• Tweet

Situācija piena nozarē joprojām ir ļoti sarežģīta, jo līdzšinējie atbalsta pasākumi nav spējuši stimulēt tirgus stabilizēšanos, piedaloties ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes (LZMP) sanāksmē Briselē, uzsvēra Zemkopības ministrijas (ZM) parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis.

Arnītis uzsvēra, ka piena iepirkuma cenas turpina pazemināties, un piena ražotāju zaudējumi arvien pieaug. Ņemot vērā piena ražošanas sezonalitāti, arī turpmākās prognozes neliecina par piena iepirkuma cenas būtiskiem uzlabojumiem.

“Tāpat kā piena, arī cūkgaļas ražošanas nozarē situācija joprojām ir smaga, cenas atkal pazeminās. Gan piena, gan cūkgaļas ražotāji jau ilgstoši strādā apstākļos ar tādām cenām, kas nenosedz ražošanas izmaksas. Esam to jau vairākkārt teikuši un vēlamies uzsvērt arī tagad – kā tūlītējas rīcības pasākumu no ES puses, lai novērstu draudošo situāciju, joprojām saskatām tālāku ārkārtas finansiālo atbalstu ražotājiem piena un cūkgaļas nozarēs,” uzsvēra Ringolds Arnītis. Latvija arī atbalsta iniciatīvas, lai iespēju robežās sakārtotu tirdzniecību ar Krieviju, neskarot kopējo ES sankciju politiku, un par ļoti svarīgu uzskata arī ES lauksaimniecības interešu adekvātu aizsardzību ārējās tirdzniecības sarunās, piemēram, ar ASV un Merkasūras valstīm.

Jau ziņots, ka piena nozarē kopš 2014. gada jūlija līdz 2016. gada februārim piena cena ir samazinājusies par 27%, bet martā jau par 29%, kas ir viens no lielākajiem cenu samazinājumiem ES. Savukārt cūkgaļas iepirkuma cena 2016. gada aprīļa beigās bija par 20% zemāka nekā pirms Krievijas embargo ieviešanas.

LZMP tika apspriests arī jautājums par klimata mērķu sasniegšanu pēc 2020. gada. Ringolds Arnītis norādīja, ka klimata mērķu sasniegšanā pēc 2020. gada nedrīkst samazināt lauksaimniecisko ražošanu un mežizstrādi. Jau ziņots, ka, gaidot vasarā plānoto EK priekšlikumu saistību pārdales lēmumam par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu samazināšanas mērķu noteikšanu 2030. gadam, ES prezidentūra ir iniciējusi diskusiju par klimata jautājumu saistībā ar lauksaimniecību.

Latvijai kā valstij ar plašām lauku teritorijām un lielām mežu platībām lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares ir ļoti svarīgas. Latvijā ir šobrīd neizmantotas lauksaimniecības zemes, ko nākotnē plānots izmantot augstas pievienotās vērtības pārtikas produktu ražošanai. Latvija šobrīd vēl nav sasniegusi pilnu ražošanas potenciālu, no visas lauksaimniecības zemes ilgtspējīgas apsaimniekošanas viedokļa raugoties.

“Ņemot vērā nozaru specifiku, mēs lauksaimniecībai un mežsaimniecībai sagaidām priekšlikumus ar elastības iespējām. Ir svarīgi uzlabot oglekļa piesaisti augsnēs, dalībvalstīm iesaistoties kopējās iniciatīvās. Tāpat ir ļoti svarīgi uzturēt sabalansētu pieeju dažādām zemes kategorijām. Vēlamies līdzvērtīgas iespējas visiem CO2 piesaistes pasākumiem, neuzsverot tikai meža platību palielināšanu. Otrkārt, mēs uzskatām, ka, ņemot vērā klimata pārmaiņu ietekmi uz lauksaimniecību, svarīgi ir arī turpmāk veicināt tādas ražošanas metodes visā pārtikas ķēdē, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas uz produkcijas vienību. To iespējams panākt, veicinot investīcijas zinātnē un tehnoloģijās un pret klimata pārmaiņām noturīgāku šķirņu izveidē. Vēlos arī uzsvērt, ka meža nozarei ir liels potenciāls klimata pārmaiņu mazināšanai, taču ir nepieciešams šīs nozares attīstības scenārijos ņemt vērā gan meža attīstības potenciālu, gan mežaudžu vecumu, gan tās ieguldījumu ilgtspējības ekonomiskajā un vides aspektā,” sacīja Ringolds Arnītis.

Foto:Alexas_Fotos/https://pixabay.com/en/users/Alexas_Fotos-686414//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/