Viktors Valainis: Vienā brīdī metodes, ar kādām cīnās pret Aivaru Lembergu, var pavērsties pret jebkuru Latvijas iedzīvotāju

Tieslietu ministram, kurš nemitīgi cenšas ietekmēt tiesu varu un piespiest Tieslietu ministrijas (TM) ierēdņus Saeimā aizstāvēt apšaubāmus un antidemokrātiskus likumprojektus, jau sen bija jābūt atstādinātam no ministra amata, “Neatkarīgajai” pauda Saeimas deputāts un Latvijas lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Viktors Valainis (ZZS).
Kā zināms, nesen fiasko piedzīvoja Jāņa Bordāna (JKP) vadītās Tieslietu ministrijas mēģinājums Pašvaldību likumā iekļaut nevainīguma prezumpciju izsmejošas normas, kas liegtu par pašvaldības domes priekšsēdētāju ievēlēt deputātu, kuram kriminālprocesā piemērots drošības līdzeklis. Skaidri bija redzams, ka ministrijas piedāvātie likuma grozījumi domāti nevienam citam kā tikai un vienīgi Aivaram Lembergam.
Tieši Viktora Valaiņa viedokli, kas panāca, ka no Pašvaldību likuma grozījumiem tika svītrots tieslietu ministra Jāņa Bordāna lolotais kārtējais “antilemberga likums”, atbalstīja gan pašvaldību speciālisti, gan tiesībsargs Juris Jansons.
Valainis kolēģus brīdināja, ka neklājas pieņemt likumus vienai personai un centrālajai varai neklājas jaukties pašvaldības vadītāja izvēlē: “Tiesībsarga atzinums ļoti skaidri parāda to, ka šī norma ir, maigi sakot, politiski motivēta. Dzirdot to, kā Tieslietu ministrija šo normu skaidro, man arvien vairāk nostiprinās viedoklis, ka šī ir vienam cilvēkam – Aivaram Lembergam – domāta norma un šis ir politiskās cīņas elements, kuru Tieslietu ministrija cenšas politiski motivēti iestrādāt likumā, lai tādējādi cīnītos ar saviem politiskajiem konkurentiem. Tas nebūtu pareizi, ja mēs šādā veidā kārtotu politiskās attiecības. Es šādu pieeju nevaru atbalstīt, tāpēc arī esmu iesniedzis šo priekšlikumu un aicinu kolēģus to arī atbalstīt. Redzam, ka Tieslietu ministrija nekādi nespēja atbildēt uz tiesībsarga paustajiem argumentiem, nedz arī uz Saeimas Juridiskā biroja paustajiem argumentiem. Jābūt atklātiem. Šobrīd nekas vairāk kā tikai vienīgi cīņa par viena konkrēta cilvēka varēšanu vai nevarēšanu kandidēt, turklāt vēl šis cilvēks šobrīd atrodas ieslodzījuma vietā. Vienam cilvēkam taisīt šādu normu, maigi sakot, ir nepieņemami, vēl jo vairāk, ja paraugāmies uz vēlēšanu rezultātiem Ventspils pilsētā. Tur iedzīvotāji ir skaidri pauduši savu attieksmi par šo situāciju, un viņiem nav bijuši iebildumi par to, kā šī dome ir strādājusi un kādi mērķi ir izvirzīti. Iedzīvotāji to ir atbalstījuši. Šobrīd mēs gribam jaukties no augšas tajā, kā paši iedzīvotāji vēlas pārvaldīt savu pilsētu.”
Savukārt “Neatkarīgajai” Valainis norādīja, ka “katram Latvijas iedzīvotājam ir jāsaprot – vienā brīdī metodes, ar kādām cīnās pret Aivaru Lembergu, var pavērsties pret jebkuru citu iedzīvotāju. Normāli politikā cīnās par idejām, kuras iedzīvotāji novērtē, ejot uz vēlēšanām. Šeit ir tā, ka, ja neizdodas uzvarēt godīgā demokrātisko vēlēšanu ceļā, tad izvēlas šo bērnišķīgo ceļu, visiem rādot – re, kur man rokā ir vara, un tagad es tev ieriebšu.”
