• Tweet

Lai gan Latvijā ir pieejamas augstas kvalitātes medicīniskās tehnoloģijas, laika posmā no 2006. gada mirstība slimnīcās ar insultu praktiski nav samazinājusies, norāda ārste, Latvijas Neirologu biedrības Insulta darba grupas vadītāja Evija Miglāne.

Teju 20 procentiem pacientu, kuri miruši slimnīcā, nāves cēlonis bijis smadzeņu infarkts jeb insults. Viens no iemesliem ir joprojām nepietiekamā sabiedrības izpratne par insulta pazīmēm, kā dēļ savlaikus netiek izsaukta ātrā palīdzība. Taču, kā Insulta dienā norāda mediķi, ātra rīcība un ātra pacienta nogādāšana insulta vienībā var glābt ne tikai cilvēka dzīvību, bet arī saglabāt kustību un runas spēju.

Eiropas Insulta dienas ietvaros sirds un asinsvadu slimību pacientu biedrības ParSirdi.lv veiktajā aptaujā noskaidrotas iedzīvotāju zināšanas par insultu. Biedrības vadītāja Inese Mauriņa norāda: cilvēkiem ir augsts pašnovērtējums, jo lielākā daļa uzskata, ka zina, kas ir insults, taču, taujājot, kādas tad ir insulta pazīmes, gandrīz puse no aptaujātajiem nevar nosaukt nevienu no tām. «Lai cik kampaņas notiktu, lai cik runātu par insultu, tomēr cilvēki nezina, kas tas īsti ir, līdz ar to arī nevar rīkoties, ja gadījumā pats vai cits cilvēks saslimst,» atzīst I. Mauriņa. Vairāk par insultu zina tie cilvēki, kuru tuvinieki vai paziņas ir piedzīvojuši insultu. Aptauja arī liecina: ja gadījumā cilvēks būs atpazinis insultu, tad viņš rīkosies atbilstoši situācijai, tas ir, nekavējoties izsauks ātro palīdzību.

Katru gadu Latvijas slimnīcās nonāk vairāk nekā 7000 insulta slimnieku un vēl turpat 2000 ar insulta sekām, norāda neiroloģe Evija Miglāne. Diemžēl šie rādītāji ir augstākie Eiropā. Rīgas Austrumu slimnīcas neiroloģe Ilga Ķīkule stāsta, ka vienā insulta minūtē cilvēks zaudē aptuveni trīs nedēļas no savas dzīves, divus miljonus nervu šūnu, tāpēc ārkārtīgi svarīgi cilvēku laikus nogādāt Insulta vienībā – slimnīcas nodaļā, kur var sniegt specializētu palīdzību insulta gadījumā. Ja insultu izraisījis nosprostots smadzeņu asinsvads, tad slimnīcā ar īpašu metodi šis asinsvads tiek šķīdināts, tā apturot smadzeņu bojājumu. Laikus palīdzot cilvēkam, var saglabāt ne tikai dzīvību, bet arī samazināt slimības sekas – kustību, runas traucējumus, uzsver Stradiņa slimnīcas Neiroloģijas klīnikas vadītājs Andrejs Millers. Tāpēc ārsti uzstājīgi atkārto un aicina cilvēkus iedziļināties insulta pazīmēs, lai varētu sev un citiem laikus sniegt palīdzību. Insults ir pēkšņs smadzeņu bojājums, ko visbiežāk izraisa asinsvadu nosprostojums jeb trombs, retāk – asinsizplūdums smadzenēs. Insulta galvenās pazīmes ir vienpusējs ķermeņa vājums vai kustību zudums, vienpusējs notirpums, kustību koordinācijas, redzes traucējumi, reibonis, nespēja runāt un saprast teikto. «Būtiski ir arī piefiksēt, kurā brīdī parādījušās insulta pazīmes, tas ļoti var palīdzēt ārstēšanā,» atgādina I. Ķīkule.

Svarīga ir profilakse, tāpēc gan neirologi, gan kardiologi aicina regulāri mērīt asinsspiedienu, pulsu, holesterīna un cukura līmeni, nesmēķēt, ievērot veselīgas ēšanas paradumus un būt fiziski aktīviem. 16. maijā Rīgā Insulta dienas ietvaros universālveikalā Stockmann no pulksten 16 līdz 19 notiks akcija, kurā bez maksas varēs izmērīt asinsspiedienu un pulsu, kā arī saņemt speciālistu konsultācijas.

***

Vai jūs zināt, kas ir INSULTS

94% Jā

6% Nē

Uz jautājumu – kā izpaužas insults?

44 % atbildējuši: NEZINU

***

Kā jūs rīkotos, ja rastos aizdomas, ka kādu līdzcilvēku piemeklējis insults?

86% Negaidot ne mirkli, izsauktu ātro palīdzību

3% Pieteiktu vizīti pie ģimenes ārsta iespējami īsākā laikā

3% Lūgtu cilvēku atgulties, pēc kāda laika izmērītu asinsspiedienu

2% Iedotu sirds darbību uzlabojošus vai nomierinošus medikamentus un, ja situācija neuzlabotos, izsauktu ātro palīdzību

6% Grūti teikt, nezinu, kā rīkotos šādā situācijā

Avots: biedrības Par sirdi aptauja

***

Kā atpazīt insultu – Ā.T.R.I. tests*

Formula, kas ātri ļauj konstatēt dažas būtiskas insulta pazīmes:

Ā – atsmaidīt

Lūdz cilvēku pasmaidīt, novērtē, vai sejas vienā pusē acu vai mutes kaktiņš nav noslīdējis uz leju

T – turēt

Pārbaudi, vai cilvēks spēj vienlaikus pacelt un patstāvīgi noturēt abas rokas

R – runāt

Pārbaudi, vai cilvēks spēj runāt un pateikt/atkārtot vienkāršu teikumu

I – izsaukt

Nekavējoties izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību, zvanot 113

*Starptautiskā FAST testa adaptācija

Avots: nra.lv /Inga Paparde