ZZS: Latvijas iedzīvotāji reģionos ir pelnījuši lielāku atbalstu no valsts

Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija neatbalsta Finanšu ministrijas iniciatīvu 2025.gada valsts budžetā mazināt pašvaldību finansējumu, kas apdraud vietvaru pamatfunkciju izpildi un pasliktinās dzīves kvalitāti iedzīvotājiem reģionos.
ZZS Saeimas frakcija trešdien, 2.oktobrī, uz sarunu bija aicinājusi Latvijas Pašvaldību savienības vadītāju Gintu Kaminski un pašvaldību vadītājus, lai diskutētu par valdības un pašvaldību vienošanās un domstarpību protokola projektu 2025.gadam.
Uzklausot vietvaru viedokļus, ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis uzsver: “Mēs nevaram pieļaut, ka reģionu iedzīvotāji tiek apdalīti. Pēdējo gadu laikā pašvaldībām ir uzticēt arvien jauni pienākumi, bet to finansēšana ir mazinājusies. Tam ir jāpieliek punkts, jo cilvēki reģionos ir pelnījuši, lai tiem ir nodrošināti visi nepieciešamie pašvaldību pakalpojumi: sociālie, izglītības un kultūras, savlaicīgi tiek laboti un uzturēti autoceļi”.
ZZS Saeimas frakcija aicina Finanšu ministriju saglabāt līdz šim piemēroto iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadales kārtību pašvaldībām, tajā skaitā nodokļu prognozes pārpildes gadījumā. Par to lēmusi arī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komsija. Savukārt ministrija pašvaldību vienošanās un domstarpību protokola projektā piedāvā virs plāna iekasēto nodokļa apmēru novirzīt nevis pašvaldībām to funkciju izpildei, bet ieskaitīt koppubudžetā.
LPS vadītājs akcentēja, ka kopumā nodokļu ieņēmumu pieaugums valsts budžetā pēdējo četru gadu laikā bijis būtiski straujāks nekā pašvaldību budžetos. Tajā pašā laikā valsts jaunpieņemtie lēmumi ar ietekmi uz pašvaldību budžetiem pašvaldībām izmaksājuši vairākus simtus miljonus eiro, tāpēc vietvaru rezerves ir izsmeltas.
Līdzīgu viedokli pauda pašvaldību vadītāji. Piemēram, valsts paredzējusi iespēju pašvaldībām risināt pedagogiem nozīmīgus materiālās atlīdzības jautājumus, kas saistīti ar mājokļa vai transporta izdevumu kompensāciju, tomēr papildus līdzekļi tam nav paredzēti. Tāpat ir pašvaldības, kuras jau šobrīd saspringtās finanšu situācijas dēļ samazina izdevumus kultūras dzīves organizēšanai un nākamgad plāno ņemt aizņēmumu, lai savus jauniešus nogādātu uz Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem galvaspilsētā.
Kā norādīja Dobeles novada domes priekšsēdētājs Ivars Gorskis, diskusijas nākamā gada budžeta kontekstā ir nevis par to, kā uzlabot reģionu iedzīvotāju dzīvi, bet kā atņemt finansējumu pašvaldībām. Arī Dienvidkurzemes novada domes priekšsēdētājs Aivars Priedols izteicās, ka līdzšinējā attieksme pret pašvaldībām nevar turpināties, akcentējot to, ka novadam trūkst līdzekļu, piemēram, lai uzlabotu ceļu tīklu ar no novada centra attālākajiem pagastiem.
ZZS Saeimas frakcija uzsver, ka tālākās diskusijās par valsts budžeta projektu 2025.gadam ir jāņem vērā pašvaldību iebildumi un jāmeklē risinājumi, lai vietvaru finanšu situāciju ne tikai nepasliktinātu, bet uzlabotu.
Vēl par tēmu:
Latvijas sabiedrība noveco – kādas sekas gaida ekonomiku?
Demogrāfiskās pārmaiņas Baltijas valstīs jau šobrīd klusi, bet būtiski pārveido ekonomiku. Iedzīvotāju novecošanās turpinās, proti, pieaug senioru īpatsvars, bet darbspējas vecuma iedzīvotāju...
Lasīt tālākEkonomikas izaugsme saglabājas samērā spēcīga, IKP pirmajā ceturksnī augot par 2,5%
Februāra beigās saasinājies konflikts Persijas līcī, tam sekojušais naftas cenu kāpums un krasi pieaugusī nenoteiktība līdz šim nav būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas attīstību....
Lasīt tālākAšeradens: Latvijai ir izdevies pārorientēt valsts budžetu uz drošību un izaugsmi
Finanšu ministra Arvila Ašeradena darbības laikā Finanšu ministrijas prioritātes bija valsts drošības stiprināšana, nodrošinot pāreju uz 5% no IKP investīcijām aizsardzības jomā, kā arī...
Lasīt tālākKatrs piektais jaunietis Latvijā nevar iekrāt pirmajai iemaksai mājoklim
Bankas Citadele aptauja atklāj, ka 18 % jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem nepietiekami uzkrājumi pirmajai iemaksai ir galvenais šķērslis hipotekārā kredīta saņemšanai. Šis rādītājs...
Lasīt tālākAptauja: vecāki arvien retāk kabatas naudu izmanto kā balvu vai atalgojumu
Kabatas nauda ģimenēs arvien biežāk kļūst nevis par atlīdzību par labu uzvedību vai atzīmēm, bet par praktisku instrumentu bērnu finanšu pratības attīstīšanai, liecina Swedbank Finanšu...
Lasīt tālākKas jāzina par skolēnu vasaras darbu: viena kļūda EDS var “apēst” 140 eiro no algas
Šovasar tūkstošiem Latvijas skolēnu iegūs pirmo darba pieredzi un saņems pirmo algu. Lai gan šī nauda nereti tiek iztērēta kārotu lietu iegādei, bankas Citadele klientu pieredzes vadītāja...
Lasīt tālākVSAA aprīlī automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim strādājošo pensiju saņēmēju
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no 2026. gada 1. aprīļa automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim pensiju saņēmēju, kuri strādā vai iepriekš ir strādājuši....
Lasīt tālākAptauja: vairāk nekā puse izjūt cenu kāpumu, bet finansiālu uzlabojumu – tikai piektdaļa
Bankas Citadele aptaujas dati liecina, ka cenu kāpumu izjūt 56 % iedzīvotāju, kamēr tikai 22 % norāda, ka viņu finansiālā situācija pēdējā gada laikā ir uzlabojusies. Tas atspoguļo tendenci,...
Lasīt tālākLīdz 30. aprīlim spēkā ir paaugstināti mājokļa pabalsta koeficienti; kā rīkoties rīdziniekiem
No 1. janvāra līdz 30. aprīlim tiek palielināti koeficienti, pēc kuriem aprēķina mājokļa pabalstu. Tas nozīmē, ka daudziem pabalsts kļūs lielāks, bet daļa mājsaimniecību, kas iepriekš...
Lasīt tālākFM: inflācija mazinās, bet naftas un gāzes tirgus satricinājumi rada jaunus riskus
Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati apstiprina, ka inflācija Latvijā turpina mazināties. Šā gada februārī patēriņa cenu indekss bija par 2,3% augstāks nekā attiecīgajā mēnesī...
Lasīt tālāk