• Tweet

Valdība vakar atbalstīja grozījumus Farmācijas likumā, lai pārņemtu Eiropas Savienības (ES) direktīvas prasības, kas samazinātu viltoto zāļu izplatību.

Eiropas Savienībā satraucošā apmērā atklāj aizvien vairāk zāļu, kuras ir viltotas saistībā ar to identitāti, ražošanas vēsturi vai avotu, teikts likumprojekta anotācijā. Šādās zālēs parasti ir nestandarta vai viltotas sastāvdaļas, vai tajās nav sastāvdaļu vai ir sastāvdaļas, tostarp aktīvās vielas, nepareizās devās, tādējādi nopietni apdraudot sabiedrības veselību. Šādas viltotas zāles pie pacientiem nonāk ne tikai, izmantojot nelegālus līdzekļus, bet arī pa legālo piegādes ķēdi. Tas īpaši apdraud cilvēku veselību un var izraisīt pacientu neuzticību.

Sabiedrības veselības apdraudējumu ir atzinusi arī Pasaules Veselības organizācija (PVO) un izveidojusi Starptautisko Zāļu pretviltošanas darba grupu, kas izstrādājusi tiesību aktu principus un elementus pret viltotam zālēm, kurus 2007.gadā apstiprināja Lisabonā.

Patlaban Farmācijas likumā nav definēts, kas ir viltotas zāles, tāpēc šī definīcija jāievieš, lai skaidri nošķirtu viltotas zāles no citām nelegālām zālēm, kā arī no izstrādājumiem, kas aizskar intelektuālā īpašuma tiesības. Lai panāktu direktīvas vienādu piemērošanu, jādefinē arī tādi jēdzieni kā “aktīvā viela” un “palīgviela”, norāda Veselības ministrijas (VM) speciālisti.

Likumprojektā iekļauti vairāku terminu – farmakovigilances, viltoto zāļu, aktīvo vielu, palīgvielu un veselības produktu skaidrojumus. Ar jēdzienu “farmakovigilance” ir saprotama ne tikai zāļu lietošanas blakusparādību uzraudzība, bet tai ir plašāka nozīme.

Vienlaikus likumprojekts paplašina pienākumus un tiesības Zāļu valsts aģentūrai veikt farmakovigilances funkcijas, informācijas sniegšanu par zāļu vairumtirdzniecības datiem fiziskām un juridiskām personām, kontroles un uzraudzības funkcijas par zāļu un aktīvo vielu ražotāju un importētāju atbilstību labas ražošanas prakses prasībām un labas ražošanas prakses sertifikātu izsniegšanu, zāļu un aktīvo vielu izplatītāja atbilstību labas izplatīšanas prakses prasībām un labas izplatīšanas prakses sertifikātu izsniegšanu un aktīvo vielu ražotāju, importētāju un izplatītāju reģistrēšanu, kā arī veikt veselības produktu reģistrēšanu.

Tāpat tiek paplašinātas Zāļu valsts aģentūras un Veselības inspekcijas funkcijas zāļu kvalitātes kontroles nodrošināšanā un aktīvo vielu, palīgvielu un veselības produktu uzraudzībā.

Patlaban Veselības inspekcija arvien biežāk konstatē un saņem sūdzības saistībā ar dažādu produktu izplatīšanu gan dažādās tirdzniecības vietās, gan tīmekļa vietnēs, tajā skaitā par produktiem, kuri nav reģistrēti kā zāles, nav kosmētikas līdzekļi, biocīdi, pārtika, tajā skaitā uztura bagātinātāji un minerālūdeņi, un kuriem piedēvē profilaktiskas, dziedinošas un diagnostiskas īpašības. Daļa no šiem produktiem ir importēti, un citās valstīs tos lieto arī tradicionālā medicīnas sistēmas ietvaros, kas Eiropā kļūst arvien populārākas.

Grozījumi likumā vēl būs jāskata Saeimā.

Avots: nra.lv