Zaļzemnieku ambīcijas aug – mērķē uz vēsturisku rekordu
Reitingu ilgstoši lutinātā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) izvēlējusies līderus vēlēšanu apgabalos un apņēmusies paveikt to, kas kopš neatkarības atgūšanas izdevies vien trim partijām – premjera Māra Kučinska vadībā iegūt vairāk par 30 no simta Saeimas mandātu.
Par šādiem ambicioziem mērķiem ZZS veidojošās Latvijas Zemnieku savienības kongresā sestdiena paziņoja otra šī politiskā spēka flanga – Latvijas Zaļās partijas – valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars. Turklāt politiķis nevēlas sasniegt vien noteiktu mandātu skaitu, bet vēlēšanās apsteigt arī pēdējos astoņus gadus partiju reitingos dominējošo Saskaņu, raksta NRA.lv.
Patiesi, aizvadīto divu gadu laikā būdama pie valdības stūres, ZZS spējusi ievērojami audzēt savus reitingus. Februārī par to būtu bijuši gatavi balsot 14,5 procenti balsstiesīgo, kas ir otrs augstākais rādītājs pēc Saskaņas, par kuru gatavi balsot 21,2 procenti vēlētāju. Taču arī šādi reitingi ir vēl tālu no tā, lai sasniegtu E. Tavara iecerētos rezultātus. Kopš neatkarības atgūšanas 30 mandātu slieksni izdevies pārkāpt vien Latvijas ceļam (5. Saeima, 36 mandāti), Vienotībai (10. Saeima, 33 mandāti) un Saskaņai (11. Saeima 31 mandāts). Arī starpkaru Latvijā Latvijas Zemnieku savienībai – zaļā ideja tolaik vēl nebija pat lāgā radusies – ne reizi neizdevās kļūt par Saeimas vēlēšanu uzvarētāju vai pārsniegt 20 mandātu slieksni, vienmēr bija jāpiekāpjas sociāldemokrātiem.
Līdz šim ZZS veiksmīgākā bijusi 10. Saeima, kurā organizācija guva 22 mandātus. Taču šī Saeima vēsturē nepaliks ar šo līdz šim labāko zaļzemnieku rezultātu. To ieņems Valsts prezidenta Valda Zatlera vēsturiskais lēmums, kas neatkarīgas Latvijas vēsturē pirmo reizi aicināja atlaist Saeimu.
Taču ZZS izredzes arī pēc 13. Saeimas vēlēšanām saglabāt valdības kuģa stūri ir vērā ņemamas, un komanda, kurai būs jāizstūrē caur priekšvēlēšanu bangām, jau ir zināma. Latvijas Zemnieku savienības kongresā partijas līderis un ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis atklāja, ka premjerministra amata kandidāts būs esošais Ministru prezidents Māris Kučinskis, kurš, būdams valmierietis, būs pirmais numurs līdz šim pret ZZS dāsnākajā vēlēšanu apgabalā – Vidzemē.
Cīņu par Rīgu, kur līdz šim dominējusi Saskaņa un Vienotība, ZZS uzticējusi finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai, bet Saeimas priekšsēdētājas biedrs Gundars Daudze rūpēsies, lai ZZS Kurzemē saņemtu vismaz tos pašus piecus mandātus, kurus vēlētājs organizācijai atvēlēja pirms četriem gadiem. Pats A. Brigmanis jau atkal būs pirmais numurs Zemgales sarakstā. Jauni medību lauki uzticēti zemkopības ministram Jānim Dūklavam, kurš iepriekš kandidēja Vidzemē.
Kopš 8. Saeimas, kad, apvienojoties Latvijas Zemnieku savienībai un Latvijas Zaļajai partijai, pirmo reizi uz politiskās skatuves uzkāpa ZZS, šim politiskajam spēkam no Latgales vēlēšanu apgabala Saeimā nav ievēlēti vairāk par trim no vidēji 16 apgabalā ievēlamajiem deputātiem. ZZS, kas īpaši uzmanīgi vēro vēlētāju noskaņojumu, konstatējusi, ka tai Latgalē strauji pieaudzis atbalsts. Tādēļ, virzot J. Dūklavu, kurš aizvadītās vasaras plūdu kontekstā šim reģionam veltīja īpašu uzmanību, ZZS cer, ka 13. Saeimas vēlēšanu rezultāti partijai Latgalē būs labāki.
