdien, 12. februārī, Saeima galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likumu, padarot speciālo pensiju sistēmu ilgtspējīgāku un sabalansētāku....
Lasīt tālākNoteic cenu griestus siltumenerģijai
Lai mazinātu iedzīvotāju izdevumus par siltumapgādi, Saeima ceturtdien, 12.februārī, pieņēma grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz noteikt siltumenerģijas cenu griestus. Grozījumi...
Lasīt tālākFM: patēriņa cenu skrējiens rimstas
Patēriņa cenu līmenis 2026. gada janvārī palika nemainīgs salīdzinājumā ar aizvadītā gada decembri. Savukārt gada griezumā inflācija turas aizvien augstā 2,9% līmenī. Tomēr šāds...
Lasīt tālāk2025. gadā piedzīvota stabila eksporta izaugsme
Lai gan 2025. gada pēdējos mēnešos eksporta izaugsme bija svārstīga, gads kopumā noslēdzās ar stabilu eksporta izaugsmi. Šo pozitīvo tendenci lielā mērā veicināja uzņēmēju spēja...
Lasīt tālākSlēgta vietne “dinnerinthesky.lv”
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) un Eiropas Patērētāju informēšanas centrs Latvijā (ECC Latvia) informē, ka, pateicoties veiksmīgai Latvijas un Igaunijas uzraudzības iestāžu...
Lasīt tālākĪres mājas varēs būvēt arī uz valsts un pašvaldību zemes
Lai veicinātu jaunu, energoefektīvu un iedzīvotājiem pieejamu īres mājokļu būvniecību, Saeima ceturtdien, 5. februārī, pieņēma jaunu Dzīvojamo īres māju apbūves tiesību likumu. Likums...
Lasīt tālākNo 1. marta iestādēm uz iedzīvotāju iesniegumiem būs jāatbild 10 darbdienās
Iestādēm uz iedzīvotāju iesniegumiem pēc būtības turpmāk būs jāatbild 10 darbdienu laikā. To paredz ceturtdien, 5. februārī, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Iesniegumu...
Lasīt tālāk2025. gadā rūpniecības produkcijas apjoms pieaudzis par 4%
[caption id="attachment_33753" align="alignnone" width="300"] Fresh vegetables on display in a farmers market.[/caption] 2025. gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, rūpniecības produkcijas apjoms salīdzināmajās...
Lasīt tālākTautsaimniecības komisija atbalsta siltumenerģijas cenu griestu noteikšanu
Lai mazinātu iedzīvotāju izdevumus par siltumapgādi, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 4. februārī, galīgajam lasījumam atbalstīja...
Lasīt tālākJanvārī Latvijā rekordaugsta elektroenerģijas biržas cena
Aizvadītajā janvārī cenas Nord Pool elektroenerģijas biržā uzrādīja rekordaugstu līmeni, vidējai Latvijas elektroenerģijas tirgus cenai augot par 82,8 % salīdzinājumā ar decembri un...
Lasīt tālāk