Zolitūdes traģēdija: 54 cilvēkiem nāve iestājās acumirklī
«Mums bieži uzdod šo jautājumu, un tas ir ļoti sarežģīts,» – tā par Saeimas deputātu interesi, kad policijai būs Zolitūdes traģēdijas lietas izmeklēšanas rezultāti, vaļsirdīgi atzīst Kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Grišins.
Lietā strādā 46 izmeklētāji, kuriem palīgos piesaistīti vēl 50 policistu, taču ir apstākļi, kurus policija nevar ietekmēt.
Viens no tiem ir notikuma vietā plānotā ekspertīze – lai policisti varētu izpētīt notikuma vietu pilnībā un savākt visus pierādījumus, ir jānostiprina sabrukušā veikala konstrukcijas. Tikai tad traģēdijas vietā varēs veikt izmeklēšanas eksperimentu – izpētīt nesalūzušo konstrukciju slodzi un izturību.
Ekspertīze un eksperiments
Izmeklēšanas ietvaros jau uzreiz pēc traģēdijas pēc piesaistīto ekspertu norādēm policija no notikuma vietas izņēmusi lietiskos pierādījumus, kuri tiek uzglabāti Valsts nodrošinājuma aģentūras angārā. Tomēr traģēdijas vietā vēl ir lietiskie pierādījumi, kuri policijai būs nepieciešami, taču, kā norāda A. Grišins, pat policija ieiet šajā objektā pašlaik nedrīkst, jo tas ir bīstami.
Konkursa kārtībā izraudzītā būvfirma veic projektēšanu un drīzumā sāks lielveikala konstrukciju nostiprināšanu, lai policisti un eksperti – desmit cilvēku grupa – varētu turpināt vākt pierādījumus. «Ir nozīmēta ekspertīze, un tā notiek policijas jau izņemtajiem pierādījumiem, taču nepārvarami apstākļi (ar to kriminālpolicijas šefs domā nenostiprinātā objekta bīstamību policistiem un ekspertiem) pašlaik neļauj turpināt pilnvērtīgi šo darbu. Tas nav domāts kā eksperiments, bet vairākas darbības, kuras veicot mēs izdarīsim secinājumus par konstrukcijām. Mēs to varam uzskatīt par eksperimentu. Tur ir palikušas vairākas kopnes, analoģiskas tām, kuras sabruka. Kad būvnieki būs vietu nostiprinājuši, eksperti varēs ar zinātnisko tehniku mērīt, pētīt konstrukciju un nepārlūzušo betona plākšņu izturību,» eksperimenta būtību atklāj A. Grišins. Policija varēs izpētīt, kādām slodzēm bija jābūt, lai konstrukcijas sabruktu, pie kādas slodzes tās salūzīs. Policija arī paņems nesabojātās konstrukcijas, kā arī veselās betona plāksnes, jo daļa no tām traģēdijas brīdī pārlūza. Ar nesalūzušajām eksperti rīkosies, lai pētītu uguns un ūdens izturību.
Pirmās atbildes vasarā
A. Grišins apgalvo, ka policija dara visu, lai pēc iespējas ātri noskaidrotu visus lietas apstākļus, taču ekspertīžu veikšana šajā lietā ir laikietilpīga, tas ir «zinātnes jautājums», kas prasa laiku. Eksperimentālie izmēģinājumi varētu tik veikti marta otrajā pusē, līdz ar to pirmie secinājumi par veikala būvē izmantotajiem materiāliem, ķīmisko sastāvu, izturību varētu būt vasarā. «Eksperti uzskata, ka agrāk tas nav iespējams,» sacīja A. Grišins.
Policijas rīcībā pašlaik nav, bet Latvijā ir ievesta tāda tehnika, kas ļauj notikuma vietu apskatīt 3D formātā – ar speciālu aparatūru tā tiek uzmodelēta, lai visu varētu aplūkot tā, kā tas varētu izskatīties realitātē. Šādas tehnoloģijas izmantošana atvieglotu lietas izmeklēšanu un iztiesāšanu, un A. Grišins pieļāva iespēju, ka to vajadzētu iegādāties policijai.
Aizdomās turēto nav
Kriminālpolicijas vadītājs atzina: aizdomās turēto par šo noziegumu nav. Viņš arī atturējās nosaukt, cik šādu personu varētu būt. «Ja runa būtu par vienu skrūvi, kuru kāds nepareizi ieskrūvējis, tad būtu vienkārši. Šī traģēdija ir vairāku faktoru kopums, kur iesaistīti vairāki cilvēki, un izmeklēšana noteiks, kurš faktors bija noteicošais.» Izmeklēšanā pagaidām nav gūti pierādījumi un fakti, ka kāda konkrēta cilvēka rīcība bijusi cēloņsakarībā ar traģēdiju un cilvēku nāvi. Tomēr viņš noraidīja deputātu aizdomas, ka krimināllieta varētu pārvērsties no nozieguma, kā viņš pats redz šo traģēdiju, nelaimes gadījumā. «Lieta tiek izmeklēta kā noziegums,» uzsvēra A. Grišins.
Krimināllietas izmeklēšanas gaitā policija varētu izdalīt atsevišķus kriminālprocesus, piemēram, par cilvēku neevakuēšanu brīdī, kad skanējusi signalizācija, amatpersonu iespējamo nolaidību, nesekojot objekta drošības aspektiem.
