VZD: Aptuveni 8% lauksaimniecībā izmantojamās zemes pieder SIA ar ārvalstu kapitālu
Pēc juridiskā statusa 2% lauksaimniecībā izmantojamās zemes pieder zemnieku saimniecībām, 14% – sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (SIA), 84% – fiziskām personām, valstij un pašvaldībām, informē Valsts zemes dienests, kas, atbildot uz sabiedrības interesi par lauku zemes tirgus situāciju Latvijā, sagatavojis paplašinātu lauku zemes tirgus pārskatu.
Analizējot lauksaimniecības zemes pircējus un pārdevējus – zemnieku saimniecības un SIA, secināts, ka aptuveni pusi zemes, kas ir SIA īpašumā (8% no minētajiem 14%), kontrolē ārvalstu kapitāls pamatā no Zviedrijas, Vācijas un Dānijas.
Savukārt pēc pircēju komercdarbības veida starp SIA aptuveni vienu trešo daļu zemes pērk ar lauksaimniecību saistīti komersanti. Līdzīgu lauksaimniecības zemes apjomu pērk arī mežsaimnieki, savukārt atlikušo trešdaļu aptuveni vienādās daļās sadala ar nekustamo īpašumu vai finanšu darbību saistīti pircēji un SIA, kuru komercdarbība nav saistīta ne ar lauksaimniecību, ne mežsaimniecību.
Analizējot lauksaimniecības zemes pārdevēju struktūru, vērojams, ka aptuveni 10% lauksaimniecības zemes varētu būt pirkta ar mērķi tālākai pārdošanai. Šo pārdevēju (SIA) darbības virziens ir saistīts ar nekustamo īpašumu vai finanšu pakalpojumiem. Šādām SIA pieder aptuveni 2% lauksaimniecības zemes platības.
Latvijā 2013. gada beigās darbojās sešpadsmit lielās lauku saimniecības – tādas, kam pieder zemes platības, kas ir lielākas par 2000 hektāru. Pēc kapitāla izcelsmes nedaudz vairāk nekā puse jeb 56% šo saimniecību pieder īpašniekiem ar Latvijas kapitālu. Savukārt 44% pieder SIA ar ārvalstu kapitāla izcelsmi – pārsvarā no Zviedrijas un Dānijas.
Tāpat pārskatā dažādos griezumos analizēti 2013. gadā saņemtie atbalsta maksājumi un to ietekme uz vērtību. Tieši atbalsta maksājumi ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas paceļ lauksaimniecības zemes tirgus vērtību, un tie tirgus vērtības bāzes līmeni var paaugstināt līdz pat 1000 EUR par hektāru.
Pārskatā sniegtas atbildes uz jautājumiem, kāds ir tirgū nonākušo saimniecību lielums, kas ir zemes pircējs – zemes apstrādātājs vai starpnieks, kas ir aktīvākie tirgus dalībnieki, kā darījumu cenu ietekmē komercdarbības virziens un citiem.
Pārskatā analizēta informācija tikai par lauku zemes daļu – lauksaimniecības zemi. Informāciju par meža zemēm pārskats nesniedz. Tajā izmantota Dienesta rīcībā esošie Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas dati, kā arī Uzņēmumu reģistra, Valsts ieņēmumu dienesta un Lauku atbalsta dienesta informatīvie resursi.
Ar pārskatu var iepazīties šeit.
Vēl par tēmu:
LDDK: Valdība virza budžeta grafiku bez vienošanās un bez plāna izdevumu mazināšanai
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) pauž bažas, ka Finanšu ministrijas rīkojuma projekts par valsts budžeta un turpmāko gadu budžeta plānošanas grafiku Ministru kabineta 2026. gada...
Lasīt tālākLai gan ceļu būves sezona ir apdraudēta, valdība klusē un nereaģē
Krievijas agresijas pret Ukrainu un Tuvo Austrumus karadarbības radītās sekas ceļu būvniecības nozarē ir izraisījušas nepieredzēta apjoma būvniecības izmaksu un būvmateriālu cenu kāpumu....
Lasīt tālākArvien vairāk tirgotāju Latvijā ievieš maksājumu termināļus; pieaugums 10 %
Latvijā iedzīvotāji ikdienā arvien biežāk izvēlas norēķināties bezskaidrā naudā, un šī tendence turpina veicināt arī pieprasījumu pēc karšu pieņemšanas risinājumiem tirgotāju...
Lasīt tālākTiks aktualizēts Profesiju klasifikators
Profesiju klasifikators tiks papildināts ar vairākām jaunām profesijām, nosakot tām atbilstošus pamatuzdevumus. Profesiju klasifikatorā iekļautas tādas profesijas kā digitālās transformācijas...
Lasīt tālākBiedrība “Dzīvnieku brīvība”: Igaunijas parlaments pirmajā lasījumā atbalstījis dējējvistu sprostu aizliegumu
Ceturtdien, 23. aprīlī, Igaunijas parlamentā pirmajā lasījumā tika pieņemts Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumu likumprojekts, kura mērķis ir izbeigt dējējvistu turēšanu sprostos...
Lasīt tālākDatorkrēsls kā svarīgs elements darbavietas komfortam
Mūsdienu sabiedrībā darbs ar datoru ir kļuvis par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Daudzi cilvēki stundām ilgi sēž pie rakstāmgalda gan birojā, gan mājās, tāpēc darba vietas iekārtojums...
Lasīt tālākVai mākslīgais intelekts ietekmē bezdarbu Latvijā?
[caption id="attachment_34449" align="alignnone" width="300"] Hands using computer[/caption] Strauja tehnoloģiju attīstība, mākslīgā intelekta ienākšana un demogrāfiskās pārmaiņas būtiski...
Lasīt tālākSaeima atbalsta 30 miljonu eiro īstermiņa aizdevumu “airBaltic” stabilitātes nodrošināšanai
Saeima ceturtdien, 16.aprīlī, deva piekrišanu AS “Air Baltic Corporation” piešķirt valsts īstermiņa aizdevumu 30 miljonu eiro apmērā, lai mazinātu Tuvo Austrumu reģiona konflikta negatīvo...
Lasīt tālākFebruārī eksporta kritumu noteica koksnes un lauksaimniecības preču samazinājums
2026. gada februārī Latvijas preču eksports veidoja 1,55 miljardus eiro, kas gada periodā bija par 5,0% mazāk. Arī mēneša periodā eksporta dinamika saglabājās vāja – salīdzinājumā ar janvāri...
Lasīt tālāk“LaTS”: Mazumtirdzniecības cenas ietekmē gan reālie tirgus faktori, gan pircēju noskaņojums
2026. gada pavasarī Latvijā mazumtirdzniecības cenu dinamika veidojas sarežģītā kombinācijā starp reāliem ekonomiskiem faktoriem un pircēju uztveri, norāda veikalu tīkla “Latvijas Tirgotāju...
Lasīt tālāk
