12/03/2015, Kategorija: Kultūra, Notikumi

000436_Nunez-Soares-9191_preview

17. martā plkst. 21.15 kinoteātrī Cinamon tiešraidē no Londonas karaliskā operteātra Covent Garden būs skatāms Pētera Čaikovska pasaulslavenais balets “Gulbju ezers”. Kā “Gulbju ezers” kļuvis par baleta simbolu un kādēļ tas iedvesmojis dejotāju paaudzes? Kas ir priekšnesuma veiksmes pamatā un kādēļ ikvienam kultūras pazinējam Latvijā vērts noskatīties šo izrādi?

“Balets “Gulbju ezers” atrodas un dzīvo nemitīgā pārveidē, kas prasa no veidotājiem erudīciju un pamatīgu muzikāli horeogrāfisko izpēti. Izpildītājiem tas ļauj atklāt baleta tehnikas, kā arī pilnveidot meistarību un aktiermākslu,” saka Gunta Bāliņa, horeogrāfe, Dr. paed., Latvijas Kultūras akadēmijas profesore.

No kritikas līdz sajūsmai: populārākais krievu klasiskās mūzikas mantojums

P. Čaikovska balets “Gulbju ezers” pirmo reizi tika uzvests Maskavas Lielajā teātrī. Tā laika lielākajās avīzēs (“Teatraļnaja gazeta”, “Sufļor”, “Ruskije vedomisti”) 1877. gada februāra numuros parādījās iznīcinoši vadošo kritiķu raksti, kuros balets raksturots kā “monotons, garlaicīgs un bez radošas fantāzijas”. Lielākā daļa kritikas bija jāuzņemas horeogrāfam V. Reizingeram un galveno lomu izpildītājiem: P. Karpovai (Odeta – Odīlija) un A. Hilleram (Zigfrīds). Par sava veida revanšu var uzskatīt 1895. gada 15. janvāri, kad P.Čaikovska mūzika ar Mariusa Petipā un Ļeva Ivanova horeogrāfiju radīja vienu no izcilākajām iepriekšējā gadsimta klasiskā baleta pērlēm.

Nemitīgs process un estētiska pilnveidošanās

Balets, kas šā gada 20. februārī atzīmēja savu 138. dzimšanas dienu, joprojām piesaista baletmeistaru, scenogrāfu, kostīmu mākslinieku un, protams, dejotāju uzmanību. Tas ir arī kultūras baudītāju obligātā repertuāra sarakstos. “Gulbju ezers”, tāpat kā citas M. Petipā un Ļ. Ivanova iepriekšējā gadsimtu mijā radītās horeogrāfiskās gleznas, vairāk nekā simts gados ir pārcietis iespaidīgas izmaiņas. Pamazām tēlainā deja atstūmusi nosacīto pantomīmu ar tās noslēpumainajiem žestiem. Prinča Zigfrīda un ļaunā burvja Rotbarta partijas kļuvušas dejiskākas. Šis balets vienmēr iepriecina un pārsteidz ar estētisko un ētisko pilnību, tieksmi pēc skaistā visās formās un izpausmēs. Spilgtāko, novatoriskāko un reizē profesionālo baletu “Gulbju ezers” iestudējis zviedru horeogrāfs Mats Eks, kam izdevies izrādē spilgti iedzīvināt varoņu raksturu, izskatu, iezīmes un emocijas kustībās. Viņa oriģinālhoregorāfija pirmo reizi bija skatāma 1987. gadā.

Mīlēts un cienīts Latvijā

Jau kopš 1926. gada balets vai atsevišķi tā fragmenti pastāvīgi grezno arī Latvijas Nacionālās opas baleta repertuāru. To uzveduši A. Fjodorova, O. Lēmanis, H. Tangijeva-Birzniece, A. Lembergs un A. Leimanis. Horeogrāfu skatuviskie “Gulbju ezera” varianti radīti, ņemot vērā Pēterburgas Marijas teātra oriģināla īpatnības.

Pirmā Odeta bija Aleksandra Fjodorova – Latvijas baleta vēstures cēlākā un leģendārākā dīva. Pēcāk viņas vietu ieņēma Melānija Lence un Edīte Feifere, kā arī pasakaini skaistā Mirdza Griķe, vēlāk – Anna Priede. “Annas Priedes sniegumā bija jūtamas traģiskās izskaņas priekšnojautas, īpašais zemteksts, it kā viņa zināja kādu ēterisku noslēpumu,” leģendāro izpildījumu raksturo G. Bāliņa. “Runājot par citiem “gulbjiem”, Veltas Vilciņas deja pēc rakstura vairāk bija Melnais, nevis Baltais gulbis. Lita Beiris, izdzīvojot Odetas tēlu, izdejoja bijību likteņa spēka priekšā, savukārt viņas Odīlija bija spilgta un valdonīga. Zitas Erss radītais tēls izstaroja apburošu sievišķību. Odetas tēlu, manuprāt, lieliski parādīja absolūtā prīma Inese Dumpe. Savukārt Jūliju Gurviču varētu dēvēt par īstu pērli gulbju vidū.”