Informējot partijas biedrus par nākotnes plāniem, ZZS priekšsēdētājs Armands Krauze vēlreiz apliecināja, ka ZZS vadība nākamajā Saeimas sasaukumā ir gatava veidot koalīciju ar jebkuru Saeimā iekļuvušo partiju, izņemot Saskaņu.
Potenciālā sadarbība ar mūžīgo opozicionāri Saskaņu ir viens no ZZS mīnusiem, ar kuru biedē šī politiskā spēka konkurenti, bet ZZS līderi nepaguruši skaidro, ka tas nav iespējams. Tiesa, maz ticama ir arī ZZS sadarbība koalīcijā ar Jauno konservatīvo partiju (JKP), kuras līderu vidū ir bijušie Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieki, kas ilgstoši strādājuši pie tā dēvētās oligarhu lietas izmeklēšanas, bet JKP ir vienīgā no jaunajām partijām, kas, saskaņā ar pēdējiem socioloģisko aptauju rezultātiem, vēlēšanās spētu pārsniegt piecu procentu barjeru. Turklāt pērnā gada pašvaldību vēlēšanas Rīgā apliecināja, ka socioloģiskajām aptaujām neizdodas nomērīt vēlētāju atbalstu šim politiskajam spēkam un vēlēšanu rezultāti var būtiski atšķirties no aptauju rezultātiem.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Tiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam plāno piešķirt arī Valsts prezidentam
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 18. jūnijā, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā komisijas sagatavotos grozījumus, kas paredz paplašināt tiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam,...
Lasīt tālākSaeimas vēlēšanās partijām vairāk biedru un garākas priekšvēlēšanu programmas
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, un tās partiju apvienības, kurās būs reģistrēti 1500 biedri, noteic Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākSaeima apstiprina deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei
Saeima ceturtdien, 12. jūnijā, apstiprināja 14. Saeimas deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei. M. Armaņeva Saeimā ievēlēta no partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”...
Lasīt tālākBukmeikeri prognoze to, kurš kļūs par nākamo Rīgas mēru
Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir noslēgušās, un uzmanības centrā tagad ir politiskās diskusijas un koalīciju veidošana. Rīgas dome nav izņēmums – galvaspilsētā jau ir sākušās...
Lasīt tālākZZS rosina atsaukt no amata CVK vadītāju Saulīti
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadībai ir jāuzņemas atbildība par nepilnībām vēlēšanu sistēmā, kas apgrūtināja aizvadīto pašvaldību vēlēšanu rezultātu apkopošanu, tāpēc...
Lasīt tālākSiliņa: ejam balsot! Neatstāsim citiem izvēli mūsu vietā
Ministru prezidente Evika Siliņa aicina ikvienu piedalīties pašvaldību vēlēšanās. “Brīvība un demokrātija nav pašsaprotama. Tā ir jāizcīna ik dienu. Krievijas agresija Ukrainā...
Lasīt tālākSaeima noteic plašākas iespējas vēlēšanu iecirkņu izveidē ārvalstīs
Turpmāk Centrālajai vēlēšanu komisijai būs plašākas iespējas izveidot vēlēšanu iecirkņus ārvalstīs. To paredz Saeimā ceturtdien, 5. jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālākSaeimas kārtības rullī plāno nostiprināt deputātu pienākumu saziņā lietot valsts valodu
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 21. maijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Saeimas kārtības rullī. Tie cita starpā paredz likumā nostiprināt, ka Saeimas telpās deputāti...
Lasīt tālākValsts pārvaldes komisija otrajā lasījumā atbalsta pilnveidojumus Saeimas vēlēšanu norisē
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas un partiju apvienības, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā trešdien,...
Lasīt tālākLatvija izstāsies no Otavas konvencijas, lemj Saeima
Latvija izstāsies no konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu (Otavas konvencija), paredz trešdien, 16.aprīlī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālāk