• Tweet

Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) zirgkastaņas paraugā pirmo reizi Latvijā konstatējis bakteriālo vēzi (Pseudomonas syringae pv. aesculi), liecina VAAD informācija.

Pirmie infekcijas simptomi ir stumbra mizas bojājumi pie sakņu kakla vai apmēram viena metra augstumā virs tā. Bojājumu vietās pavasarī izdalās tumšs, bet caurspīdīgs, staipīgs eksudāts, kas pamazām kļūst oranži sarkans, dzeltenbrūns un necaurspīdīgs (1. attēls). Eksudāta izdalīšanās raksturīga mitros apstākļos (arī rudenī). Vasarā (sausos apstākļos) ap eksudāta izdalīšanās vietu var veidoties tumšs, trausls uzbiezinājums. Raksturīga mizas plaisāšana, zem tās var būt oranži brūns krāsojums. Ilgākā laika posmā bojājumi kļūst lielāki un izplatās pa visu stumbru un zariem, kā arī dziļāk koksnē (nav zem zemes – uz saknēm). Mitros apstākļos stipri inficētām zirgkastaņām novērojami arī simptomi uz lapām. Vispirms uz lapas plātnes parādās brūni, neregulāras formas, šķautņaini (0,5 – 1 mm diametrā) plankumi, ap kuriem redzams gaišāks loks. Ar laiku šie plankumi saplūst kopā un veidojas lieli lapu audu bojājumi, līdz lapas nokrīt (2. attēls). Kopumā jaunāki koki (10 – 30 gadīgi) var aiziet bojā trīs līdz piecu gadu laikā.

Patogēna izplatību veicina bakteriālais eksudāts no mizas bojājumiem (satur baktērijas šūnas). Pseudomonas syringae pv. aesculi sastopams arī kā epifīts uz augu virsmas, līdz rodas piemēroti apstākļi inficēt saimniekaugu. Apkārtējā vidē infekcija izplatās ar vēju, lietus ūdeņiem, inficētiem instrumentiem, ar kukaiņiem vai citiem organismiem, kas nonākuši saskarsmē ar inficēto auga daļu, kā arī stādāmo materiālu.

Foto:Anerma/https://pixabay.com/en/users/Anerma-1144933//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/