“Gulbju ezers” ir viens no romantiskākajiem stāstiem baletā. Tas ir stāsts par sievieti, kas pārvērsta par gulbi, un sirdi plosošiem apliecinājumiem mīlestības spēkam. Baleta izrāde ir viens no īpašajiem karaliskā operteātra Covent Garden baleta uzvedumiem. Baleta producents ir Entonijs Dauels, kas atgriezies pie klasiskajām vērtībām – M. Petipā un Ļ. Ivanova autentiskās horeogrāfijas. Čaikovska virtuozo partitūru īsteno izcilais diriģents Boriss Gruzins. Odetu/ Odīlijas tēlu izdejo talantīgā krievu balerīna Natālija Osipova, princi Zigfrīdu – kanādiešu baletdejotājs Metjū Goldings. Izrādes tērpi apvieno vēsturisko precizitāti un gotisko fantāziju. Pirmā un trešā cēliena ainās jūtama dramatiska greznība, kas sakņojas Karla Faberžē krāšņajā stilā. Scenogrāfiju (dizaina autore Jolanda Zonābenda) papildina miglas, ēnu un mēnessgaismas efekti.

252 skatījumi




Video

Latvijas dzimšanas dienu Brīvības laukumā svinēs ar vērienīgu koncertu “Brīvības ainavas” un gaismas uzvedumu

17/11/2026

18. novembrī Brīvības laukumā tiks svinēta Latvijas Republikas proklamēšanas 108. gadadiena ar vērienīgu svētku koncertu “Brīvības ainavas”, kam sekos gaismas uzvedums. Koncerta “Brīvības...

Lasīt tālāk
Video

Liepājas koncertzāle valsts svētkos pulcēs spožākos akadēmiskās mūzikas māksliniekus

12/11/2026

Latvijas 108. dzimšanas dienas svinību programma Liepājas koncertzālē pulcēs spožākos akadēmiskās mūzikas māksliniekus, gada tumšākajā laikā dodot visiem tik nepieciešamo gaismas un cerību...

Lasīt tālāk
Video

Lāčplēša dienā sāksies patriotu nedēļas svētku programma portālā “filmas.lv” visā pasaulē

10/11/2026

No Lāčplēša dienas, 11. novembra, Nacionālā kino centra portālā filmas.lv sāksies Patriotu nedēļas tiešsaistes festivāls – Latvijas filmu izlase, kas bez maksas būs skatāma jebkurā laikā...

Lasīt tālāk
Video

“Staro Rīga 2026” aicina būt kopā gaismas mirkļos

09/11/2026

Svinot Latvijas dzimšanas dienu, ikviens aicināts piedzīvot kopīgus gaismas mirkļus un pozitīvas emocijas, vērojot un izbaudot vietējo un starptautisko gaismas mākslinieku radītos gaismas objektus....

Lasīt tālāk
Video

Latvijas Radio koris vērienīgā koncertturnejā nes Latvijas vārdu pāri Austrālijai

09/11/2026

Latvijas Radio koris devies vērienīgā koncertturnejā pa Austrāliju, kur no 4. līdz 16. novembrim kopā ar slaveno austrāliešu flautu virtuozi Ženevjēvu Leisiju (Genevieve Lacey) uzstāsies sešās...

Lasīt tālāk
Video

Patriotu nedēļā 2026 portālā filmas.lv gaidāma svētku programma visai pasaulei

04/11/2026

Novembrī, Latvijas valsts svētku mēnesī, Nacionālais Kino centrs sadarbībā ar Ārlietu ministriju portālā filmas.lv gatavo nu jau tradicionālo Patriotu nedēļas tiešsaistes festivālu – filmu...

Lasīt tālāk
Video

Valsts svētkos Rīga priecēs ar koncertuzvedumiem Uzvaras parkā, Brīvības laukumā un “Staro Rīga” gaismas lokiem

03/11/2026

Valsts svētku mēnesī, gan Lāčplēša dienā, 11. novembrī, gan Latvijas Republikas proklamēšanas 108. gadadienā, 18. novembrī, Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus un pilsētas viesus uz...

Lasīt tālāk
Video

Filma “Dieva suns” pasaules kinoteātros – novembrī Vācijā un Ziemeļamerikā

02/11/2026

Latvijas pilnmetrāžas animācijas filma “Dieva suns / Dog of God” (2025), kuru režisori brāļi Ābeles veidojuši pieaugušiem skatītājiem, pēc festivālu panākumiem nonāk pie plašākas kinoteātru...

Lasīt tālāk
Video

Rūfuss Veinraits 2027. gadā koncertzālē “Lielais dzintars” uzstāsies ar simfonisku vērienu

26/10/2026

Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars” 2027. gada 30. janvārī plkst. 18.00 programmas “Liepāja – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027” ietvaros uzstāsies pasaulslavenais kanādiešu–amerikāņu...

Lasīt tālāk
Video

Dabas muzejā klāt krāšņā ķirbjaugu un paprikas izstāde

14/10/2026

No 21. līdz 25. oktobrim Latvijas Nacionālajā dabas muzejā krāšņi un koši norisināsies dārzkopības sezonas noslēguma izstāde „Ķirbjaugi un paprika 2026”. Apmeklētāji varēs novērtēt...

Lasīt tālāk