Vilnītis: Jautājumu par caurspīdīgu lēmumu pieņemšanu var atrisināt koleģiāli – tāpēc nav jāpārņem osta!

Nedrīkst brutāli atņemt pilsētai ostu un nodot kapitālsabiedrībai ar miglā tītiem mērķiem, intervijā “Neatkarīgajai” sacīja Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis.
Runājot par valdības plāniem pārņemt valsts kontrolē arī Liepājas ostu, Vilnītis norādīja, ka “Liepāja turēsies pretī visiem spēkiem.”
“Šajā smagajā cīņā mēs runājam par 65% no visas pilsētas teritorijas, jo tieši tik liela platība ir Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārziņā. Šeit nav stāsts par personālijām Liepājas SEZ vadībā, kā to mēģina pasniegt, – tas ir operatīvi atrisināms jautājums, bet mēs runājam par mūsu pilsētas lielāko teritorijas daļu. Liepājas saknes ir ostā, nevis otrādi, tāpēc nedrīkst jaukt loģiku. Es saprotu, ka jautājums ir par godīgumu un caurspīdīgu lēmumu pieņemšanu. Šos jautājumus var atrisināt koleģiāli – tāpēc nav jāpārņem osta! Nedrīkst brutāli atņemt pilsētai tās vislielākos aktīvus un nodot kapitālsabiedrībai ar miglā tītiem mērķiem. Pagaidām nav nedz biznesa plāna, nav stipro un vājo pušu analīzes, nav finansiālā un juridiskā izvērtējuma,” sacīja Vilnītis.
“Mēs neesam saņēmuši nevienu loģiski pamatotu argumentu, tikai to, ka tiek pieminēta steidzamība, ir zvērinātu advokāta biroja “Kronbergs Čukste LEVIN” pētījums, kurā Liepāja nav analizēta, bet tikai trīs reizes pieminēta, tāpat Liepāja atsevišķi nav pētīta arī Pasaules bankas pētījumā 2011. gadā. Mēs dzirdam tikai to, ka ostu pašvaldībai vajag atņemt. Skatoties kravu apgrozījumus, redzam, ka Liepājā šogad ir vismazākais kravu apgrozījuma kritums starp Baltijas valstu ostām. Sacenšamies ar Klaipēdas ostu – vienu mēnesi viņiem ir labāki rezultāti, citā mums. Šobrīd jautājums nav par kopējo kravu apgrozījumu, bet par ostas spēju nezaudēt kravas. Šā gada 8 mēnešos kravu apgrozījuma kritums Liepājā sastāda 8%, Klaipēdā 10%, bet Ventspilī ap 50% un Rīgā ap 30%,” skaidroja Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs.
“Arī krīzes apstākļos esam spējuši izveidot jaunu savienojumu – tagad no Liepājas ostas regulārie reisi notiek uz Vāciju un Zviedriju. Visi, gan Latvijas Valsts prezidents, gan Ministru prezidents, gan Satiksmes ministrija, kas viesojušies Liepājā pēdējā gada laikā, gan bankas mūsu darbu labi novērtē,” turpināja Vilnītis.
“Šobrīd ostas valdē ir trīs ministrijas, trīs pašvaldību un trīs vietējo uzņēmumu pārstāvji, kas, manuprāt, ir ļoti labs darbības modelis, jo šeit saskaras valsts, pašvaldības un biznesa intereses. Šādu modeli ostās piedāvā izveidot arī Ventspils un Rīga, bet, vai tas sakritīs ar Satiksmes ministrijas redzējumu – šaubos par to. Savukārt trīs no piecām valdību veidojošajām partijām izprot situāciju un aizstāv Liepājas pilsētu un mūsu SEZ vadības modeli. Tomēr gribu uzsvērt, ka lēmumiem ir jābūt saimnieciskiem, nevis politiskiem. Pagaidām saimniecisko pamatojumu neesam sadzirdējuši,” pauda Vilnītis.
Vēl par tēmu:
SM: ar sociālajiem partneriem esam vienisprātis, ka vēlamākais būtu saglabāt līdzšinējo braukšanas maksas atvieglojumu sistēmu
Šodien, 12. novembrī, Satiksmes ministrija (SM) ar sociālajiem partneriem pārrunāja iespējamos risinājumus sabiedriskā transporta finansēšanai turpmākajos četros gados. Kā uzsvēra SM valsts...
Lasīt tālāk2026. gada 3. ceturksnī vērojams pēdējos gados augstākais nodarbinātības un ekonomiskās aktivitātes līmenis
Jaunākie darbaspēka apsekojuma dati liecina, ka 2026. gada 3. ceturksnī Latvijas darba tirgū bija vērojama pozitīva nodarbinātības dinamika. Iedzīvotāju nodarbinātības līmenis sasniedza 66,1%,...
Lasīt tālākPirmo 28 tranzīta graudu paraugu analīžu rezultāti neliecina par to izcelsmi no Ukrainas
Zemkopības ministrija informē, ka ir saņemti pirmie tranzīta graudu izcelsmes pārbaudes rezultāti, izmantojot Apvienotajā Karalistē izstrādāto Graudu verifikācijas shēmu (Grain Verification...
Lasīt tālākLBAS: valdības lēmumiem taupības un nodarbinātības jomā jābūt pamatotiem ar precīziem aprēķiniem un saskaņotiem reālā sociālajā dialogā
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) uzsver, ka jebkuriem finanšu ietaupījumiem ir jābūt pamatotiem ar izsvērtu ietekmes analīzi un saskaņotiem Nacionālajā trīspusējās sadarbības...
Lasīt tālākOktobrī kopējo cenu kāpumu ierobežoja mērens pārtikas cenu pieaugums
Oktobrī cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica pakalpojumu un ar mājokli saistīto energoresursu cenu kāpums. Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada oktobrī,...
Lasīt tālākSeptembrī turpinājās stabila eksporta izaugsme
Preču eksporta izaugsme septembrī paātrinājās, vērtībai faktiskajās cenās gadā pieaugot par 12,8%, – tādējādi divciparu pieaugums noturējies jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Vienlaikus...
Lasīt tālākAptauja: Latvijas uzņēmumi investīciju plānos ir piesardzīgāki, kaimiņvalstīs uzņēmēji optimistiskāki
Kamēr Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi plāno ieguldījumus tehnoloģijās, produktivitātē un darbinieku prasmju attīstībā, Latvijā investīciju aktivitāte ir krietni mērenāka. Baltijas valstu...
Lasīt tālākPar pirkumiem internetā nāksies maksāt vairāk – spēkā stājušās jaunas prasības
No 2026. gada 1. novembra spēkā stājušās jaunas Eiropas Savienības tiesību aktu prasības, kas paredz apstrādes maksas piemērošanu visiem sūtījumiem no trešajām valstīm. Turpmāk par katru...
Lasīt tālākSeptembrī mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 4,5 %
2026. gada septembrī, salīdzinot ar augustu, pēc sezonāli koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 0,7 %. Pārtikas preču mazumtirdzniecība samazinājās...
Lasīt tālākFM rosina preču un pakalpojumu loteriju atļaujas aizstāt ar paziņošanu VID
Finanšu ministrija (FM) rosina preču un pakalpojumu loteriju organizēšanai nepieciešamās atļaujas aizstāt ar paziņošanu Valsts ieņēmumu dienestam (VID), paredz publiskajai apspriešanai nodotais...
Lasīt tālāk