Zvērināts advokāts par kārtējo “antiLemberga” likumu: Šāds likums ir bezjēdzīgs
Radīt likumu vienam cilvēkam ir absolūti nepieņemami, “Neatkarīgajai” sacīja zvērināts advokāts Egons Rusanovs.
Kā zināms, Saeimas vairākums pagājušajā nedēļā neatbalstīja grozījumus Saeimas kārtības rullī, kas liegtu sankcijām pakļautām personām ierasties Saeimas namā, būtībā attiecinot šo prasību uz cietumā esošo Aivaru Lembergu. Tas, ka šāds likumprojekts vispār tapis, izraisījis plašu sašutumu tiesību ekspertu vidū.
Kā norādīja Rusanovs, par šo jautājumu kompetentāku viedokli varētu sniegt konstitucionālo tiesību eksperti. “Cik zinu, tādi viedokļi jau ir izteikti, un attieksme ir kategoriski noraidoša. Tādas idejas, ka jākonstruē likums kādam vienam cilvēkam, jau ir bijušas – ir, piemēram, taisīti likumi vienīgajam čekistam, lai atšūtu Juri Bojāru no politikas procesa. No praktizējoša jurista skata punkta tas ir absolūti nepieņemami,” uzsvēra advokāts.
“Mēs to vēsturi zinām – Aivars Lembergs tika iekļauts sankciju sarakstā. Kam sekoja vairāku deputātu iniciatīvas. Mēs pat zinām, kas tie par deputātiem, no kurām partijām, kas ir par to, ka Lembergs nav ielaižams Saeimas namā. Manuprāt, šobrīd, kad ir zināms, kur atrodas Aivars Lembergs, šāda ierosme skan traģikomiski – Lembergs nemaz nevar ieiet Saeimas namā, un šā likuma izpilde nav iespējama un ir bezjēdzīga,” norādīja Rusanovs.
Pēc viņa teiktā, tāpat turklāt mazticami, ka tuvākajā laikā vēl kāds var tikt iekļauts sankciju sarakstā. “Kandidāti gan it kā ir – viens otrs, kas rosās un tēmē uz nākamo Saeimu, taču diezin vai viņi var izpelnīties tikšanu zem sankcijām. Bet interesanta ir tā tehnoloģija, kādā veidā top grozījumi, kas tās ir par galvām, kurās dzimst šādas idejas. Pārsteidz arī tas, cik sekmīgi šādas idejas pārtop piedāvātos likumu grozījumu tekstos, ka šādi piedāvājumi tiek uzrakstīti un par tiem deputāti ar nopietnām sejām spēj vispār diskutēt. Un ir gadījumi, kad absolūts absurds tiek pieņemts un iegūst likuma spēku. Rada izbrīnu, kā vispār kaut kas tāds iespējams. Šādi piemēri ir daudzcietušajā Kriminālprocesa likumā, bet ne tikai,” piebilda zvērināts advokāts.
Jau vēstīts, ka grozījumus Saeimas Kārtības rullī, kas noteiktu ierobežojumus apmeklēt parlamenta ēkas tādiem bijušajiem Saeimas deputātiem un par Latvijas neatkarības atjaunošanu balsojušajiem Augstākās padomes deputātiem, attiecībā uz kuriem ir noteiktas starptautiskās vai nacionālās sankcijas, vai piemērotas Eiropas Savienības vai NATO dalībvalsts noteiktās sankcijas, iepriekš iesniedza JKP Saeimas frakcijas deputāti, kā arī pie frakcijām nepiederošais parlamentārietis Artuss Kaimiņš.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Saeimas vēlēšanās partijām vairāk biedru un garākas priekšvēlēšanu programmas
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, un tās partiju apvienības, kurās būs reģistrēti 1500 biedri, noteic Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākSaeima apstiprina deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei
Saeima ceturtdien, 12. jūnijā, apstiprināja 14. Saeimas deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei. M. Armaņeva Saeimā ievēlēta no partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”...
Lasīt tālākBukmeikeri prognoze to, kurš kļūs par nākamo Rīgas mēru
Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir noslēgušās, un uzmanības centrā tagad ir politiskās diskusijas un koalīciju veidošana. Rīgas dome nav izņēmums – galvaspilsētā jau ir sākušās...
Lasīt tālākZZS rosina atsaukt no amata CVK vadītāju Saulīti
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadībai ir jāuzņemas atbildība par nepilnībām vēlēšanu sistēmā, kas apgrūtināja aizvadīto pašvaldību vēlēšanu rezultātu apkopošanu, tāpēc...
Lasīt tālākSiliņa: ejam balsot! Neatstāsim citiem izvēli mūsu vietā
Ministru prezidente Evika Siliņa aicina ikvienu piedalīties pašvaldību vēlēšanās. “Brīvība un demokrātija nav pašsaprotama. Tā ir jāizcīna ik dienu. Krievijas agresija Ukrainā...
Lasīt tālākSaeima noteic plašākas iespējas vēlēšanu iecirkņu izveidē ārvalstīs
Turpmāk Centrālajai vēlēšanu komisijai būs plašākas iespējas izveidot vēlēšanu iecirkņus ārvalstīs. To paredz Saeimā ceturtdien, 5. jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālākSaeimas kārtības rullī plāno nostiprināt deputātu pienākumu saziņā lietot valsts valodu
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 21. maijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Saeimas kārtības rullī. Tie cita starpā paredz likumā nostiprināt, ka Saeimas telpās deputāti...
Lasīt tālākValsts pārvaldes komisija otrajā lasījumā atbalsta pilnveidojumus Saeimas vēlēšanu norisē
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas un partiju apvienības, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā trešdien,...
Lasīt tālākLatvija izstāsies no Otavas konvencijas, lemj Saeima
Latvija izstāsies no konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu (Otavas konvencija), paredz trešdien, 16.aprīlī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākOtro gadu Valsts kontroles atzinumi par gada pārskatiem bez iebildēm, tomēr atbilstības jautājumi izgaismo iespējas budžeta līdzekļu ietaupījumam
Valsts kontrole ir pabeigusi 2024. gada finanšu revīzijas ministrijās un centrālajās valsts iestādēs. Un arī šogad – jau otro gadu pēc kārtas – visi sniegtie atzinumi par gada pārskata...
Lasīt tālāk