ZZS: Nākamā gada valsts budžetā jārisina nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku jautājumi

Valsts iekšējās drošības stiprināšanai 2025.gada valsts budžetā svarīga prioritāte ir pasākumi nabadzības riska un ienākumu nevienlīdzības mazināšanai, uzskata Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), iestājoties par papildus līdzekļu piešķiršanu ģimeņu materiālajam atbalstam, ārpusģimenes aprūpes pasākumiem, vardarbības mazināšanai un sociālo pakalpojumu uzlabošanai.
ZZS valdes loceklis un labklājības ministrs Uldis Augulis uzsver “Labklājības nozares prioritārie pasākumi valsts materiālā atbalsta pilnveidošanai ietekmē nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto grupu ienākumu līmeni. Jāņem vērā, ka nepietiekama atbalsta gadījumā var pasliktināties šo iedzīvotāju grupu dzīves līmenis, kā arī pieaugt sociālās problēmas, radot pastiprinātu sociālo spriedzi. Nākamgad ir nepieciešami papildus līdzekļi pensiju indeksācijai, ģimeņu materiālajam atbalstam, ārpusģimenes aprūpes pasākumiem, vardarbības mazināšanai un sociālo pakalpojumu uzlabošanai, kas nodrošinātu personu iekļaušanos sabiedrībā un darba tirgū. Daļa no piedāvātajiem pasākumiem ir kritiski nepieciešami, lai netiktu vājināta valsts spēja nodrošināt ikvienam kvalitatīvu dzīvi visā valsts teritorijā.”
Ģimeņu materiālajam atbalstam no 2025.gada 1.aprīļa paredzēts paaugstināt bērna kopšanas pabalstu līdz bērna pusotra gada vecumam, lai tas sasniegtu 377 eiro. Savukārt no 2025. gada 1. februāra iecerēts pārskatīt bērna piedzimšanas pabalsta apmēru par 72%, proti, tā apmērs plānots 724 eiro. Tāpat nepieciešams paaugstināt bērna ar invaliditāti īpašas kopšanas pabalstu līdz 413,43 eiro, paaugstināt ģimenes valsts pabalstu par vienu bērnu no 25 eiro uz 50 eiro, kā arī īstenot vēl virkni citu pasākumu ģimeņu ar bērniem atbalstam.
Papildus līdzekļi nepieciešami arī ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu atbalstam, pārskatot pabalstu aizbildnim par bērna uzturēšanu (pabalsta apmērs par bērnu līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai būtu 350 eiro mēnesī, par bērnu vecumā no septiņiem gadiem – 420 eiro mēnesī), bērna adopcijas pabalstu (līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai būtu 175 eiro mēnesī, par bērnu vecumā no septiņiem gadiem – 210 eiro mēnesī), atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi, atlīdzību par bērna adopciju.
ZZS uzskata, ka nepieciešams arī pilnveidot ārpusģimenes aprūpes pakalpojumus, nodrošinot specializētajām audžuģimenēm atbalstu, piemēram, civiltiesisko apdrošināšanu, atelpas brīža pakalpojumu, atbalsta personas pakalpojumu, un līdzsvarojot pieejamo pakalpojumu kopumu ārpusģimenes aprūpes atbalsta centros, neatkarīgi no tā, vai bērns ir audžuģimenē vai pie aizbildņa, vai arī ir adoptēts. Finansējums pieprasīts arī specializēto audžuģimeņu atlīdzības palielināšanai.
Lai pilnveidotu atbalstu vardarbībā cietušām un vardarbību veikušām personām, papildu finansējums paredzēts, lai izveidotu sociālās rehabilitācijas pakalpojumus nepilngadīgām vardarbību veikušām personām (analogi kā pilngadīgām personām), apmācībām bērnu aprūpes iestāžu darbiniekiem par intervences iespējām, lai novērstu un reaģētu uz bērnu agresiju, ieviestu diennakts bezmaksas atbalsta tālruni vardarbībā cietušām sievietēm 116016, kā arī citiem pasākumiem.
Arī sociālo pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai ZZS ieskatā nepieciešami papildu līdzekļi, lai varētu nodrošināt esošo pakalpojumu apjomu, kā arī turpināt iesāktās iniciatīvas bērniem ar autiskā spektra traucējumiem un viņu ģimenes locekļiem, kā arī, lai veicinātu minimālā sociālo pakalpojuma groza ieviešanu pašvaldībās.
Šī mērķa sasniegšanai tiek plānots valsts līdzfinansējums atelpas brīža pakalpojuma nodrošināšanai ģimenēm, kuru aprūpē ir bērns ar smagiem un ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem un ģimenes asistenta pakalpojumam (ģimenes asistenta pakalpojums tiek piešķirts personām un ģimenēm, īpaši ģimenēm ar bērniem un bērniem pēc ārpusģimenes aprūpes, kurām trūkst sociālās, finanšu pratības un bērnu aprūpes prasmes).
ZZS 2025.gada budžeta sarunās iestājas arī par finansējumu pensiju indeksācijas pilnveidei, kas ļautu no 2025. gada pārskatīt tās pensijas vai to daļas apmēru, kas nepārsniedz 100% no iepriekšējā kalendārā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī.
Vienlaikus ZZS rosina paaugstināt ar iedzīvotāju ienākumu nodokli neapliekamo minimumu pensionāriem no 500 eiro uz 700 vai 1000 eiro. Ne mazāk svarīgas nākamgad ir izmaiņas minimālo ienākumu zemākajam slieksnim, invaliditātes noteikšanas sistēmas pilnveidei bērniem, speciālistu zināšanu pilnveidei bērnu tiesību aizsardzības jomā, atbalstam brīvprātīgā darba projektu īstenošanai un meiteņu higiēnas preču brīvas pieejamības nodrošināšanai izglītības iestādēs.
Papildus ir nepieciešamas izmaiņas minimālo ienākumu sistēmā, lai nodrošinātu Satversmes tiesas 2023. gada 5. oktobra sprieduma izpildi, palielinot garantētā minimālā ienākuma līmeni, kā arī atlīdzības par apgādnieka zaudējumu minimālo apmēru un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru.
Vēl par tēmu:
Veikalā “Mere” izņem produktus ar beigušos derīguma termiņu
Pārtikas un veterinārais dienests SIA “Latprodukti” pārtikas tirdzniecības vietā “MERE”, Līksnas ielā 9a, Rīgā, no tirdzniecības izņēmis dažādus gaļas produktus ar beigušos...
Lasīt tālākFM: Pēdējo gadu valdības darbs ir mērķtiecīgi vērsts uz ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un iedzīvotāju labklājības stiprināšanu
Līdz šim valdības īstenotā nodokļu un sociālā politika pēdējos gados ir bijusi mērķtiecīgi vērsta uz ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un iedzīvotāju rīcībā esošo ienākumu...
Lasīt tālākBaltijas pētījums: cilvēki vēlas strādāt organizācijā ar labu reputāciju un talantīgiem kolēģiem
[caption id="attachment_34652" align="alignnone" width="300"] Being part of a white collar environment[/caption] Nozīmīgākie motivējošie faktori Baltijā, kas nosaka darba devēja izvēli, ir uzņēmuma...
Lasīt tālākFM: lielāko devumu patēriņa cenu izmaiņās 2025. gadā noteica pārtikas cenu kāpums
2025. gada decembrī patēriņa cenas palielinājās par 3,5% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada decembri, palielinoties gan preču, gan pakalpojumu cenām – attiecīgi par 2,7% un 5,7%. Patēriņa...
Lasīt tālākLatvijā enerģētikas nozarē 2025. gadā piedzīvoti vēsturiski brīži
Pērn gads elektroenerģijas nozarē bijis vēsturisks – 2025. gada 9. februārī Baltijas valstis sekmīgi pieslēdzās Eiropas elektroenerģijas tīklam, stiprinot reģiona energodrošību un neatkarību....
Lasīt tālākApstiprina skaidrākus un vienkāršākus nosacījumus skolēnu uzņemšanas un pārcelšanas kārtībā
Vecākiem un skolēniem būs skaidrāka, taisnīgāka un saprotamāka kārtība mācību procesā, precizējot noteikumus, kas nosaka, kā bērni tiek uzņemti skolā, pārcelti nākamajā klasē vai...
Lasīt tālāk2026. gadā samazinās piemaksu apmēru valsts un pašvaldību institūcijās
Lai nodrošinātu valsts budžeta prioritātes, tostarp drošības jomas finansējumu, Ministru kabinets šodien vienojās samazināt piemaksu apmēru valsts un pašvaldību institūcijās – 2026....
Lasīt tālākPieejams plašāks atbalsts aizbildņu un adoptētāju ģimenēm
No 2026. gada aizbildņu un adoptētāju ģimenēm, kā arī viņu aprūpē esošajiem bērniem pieejams plašāks individuālajās vajadzībās balstīts atbalsts. Ārpusģimenes aprūpes atbalsta...
Lasīt tālāk34% no 2026. gada budžeta izdevumiem tiks novirzīti sociālajai aizsardzībai
Ar šā gada 1. janvāri ir stājies spēkā likums par 2026. gada valsts budžetu un vidēja termiņa budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam. 2026. gada valsts budžeta izdevumi atspoguļo valsts...
Lasīt tālākIestājoties aukstākiem laikapstākļiem, elektroenerģijas cenas biržā ir svārstīgākas
Auksto laikapstākļu dēļ Somijā jau šobrīd sasniegts vēsturiski augstākais elektroenerģijas pieprasījums. Valsts ziemeļos gaisa temperatūra noslīd līdz –20 °C, bet atsevišķos reģionos,...
Lasīt tālāk