“Zemnieku saeima”: Dārzeņu sektorā lietus dod savu pienesumu, bet labības kultūrām tas sāk jau traucēt

Lauksaimnieki plāno vērsties valdībā, intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” sacīja “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš, norādot, ka finanšu resurss, kas tiem ir pieejams, ir ļoti niecīgs.
Runājot par šī gada ražu, Lazdiņš norādīja: “Dārzeņu sektorā pēdējā laika lietus dod savu pienesumu, bet labības kultūrām tas neko vairs nemaina, tieši otrādi – tas sāk jau traucēt, jo ir sākusies ražas novākšanas sezona.”
“Izvērtējot to, kādas ražas bija ziemas miežiem, tad tas samazinājums [salīdzinot ar iepriekšējo gadu] tā arī būs – no 15 līdz 50 %, bet tas ir atkarīgs no katra saimnieka, no atrašanās vietas, no tā, cik bija nokrišņi un kāda ir augsne,” atzina Lazdiņš.
“Mēs esam ļoti ilgi un plaši runājuši par dažādiem atbalsta pasākumiem, bet tas finanšu resurss, kas mums ir pieejams, ir ļoti niecīgs. No Eiropas tie ir 6,8 miljoni. Protams, Zemkopības ministrija vērsās valdībā ar informatīvo ziņojumu, un arī mēs vēl plānojam vērsties valdībā, jo šim Eiropas finansējumam, dalībvalstis var 200 % savu līdzdalību iedot. Tad jau tā naudas masa veidosies savādāka,” atzina “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs.
Savukārt kā atzina Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis, Zemkopības ministrijai jau vairākus gadus ir ļoti laba programma, kura sedz daļu no apdrošināšanas prēmijas: “Tas, protams, stimulē lauksaimniekus apdrošināties, bet ne visi to var atļauties un ne visi to izmanto. Mēs esam aicinājuši pie sevis Apdrošinātāju asociācijas vadību un mēģināsim ar viņiem saprast, kā mēs varam palīdzēt risināt situāciju. Varbūt mēģināt atsākt sarunas, kas kādreiz jau ir bijušas – ieviest lauksaimniecībā kaut ko līdzīgu kā automašīnām ir OCTA.”
Vēl par tēmu:
EM aicina nekavēties ar lēmumiem degvielas cenu mazināšanai
Ekonomikas ministrija (EM) jau kopš šā gada pavasara ir regulāri aktualizējusi nepieciešamību savlaicīgi rīkoties, lai mazinātu augsto degvielas cenu ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem un tautsaimniecību....
Lasīt tālākSāk aprēķināt dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu Krievijas graudu tranzīta mazināšanai
AS “LatRailNet” ir sākusi aprēķināt jauno dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu, kas attiektos uz labības kravām, kuru nosūtīšanas stacija norādīta Krievijas Federācijā, informē...
Lasīt tālākVienota problēma visu izmēru uzņēmumos – speciālistu trūkums
Darbaspēka izmaksas Latvijā turpina pieaugt, un līdz ar tām mainās arī uzņēmumu prioritātes. Arvien vairāk uzņēmumu plāno investēt automatizācijā un digitalizācijā, vienlaikus kvalificēta...
Lasīt tālākSaeima atbalsta grozījumus Krievijas labības tranzīta infrastruktūras maksas palielināšanai
Saeima ceturtdien, 17.septembrī, divos lasījumos atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Dzelzceļa likumā, kuru mērķis ir paātrināt dzelzceļa infrastruktūras maksas pārskatīšanu labības...
Lasīt tālākLTA trauksme: EM un Tiesībsargs legalizē tiesisko nenoteiktību; Saeimai jāaptur €300 000 sodu slazds veikaliem
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) ir nosūtījusi apvienotu tiesisko pretiebildumu un grozījumu paketi Saeimas Tautsaimniecības komisijai un visām parlamenta frakcijām, vēršoties pret Ekonomikas...
Lasīt tālākNA uzstāj uz Krievijas graudu tranzīta liegumu jau šonedēļ
Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi Saeimā priekšlikumu liegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu pārvadāšanu tranzītā caur Latviju, kā arī šo kravu...
Lasīt tālākSociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?
Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...
Lasīt tālāk2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem
Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...
Lasīt tālākVK: Ārvalstu darbaspēka piesaistei trūkst skaidras politikas, darba atļauju process ir lēns, bet kontrole – ne vienmēr efektīva
Latvijā nav skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams...
Lasīt tālākAsociācija: Topošie vēja parki rada miljonos mērāmus pasūtījumus Latvijas uzņēmumiem
Vēja parku būvniecība Latvijā jau pirms elektroenerģijas ražošanas sākšanas rada miljonos mērāmu pienesumu Latvijas un reģionu ekonomikai. Smiltenes novadā topošā vēja parka “Augstkalni”...
Lasīt tālāk