Nāve iestājās acumirklī
Lai arī pastāv kriminālprocesuālais aizliegums sīkāk komentēt krimināllietas, kurās norit izmeklēšana, A. Grišins norāda: «Sabiedrības uzmanība šai lietai ir ļoti liela, un arī mēs uzskatām par pienākumu informēt par izmeklēšanas gaitu.» Par cietušajiem šajā traģēdijā atzīti 54 bojāgājušo tuvinieki, kā arī 41 persona, kura guva jebkāda rakstura miesas bojājumus, sabrūkot lielveikalam. Vēl par cietušām traģēdijā atzītas arī personas, kurām nodarīts materiālais zaudējums. A. Grišins apliecina, ka izmeklēšanas gaitā izdevies identificēt visus upurus, kā arī atrast cilvēkus, kuri bija pieteikti kā bezvēsts pazuduši, ar domu, ka viņi varētu būt bijuši lielveikalā.
Tiesu ekspertu secinājums ir: nāve iestājusies acumirklī, un gūtās traumas nebija savienojamas ar dzīvību.
Avots: nra.lv /Inga Paparde
Vēl par tēmu:
Ko darīt, ja vētra nodarījusi zaudējumus? Latvijas Apdrošinātāju asociācijas rīcības ceļvedis
Nedēļas nogales vētra daudzviet Latvijā nodarījusi pamatīgus postījumus ēkām, sējumiem, automašīnām un citam īpašumam. Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA) aicina iedzīvotājus,...
Lasīt tālākRīgā turpina novērst vētras radītās sekas; iedzīvotāji divās vietās varēs nodot izgāztos kokus, nolauztos zarus un lapas
Turpinot vēsturē lielākās vasaras vētras “Priska” seku likvidēšanu, Rīgas pašvaldības dienesti un uzņēmumi patlaban visus spēkus velta dažādu bīstamu situāciju novēršanai, zāģējot...
Lasīt tālākBrīdina par vētras seku apsekošanu ar bezpilota lidaparātiem
Valsts aģentūra “Civilās aviācijas aģentūra” (CAA) ir izdevusi brīdinājumu gaisa telpas lietotājiem par bezpilota lidaparātu lidojumiem elektrotīkla infrastruktūras bojājumu apsekošanai...
Lasīt tālākPašvaldības policija skaidro: suņa riešana pati par sevi nav administratīvi sodāms pārkāpums
Publiskajā telpā periodiski tiek apspriests, kā rīkoties situācijās, kad kaimiņu suns, paliekot mājās viens, ilgstoši rej vai gaudo un traucē apkārtējiem. Daugavpils pilsētas pašvaldības...
Lasīt tālākApliecības “Goda ģimene” izmantošana turpina pieaugt – aktīvo apliecību skaits gada laikā palielinājies par vairāk nekā 23 tūkstošiem
Latvijas ģimenes aizvien aktīvāk izmanto apliecības “Goda ģimene” sniegtās priekšrocības – šobrīd Latvijā ir 168 222 aktīvas “Goda ģimene” apliecības, kas ir par 23 tūkstošiem...
Lasīt tālākOperācijā “Vilkatis” sākta Latvijas–Baltkrievijas robežas pārbaude ar ģeoradaru
Valsts robežsardze sadarbībā ar Valsts policiju ir sākusi augsnes slāņu skenēšanu gar Latvijas–Baltkrievijas robežu, izmantojot ģeoradaru. Pārbaužu mērķis ir konstatēt iespējamas izmaiņas...
Lasīt tālākRīga sagaida 825. jubileju ar atjaunotiem pieminekļiem un jaunu orientēšanās spēli
Sagaidot Rīgas 825. jubileju, Rīgas pieminekļu aģentūra sakārtojusi un atjaunojusi vairākus pieminekļus, memoriālus un vides objektus, kas veido būtisku pilsētas kultūras mantojuma daļu. Valsts...
Lasīt tālākVARAM ministrs E. Tavars uzsāk patstāvīgas iestādes statusa atjaunošanu Nacionālajam botāniskajam dārzam
Lai stiprinātu Latvijas Nacionālā botāniskā dārza (LNBD) zinātnisko darbību, augu kolekciju saglabāšanu un sabiedrības izglītošanu, iestādi no 2026. gada 1. oktobra plānots atjaunot kā...
Lasīt tālākDabas muzejā varēs apskatīt simtiem krāšņu tomātu un garšaugu
No 19. līdz 23. augustam simtiem krāšņu tomātu un aromātisku garšaugu ikviens interesents varēs apskatīt un sasmaržot Latvijas Nacionālajā dabas muzejā. Izstāde “Tomāti un garšaugi 2026”,...
Lasīt tālākRīga sāks īstenot pilotprojektu pasažieru kuģu satiksmei starp Bolderāju un Vecmīlgrāvi
Rīgas pašvaldība sāks īstenot pilotprojektu pasažieru kuģu pārvadājumiem starp Bolderāju, Vecmīlgrāvi un pilsētas centru, un plānots, ka pirmie reisi tiks uzsākti nākamā gada pavasarī. Rīgas...
Lasīt tālāk