Vaicāts, par ko liecina tas, ka tieši TM, kurai jārūpējas par tiesiskumu, sūta uz Saeimu antidemokrātiskos un antikonstitucionālos likumprojektus, Valainis skaidroja: “Tas liecina par to, ka ministrs ietekmē ierēdņus. Man ir nācies sadarboties ar šiem ierēdņiem, kuri nāk ar šīm idejām. Redzu, ka viņi to dara piespiedu kārtā. Ministrs un ministrijas vadība viņiem liek to darīt un atrod veidus, kā piespiest nākt ar šādām idejām, ko normālos apstākļos viņi nekad nedarītu. Mums vēsturē jau ir bijuši piemēri, kad ministrs ar apšaubāmu izpratni par lietām stumj cauri apšaubāmu politiku, kura pēc tam jālabo nākamajiem Saeimas sasaukumiem. Tas, ka minētais notiek tieši tieslietu jomā, nekādu godu demokrātiskai valstij nedara. Normālos apstākļos šādam ministram būtu jau sen jābūt no ministra amata atstādinātam. Ja Eiropas Savienībā tiek dažādi aprunāta Polija, ka tur tiek ietekmēta tiesu vara, tad Latvijā tas patiešām reāli notiek. No Bordāna vismaz reizi divos mēnešos redzam rīcību, kura absolūti neatbilst tieslietu ministra postenim.”
Pēc deputātā sacītā, arī premjers Krišjānis Kariņš izliekas šādu rīcību neredzam: “Valdības vadītājam vajadzēja ik reizi iejaukties un reaģēt brīžos, kad tieslietu ministrs ietekmē šīs neatkarīgās institūcijas. Viennozīmīgi, tieslietu ministrs ar paziņojumiem par tiesu spriedumiem politiski ietekmē tiesu varu. Arī man šāda attieksme nav pieņemama. Bet tāda ir šī koalīcija, kura jau sākusi strādāt diktatūras režīmā. Diktatori jau parasti saka, ka nav citas varas alternatīvas – viņi ir tie vienīgie un īpašie. Šī koalīcija tieši tāpat kā diktators staigā apkārt un stāsta, ka nav citas alternatīvas. To viņi dara, lai tikai noturētos pie saviem amatiem. Šajā koalīcijā pat tad, ja kāds nāk klajā ar aplamu ideju, pārējie to atbalsta, lai tikai saglabātu paši savus amatus. Šī koalīcija reti kad ieklausās saprāta balsī. Taču labā ziņa ir tāda, ka šim veidojumam ir atlicis būt mazāk nekā gadu.”
Foto: F64
Vēl par tēmu:
2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai
Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...
Lasīt tālākSaeimas Juridiskā komisija atbalsta izmaiņas kompensāciju cietušajiem taisnīgākai sadalei
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 2. decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas paredz pilnveidot kompensācijas izmaksas kārtību...
Lasīt tālākNākamgad iesaldēs valsts budžeta finansējumu partijām
Nākamgad paredzēts iesaldēt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām. To noteic ceturtdien, 27. novembrī, galīgajā lasījumā Saeimā pieņemtie grozījumi Politisko organizāciju...
Lasīt tālākDeputāti konceptuāli atbalsta stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 26. novembrī, konceptuāli atbalstīja stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem....
Lasīt tālākSaeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās gadadienā godina parlamentārisma vērtību stiprinātājus
1.Saeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās 103.gadadienā piektdien, 7.novembrī, Saeimas namā godināti cilvēki, kuri snieguši būtisku ieguldījumu parlamenta darba, tā tradīciju...
Lasīt tālākZZS rosinās vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novadam
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicinās valsts budžetā 2026.gadam paredzēt vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novada pašvaldībai, lai tā spētu arī nākamgad iedzīvotājiem...
Lasīt tālākParlamentā atkārtoti vērtēs likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas
Saeima trešdien, 5. novembrī, otrreizējai izskatīšanai Ārlietu komisijā nodeva likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības...
Lasīt tālākValsts prezidents lūdz Saeimai likuma “Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu” otrreizēju caurlūkošanu
3. novembrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 71. pantu, ir parakstījis un nosūtījis Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai š. g. 30. oktobrī...
Lasīt tālākSaeima atbalsta Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas
Saeima ceturtdien, 30. oktobrī, galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamu atzīto likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības...
Lasīt tālākValsts prezidents: Satversmes tiesa ar konstitucionālās kontroles mehānismu stiprina mūsu valsts demokrātijas drošību
24. oktobrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Satversmes tiesas priekšsēdētāju Irēnu Kucinu. Valsts prezidents un Satversmes tiesas priekšsēdētāja pārrunāja Satversmes...
Lasīt tālāk