Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā palielinājās par 3,2 %
2018. gada oktobrī, salīdzinot ar 2017. gada oktobri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 3,2 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 3,3 % un pakalpojumiem – par 3,0 %.
Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2018. gada oktobrī bija par 6,9 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 5,9 %, bet pakalpojumiem – par 9,5 %.
Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2018. gada oktobrī, salīdzinot ar 2017. gada oktobri, bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, veselības aprūpei.
Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 1,0 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem dārzeņiem (+16,1 %), olām (+12,9 %), konditorejas izstrādājumiem (+4,0 %), maizei (+3,1 %), svaigām vai atdzesētām zivīm (+14,9 %), gaļas izstrādājumiem (+5,9 %), sieram un biezpienam (+2,3 %), piena produktiem (+1,9 %), augļu un dārzeņu sulām (+6,5 %). Savukārt cenas samazinājās cukuram (-23,5 %), svaigiem augļiem (-6,2 %), kafijai (-6,6 %), pienam (-3,7 %), mājputnu gaļai
(-1,6 %).
Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis palielinājās par 5,3 %. Alkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 4,6 %, sadārdzinoties stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, alum un vīnam. Tabakas izstrādājumu cenas pieauga vidēji par 6,5 %.
Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem cenas pieauga par 5,7 %. Dārgāks bija cietais kurināmais, siltumenerģija, ūdensapgāde, dabasgāze, mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi, mājokļa īres maksa, atkritumu savākšana, mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi, kā arī kanalizācijas pakalpojumi. Savukārt vidējais cenu līmenis samazinājās elektroenerģijai.
Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis palielinājās par 2,6 %. Cenu pieaugums bija zobārstniecības pakalpojumiem, ārstu speciālistu pakalpojumiem un farmaceitiskajiem produktiem.
Ar transportu saistīto preču un pakalpojumu grupā būtiskākā ietekme uz cenu kāpumu bija degvielai (+17,6 %). Dīzeļdegviela sadārdzinājās par 20,3 %, benzīns – par 15,3 % un auto gāze – par 9,3 %. Cenas palielinājās arī personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam, savukārt lētāki bija pasažieru aviopārvadājumi.
Restorānu un viesnīcu pakalpojumu grupā vidējais cenu līmenis pieauga par 4,0 %, ko galvenokārt noteica cenu kāpums ēdināšanas pakalpojumiem.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu pieaugums bija apģērbiem, televīzijas abonēšanas maksai, telekomunikāciju pakalpojumiem, autotransportlīdzekļu apdrošināšanai. Toties lētākas kļuva personīgās higiēnas preces un skaistumkopšanas līdzekļi.
Vidējais patēriņa cenu līmenis mēneša laikā palielinājās par 0,7 %
2018. gada oktobrī, salīdzinot ar septembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,7 %. Precēm cenas palielinājās par 1,1 %, savukārt pakalpojumiem samazinājās par 0,2 %. Lielākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu pieaugumam apģērbam un apaviem, pārtikai un bezalkoholiskiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, kā arī cenu kritumam dažādu preču un pakalpojumu grupai.
Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,8 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem dārzeņiem (+14,0 %), sieram un biezpienam (+2,3 %), olām (+4,3 %), sviestam (+5,9 %), konservētām vai pārstrādātām zivīm un jūras velšu izstrādājumiem (+3,3 %), mājputnu gaļai (+1,1 %), augu eļļai (+4,6 %) un makaronu izstrādājumiem (+3,9 %). Savukārt lētāki bija svaigi augļi (-6,4 %), kafija (-2,6 %), žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (-1,0 %).
Turpinoties ziemas sezonas apģērbu nonākšanai tirdzniecībā, apģērbiem cenas palielinājās par 6,7 %. Savukārt apaviem vidējais cenu līmenis samazinājās par 3,7 %.
Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem cenas pieauga par 0,7 %. Dārgāks bija cietais kurināmais un siltumenerģija.
Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas palielinājās par 1,0 %, ko galvenokārt ietekmēja cenu kāpums degvielai par 2,6 %, tai skaitā dīzeļdegvielai – par 3,1 %, benzīnam – par 1,6 % un auto gāzei – par 5,4 %. Vidējais cenu līmenis pieauga rezerves daļām un piederumiem personiskajiem transportlīdzekļiem. Savukārt lētāki bija pasažieru aviopārvadājumi.
Dažādu preču un pakalpojumu grupā vidējais cenu līmenis samazinājās par 1,1 %, ko noteica cenu kritums personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums bija barībai lolojumdzīvniekiem, tabakas izstrādājumiem, restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem. Savukārt cenas samazinājās viesnīcu pakalpojumiem.
Foto: Shutterstock
Vēl par tēmu:
Budžeta komisija nākamnedēļ sāks darbu pie 2026. gada valsts budžeta projekta
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nākamnedēļ plānojusi sanākt uz vairākām sēdēm, lai iepazītos ar katras ministrijas bāzes finansējumu, un vērtēt to, kas iekļauts 2026....
Lasīt tālākUzkrājumu apjoms nākotnē atkarīgs no rīcības šodien
Mūsu uzkrājumi nākotnē būs atkarīgi ne tikai no tā, cik aktīvi uzkrājumus veidojam paši, bet arī lielā mērā no tā, cik savlaicīgi un atbilstoši vecumam tiek izvēlēts pensiju plāns....
Lasīt tālākSaeimā iesniegts 2026. gada valsts budžeta projekts
“Šodien Saeimā iesniegto budžeta projektu patiešām var dēvēt par drošības budžetu, un tā sagatavošanas process bijis īpaši izaicinošs, ņemot vērā paaugstināto ģeopolitisko spriedzi...
Lasīt tālākAlūksnes novadu plānots iekļaut Latgales speciālajā ekonomiskajā zonā
Lai stiprinātu Latvijas austrumu pierobežas uzņēmumu konkurētspēju, veicinātu eksportu un produktivitāti, Saeima ceturtdien, 9.oktobrī, konceptuāli atbalstīja likuma grozījumus, kas paredz...
Lasīt tālākNo 2026. gada pieaugs valsts izmaksātie uzturlīdzekļi bērniem
Valdība šodien, 7. oktobrī, apstiprināja Tieslietu ministrijas sagatavotās izmaiņas, kas paredz no 2026. gada janvāra palielināt valsts izmaksājamo uzturlīdzekļu apmēru bērniem par 30...
Lasīt tālākMatisone: nodokļu administrācijas PVN piemērošanas prakse izmitināšanas pakalpojumiem rada risku uzņēmējiem pāriet ēnu ekonomikā
“Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas prakse viesu izmitināšanas jomā rada risku, ka mazie uzņēmumi varētu pāriet ēnu ekonomikā un vairs nemaksāt nodokļus....
Lasīt tālākBudžets 2026: pašvaldību ieņēmumi turpinās pieaugt, stiprinot vietējo attīstību visā Latvijā
Pirmdien, 6. oktobrī, notika Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) domes sēde, kurā izskatīja Ministru kabineta (MK) un LPS vienošanās un domstarpību protokola par 2026. gada budžetu un budžeta...
Lasīt tālākPieci padomi, kā novērtēt apkaimi pirms mājokļa iegādes
Nekustamā īpašuma atrašanās vieta un tuvākā apkaime ir viens no izšķirošajiem faktoriem, pieņemot lēmumu par jauna mājokļa iegādi. Kā noteikt, vai apkārtne, kurā noskatīts mājoklis,...
Lasīt tālākFM: nodokļu ieņēmumu pieaugums par 6,2% nodrošina lielākus kopbudžeta ieņēmumus šā gada astoņos mēnešos
Valsts kases apkopotā informācija liecina, ka 2025. gada janvārī–augustā konsolidētais kopbudžets noslēgts ar 257 miljonu eiro deficītu, kamēr pirms gada bija vērojams pārpalikums 650,1...
Lasīt tālākBudžets 2026: Valdības uzmanības centrā – valsts drošība, atbalsts ģimenēm ar bērniem un kvalitatīva izglītība
Pirmdien, 22. septembrī, valdība apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par nozaru ministriju un centrālo valsts iestāžu priekšlikumiem prioritārajiem pasākumiem...
Lasīt tālāk