Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā samazinājās par 0,7 %
2020. gada jūnijā, salīdzinot ar 2019. gada jūniju, vidējais patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,7 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas samazinājās par 1,6 %, bet pakalpojumiem pieauga par 1,3 %.
Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2020. gada jūnijā bija par 8,9 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 6,8 %, bet pakalpojumiem – par 14,1 %.
Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2020. gada jūnijā, salīdzinot ar 2019. gada jūniju, bija cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, apģērbiem un apaviem, kā arī cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem.
Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 1,0 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem augļiem (+24,6 %), tai skaitā āboliem, bumbieriem, apelsīniem un citroniem. Cenas pieauga arī žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+8,4 %), gaļas izstrādājumiem (+6,8%) un cūkgaļai (+1,5 %). Dārgāki bija konditorejas izstrādājumi (+5,4 %), svaigas vai atdzesētas zivis (+9,8 %), griķi (+13,3 %), kafija (+1,8 %), konservētas vai pārstrādātas zivis un jūras velšu izstrādājumi (+3,8 %), brokastu pārslas (+8,0 %), makaronu izstrādājumi (+4,7 %), cukurs (+3,3 %) un maize (+0,6 %). Savukārt lētāki kļuva svaigi dārzeņi (-14,4 %), kartupeļi (-39,3%), siers un biezpiens (-2,3 %), olas (-2,8 %), sviests (-3,9 %), piena produkti (-1,0 %) un šokolāde (-1,7 %).
Apģērbu un apavu vidējais cenu līmenis samazinājās par 2,7 %. Apaviem cenas kritās vidēji par 5,2 % un apģērbiem par 1,6 %.
Gada laikā ar mājokli saistītās preces un pakalpojumi kļuva lētāki vidēji par 2,3 %. Cenas samazinājās dabasgāzei, elektroenerģijai, mājokļa īres maksai, cietajam kurināmajam, ūdensapgādei un kanalizācijas pakalpojumiem, savukārt dārgāki bija mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi, mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi, atkritumu savākšana, siltumenerģija, materiāli mājokļa uzturēšanai un remontam.
Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis pieauga par 2,6 %, ko galvenokārt ietekmēja cenu kāpums zobārstniecības, vispārējās medicīniskās prakses un ārstu speciālistu pakalpojumiem. Lētāki bija farmaceitiskie produkti.
Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas samazinājās par 6,2 %, ko noteica cenu kritums degvielai par 16,0 %, galvenokārt dīzeļdegvielai – par 16,6 %. Benzīnam cenas samazinājās par 15,4 % un auto gāzei – par 15,3 %. Savukārt gada laikā cenas palielinājās pasažieru pārvadājumiem pa autoceļiem, personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam, kā arī pasažieru pārvadājumiem ar vilcienu.
Ar atpūtu un kultūru saistītās preces un pakalpojumi kļuva dārgāki par 1,8 %. Gada laikā vidējais cenu līmenis pieauga atpūtas un sporta pakalpojumiem, laikrakstiem un žurnāliem, barībai lolojumdzīvniekiem, rotaļlietām.
Restorānu un viesnīcu pakalpojumu vidējais cenu līmenis pieauga par 2,5 %. Cenu pieaugumu galvenokārt noteica ēdināšanas pakalpojumi, tai skaitā vidējais cenu līmenis palielinājās restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem par 2,7 %, ēdnīcu pakalpojumiem – par 4,6 %.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu samazinājums bija autotransportlīdzekļu apdrošināšanai, stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, alum un vīnam, savukārt cenas pieauga tabakas izstrādājumiem un telekomunikāciju pakalpojumiem.
Vidējais patēriņa cenu līmenis mēneša laikā palielinājās par 0,2 %
2020. gada jūnijā, salīdzinot ar 2020. gada maiju, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,2 %. Pakalpojumiem vidējais cenu līmenis pieauga par 0,5 % un precēm – par 0,1 %. Būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, kā arī cenu kritumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, apģērbam un apaviem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem.
Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 1,4 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kritumu grupā bija svaigiem dārzeņiem (-9,5 %). Cenas samazinājās arī žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (-2,5 %), mājputnu gaļai (-4,2 %), svaigiem augļiem (-2,8 %). Akciju ietekmē cenas samazinājās maizei (-1,8 %), šokolādei (-4,1 %). Lētāka bija arī cūkgaļa (-2,1 %) un sviests (-5,5 %). Savukārt sezonālu faktoru ietekmē cenas pieauga kartupeļiem (+15,4 %). Noslēdzoties akcijām dārgākas bija svaigas vai atdzesētas zivis (+11,7 %).
Apģērbu un apavu grupā cenas samazinājās vidēji par 1,6 %. Akciju ietekmē lētāki kļuva apavi vidēji par 4,0 % un apģērbi – par 0,6 %.
Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem cenas samazinājās par 0,5 %. Mainoties atkritumu savākšanas kārtībai Rīgā, vidējais cenu līmenis atkritumu savākšanas pakalpojumiem samazinājās par 5,4 %. Lētāka bija siltumenerģija (-2,0 %). Savukārt mājokļa īres maksa bija par 1,0 % dārgāka.
Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas kāpa vidēji par 3,8 %. Degviela kļuva dārgāka par 9,2 %, tai skaitā dīzeļdegviela – par 8,9 %, benzīns – par 10,6 %, un auto gāze – par 4,3 %.
Atpūtas un kultūras grupā vidējais cenu līmenis palielinājās par 1,5 %. Dārgāka bija barība lolojumdzīvniekiem un daiļliteratūras grāmatas. Ierobežojumu atvieglošanas rezultātā atkal bija pieejami vairāki atpūtas un sporta pakalpojumi. Vidējais cenu līmenis atpūtas un sporta pakalpojumiem pieauga par 1,3 %.
Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas pieauga vidēji par 0,9 %, ko noteica akciju noslēgumi personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem. Vidējais cenu līmenis samazinājās autotransportlīdzekļu apdrošināšanai.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums bija brillēm un kontaktlēcām, savukārt cenas samazinājās vīnam un viesnīcu pakalpojumiem.
Vēl par tēmu:
2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem
Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...
Lasīt tālākVK: Ārvalstu darbaspēka piesaistei trūkst skaidras politikas, darba atļauju process ir lēns, bet kontrole – ne vienmēr efektīva
Latvijā nav skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams...
Lasīt tālākAsociācija: Topošie vēja parki rada miljonos mērāmus pasūtījumus Latvijas uzņēmumiem
Vēja parku būvniecība Latvijā jau pirms elektroenerģijas ražošanas sākšanas rada miljonos mērāmu pienesumu Latvijas un reģionu ekonomikai. Smiltenes novadā topošā vēja parka “Augstkalni”...
Lasīt tālākKP: lielākie pārtikas mazumtirgotāji PVN likmes samazinājumu patērētājiem pārsvarā nodevuši pilnā apmērā
Konkurences padome (KP) tirgus uzraudzībā “Par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes pilotprojektu un pārtikas produktu uzcenojumu”, kas uzsākta 28.05.2026., vērtē samazinātās...
Lasīt tālākMēneša laikā degvielas cenas pieauga par 8,8%
2026. gada augustā, salīdzinot ar 2026. gada jūliju, vidējais patēriņa cenu līmenis degvielai pieauga par 8,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Būtiskākā ietekme uz degvielas...
Lasīt tālākSatiksmes ministrija: sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai tiks novirzīti papildu 9,8 milj. eiro
Piektdien, 4. septembrī, Satiksmes ministrija iesniedza pieprasījumu par papildu nepieciešamajiem 9,8 miljoniem eiro sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanas nepārtrauktībai. Finansējums...
Lasīt tālākFM: apstrādes rūpniecības pieaugums jūlijā sasniedzis 8,2%
Apstrādes rūpniecības apjomi šā gada jūlijā pieauga par 8,2% attiecībā pret 2025. gada jūliju, kas ir lielākais pieaugums šā gada laikā, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes...
Lasīt tālākKomisija rosina paplašināt elektrolīniju trases, lai mazinātu kritušo koku radītos bojājumus un elektroapgādes pārtraukumus
Lai mazinātu risku, ka apdzīvotas vietas pēc stiprām vētrām ilgstoši paliek bez elektroapgādes, plānots paplašināt no kokiem attīrāmo joslu zem 110 kilovoltu (kV) elektrolīniju trasēm. To...
Lasīt tālākPasažieru pārvadātāji aicina valdību rīkoties līdz septembrim – steidzami risināt finansējuma un līgumu indeksācijas problēmas
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija (LPPA) aicina Satiksmes ministriju nekavējoties rast risinājumu reģionālo autobusu pārvadātāju ilgtermiņa līgumu indeksācijai un nodrošināt papildu...
Lasīt tālākVai darba devēji meklē kvalifikāciju vai prasmes, kas viņiem patiesībā ir vajadzīgas?
Darba devēji regulāri norāda, ka atrast cilvēkus ar vajadzīgajām zināšanām un prasmēm kļūst arvien sarežģītāk. Tajā pašā laikā Eiropas darba tirgū vērojama šķietama pretruna - ievērojama...
Lasīt tālāk
