ZZS: Latvijas iedzīvotāji reģionos ir pelnījuši lielāku atbalstu no valsts
Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija neatbalsta Finanšu ministrijas iniciatīvu 2025.gada valsts budžetā mazināt pašvaldību finansējumu, kas apdraud vietvaru pamatfunkciju izpildi un pasliktinās dzīves kvalitāti iedzīvotājiem reģionos.
ZZS Saeimas frakcija trešdien, 2.oktobrī, uz sarunu bija aicinājusi Latvijas Pašvaldību savienības vadītāju Gintu Kaminski un pašvaldību vadītājus, lai diskutētu par valdības un pašvaldību vienošanās un domstarpību protokola projektu 2025.gadam.
Uzklausot vietvaru viedokļus, ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis uzsver: “Mēs nevaram pieļaut, ka reģionu iedzīvotāji tiek apdalīti. Pēdējo gadu laikā pašvaldībām ir uzticēt arvien jauni pienākumi, bet to finansēšana ir mazinājusies. Tam ir jāpieliek punkts, jo cilvēki reģionos ir pelnījuši, lai tiem ir nodrošināti visi nepieciešamie pašvaldību pakalpojumi: sociālie, izglītības un kultūras, savlaicīgi tiek laboti un uzturēti autoceļi”.
ZZS Saeimas frakcija aicina Finanšu ministriju saglabāt līdz šim piemēroto iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadales kārtību pašvaldībām, tajā skaitā nodokļu prognozes pārpildes gadījumā. Par to lēmusi arī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komsija. Savukārt ministrija pašvaldību vienošanās un domstarpību protokola projektā piedāvā virs plāna iekasēto nodokļa apmēru novirzīt nevis pašvaldībām to funkciju izpildei, bet ieskaitīt koppubudžetā.
LPS vadītājs akcentēja, ka kopumā nodokļu ieņēmumu pieaugums valsts budžetā pēdējo četru gadu laikā bijis būtiski straujāks nekā pašvaldību budžetos. Tajā pašā laikā valsts jaunpieņemtie lēmumi ar ietekmi uz pašvaldību budžetiem pašvaldībām izmaksājuši vairākus simtus miljonus eiro, tāpēc vietvaru rezerves ir izsmeltas.
Līdzīgu viedokli pauda pašvaldību vadītāji. Piemēram, valsts paredzējusi iespēju pašvaldībām risināt pedagogiem nozīmīgus materiālās atlīdzības jautājumus, kas saistīti ar mājokļa vai transporta izdevumu kompensāciju, tomēr papildus līdzekļi tam nav paredzēti. Tāpat ir pašvaldības, kuras jau šobrīd saspringtās finanšu situācijas dēļ samazina izdevumus kultūras dzīves organizēšanai un nākamgad plāno ņemt aizņēmumu, lai savus jauniešus nogādātu uz Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem galvaspilsētā.
Kā norādīja Dobeles novada domes priekšsēdētājs Ivars Gorskis, diskusijas nākamā gada budžeta kontekstā ir nevis par to, kā uzlabot reģionu iedzīvotāju dzīvi, bet kā atņemt finansējumu pašvaldībām. Arī Dienvidkurzemes novada domes priekšsēdētājs Aivars Priedols izteicās, ka līdzšinējā attieksme pret pašvaldībām nevar turpināties, akcentējot to, ka novadam trūkst līdzekļu, piemēram, lai uzlabotu ceļu tīklu ar no novada centra attālākajiem pagastiem.
ZZS Saeimas frakcija uzsver, ka tālākās diskusijās par valsts budžeta projektu 2025.gadam ir jāņem vērā pašvaldību iebildumi un jāmeklē risinājumi, lai vietvaru finanšu situāciju ne tikai nepasliktinātu, bet uzlabotu.
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk