ZZS: Latvijas iedzīvotāji reģionos ir pelnījuši lielāku atbalstu no valsts

Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija neatbalsta Finanšu ministrijas iniciatīvu 2025.gada valsts budžetā mazināt pašvaldību finansējumu, kas apdraud vietvaru pamatfunkciju izpildi un pasliktinās dzīves kvalitāti iedzīvotājiem reģionos.
ZZS Saeimas frakcija trešdien, 2.oktobrī, uz sarunu bija aicinājusi Latvijas Pašvaldību savienības vadītāju Gintu Kaminski un pašvaldību vadītājus, lai diskutētu par valdības un pašvaldību vienošanās un domstarpību protokola projektu 2025.gadam.
Uzklausot vietvaru viedokļus, ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis uzsver: “Mēs nevaram pieļaut, ka reģionu iedzīvotāji tiek apdalīti. Pēdējo gadu laikā pašvaldībām ir uzticēt arvien jauni pienākumi, bet to finansēšana ir mazinājusies. Tam ir jāpieliek punkts, jo cilvēki reģionos ir pelnījuši, lai tiem ir nodrošināti visi nepieciešamie pašvaldību pakalpojumi: sociālie, izglītības un kultūras, savlaicīgi tiek laboti un uzturēti autoceļi”.
ZZS Saeimas frakcija aicina Finanšu ministriju saglabāt līdz šim piemēroto iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadales kārtību pašvaldībām, tajā skaitā nodokļu prognozes pārpildes gadījumā. Par to lēmusi arī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komsija. Savukārt ministrija pašvaldību vienošanās un domstarpību protokola projektā piedāvā virs plāna iekasēto nodokļa apmēru novirzīt nevis pašvaldībām to funkciju izpildei, bet ieskaitīt koppubudžetā.
LPS vadītājs akcentēja, ka kopumā nodokļu ieņēmumu pieaugums valsts budžetā pēdējo četru gadu laikā bijis būtiski straujāks nekā pašvaldību budžetos. Tajā pašā laikā valsts jaunpieņemtie lēmumi ar ietekmi uz pašvaldību budžetiem pašvaldībām izmaksājuši vairākus simtus miljonus eiro, tāpēc vietvaru rezerves ir izsmeltas.
Līdzīgu viedokli pauda pašvaldību vadītāji. Piemēram, valsts paredzējusi iespēju pašvaldībām risināt pedagogiem nozīmīgus materiālās atlīdzības jautājumus, kas saistīti ar mājokļa vai transporta izdevumu kompensāciju, tomēr papildus līdzekļi tam nav paredzēti. Tāpat ir pašvaldības, kuras jau šobrīd saspringtās finanšu situācijas dēļ samazina izdevumus kultūras dzīves organizēšanai un nākamgad plāno ņemt aizņēmumu, lai savus jauniešus nogādātu uz Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem galvaspilsētā.
Kā norādīja Dobeles novada domes priekšsēdētājs Ivars Gorskis, diskusijas nākamā gada budžeta kontekstā ir nevis par to, kā uzlabot reģionu iedzīvotāju dzīvi, bet kā atņemt finansējumu pašvaldībām. Arī Dienvidkurzemes novada domes priekšsēdētājs Aivars Priedols izteicās, ka līdzšinējā attieksme pret pašvaldībām nevar turpināties, akcentējot to, ka novadam trūkst līdzekļu, piemēram, lai uzlabotu ceļu tīklu ar no novada centra attālākajiem pagastiem.
ZZS Saeimas frakcija uzsver, ka tālākās diskusijās par valsts budžeta projektu 2025.gadam ir jāņem vērā pašvaldību iebildumi un jāmeklē risinājumi, lai vietvaru finanšu situāciju ne tikai nepasliktinātu, bet uzlabotu.
Vēl par tēmu:
Pakalpojumu un pārtikas cenu lejupslīde mazina inflācijas spiedienu
Novembrī patēriņa cenu samazinājums atbilda ierastajām sezonālajām tendencēm, ko parasti nosaka lētāki pakalpojumi. Tomēr šogad cenu kritumu īpaši pastiprināja pārtikas preču cenas,...
Lasīt tālākSaeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa: Šis ir labākais iespējamais budžets esošajos apstākļos
Vakar, 4. decembrī, 2. galīgajā lasījumā Saeimā tika apstiprināts 2026. gada valsts budžets. Kā norāda Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, laikā, kad valsts kopējā prioritāte ir...
Lasīt tālākSaeima noteic lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem
Lai sniegtu lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem, no nākamā gada palielināsies vairāku valsts sociālo pabalstu apjoms. To noteic trešdien, 3. decembrī, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie...
Lasīt tālākSaeima rīt galīgajā lasījumā sāks skatīt nākamā gada valsts budžeta projektu
Saeima trešdien, 3. decembrī, sāks skatīt 2026. gada valsts budžeta projektu. Sēdes darba kārtībā otrajā – galīgajā – lasījumā ir likuma projekts “Par valsts budžetu 2026. gadam...
Lasīt tālākVidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas – 1835 eiro
2025. gada 3. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1835 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2024. gada 3. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums...
Lasīt tālākFM: ražojošās nozares trešajā ceturksnī nodrošina ekonomiskās izaugsmes paātrinājumu
Latvijas ekonomikas izaugsme pēc krituma iepriekšējos divos gados šogad ir atjaunojusies un trešajā ceturksnī paātrinājusies līdz 2,5% pret pagājušā gada attiecīgo ceturksni, liecina...
Lasīt tālākPēc Ekonomikas ministrijas rosinājuma atsaukta AS “Rīgas siltums” padome
28. novembrī norisinājās AS “Rīgas siltums” (RS) akcionāru ārkārtas sanāksme, kurā tika pieņemts lēmums atsaukt visu padomes sastāvu. Vienlaikus akcionāru sapulcē tika nolemts samazināt...
Lasīt tālākLai iedzīvotājiem samazinātu izmaksas par centralizēto siltumapgādi Rīgā, neatkarīgajiem siltumenerģijas ražotājiem plānots noteikt regulētu tarifu
Lai Rīgas iedzīvotāji nepārmaksātu par siltumu, Saeima ceturtdien, 27.novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Enerģētikas likumā. Tie paredz noteikt neatkarīgajiem siltumenerģijas...
Lasīt tālākLatvijas Brīvo arodbiedrību savienība aicina nepieļaut trauksmes raisīšanu pierobežas iedzīvotājos
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) aicina valsts augstākās amatpersonas savos izteikumos un lēmumos ievērot maksimālu atbildību, jo īpaši jautājumos, kas skar cilvēkus, kuri...
Lasīt tālākValsts budžeta izdevumus vidējā termiņā plānots samazināt par 844 miljoniem eiro
Trešdien, 26. novembrī, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija noslēdza darbu pie 2026. gada valsts budžeta un vidējā termiņa budžeta ietvara, nolemjot to virzīt izskatīšanai Saeimā...
Lasīt tālāk