Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā palielinājās par 3,0 %
Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā* (2017. gada jūnijā, salīdzinot ar 2016. gada jūniju), palielinājās par 3,0 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 2,6 % un pakalpojumiem – par 4,0 %.
Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2017. gada jūnijā, salīdzinot ar 2016. gada jūniju, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupai, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, sakaru grupai, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, kā arī cenu kritumam apģērbiem un apaviem.
Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis palielinājās par 6,5 %. Cenas pieauga gaļai un gaļas izstrādājumiem, daļai piena produktu, svaigiem dārzeņiem, sieram un biezpienam, pienam, sviestam, svaigiem augļiem, kartupeļiem, kafijai, olām, jogurtam un konditorejas izstrādājumiem.
Apaviem cenas gada laikā samazinājās par 11,2 %, apģērbiem – par 0,6 %.
Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem cenas palielinājās par 3,2 %. Dārgāki bija mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi, siltumenerģija un atkritumu savākšana, savukārt lētāka bija dabasgāze.
Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas pieauga par 1,4 %, ko galvenokārt ietekmēja cenu kāpums degvielai (+2,5 %), personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam. Savukārt cenas samazinājās pasažieru aviopārvadājumiem un pasažieru pārvadājumiem pa autoceļiem.
Vidējais cenu līmenis sakaru grupā palielinājās par 5,5 %, ko galvenokārt ietekmēja cenu kāpums mobilo un fiksēto tālruņu pakalpojumiem.
Ar atpūtu un kultūru saistītās preces un pakalpojumi kļuva dārgāki vidēji par 2,3 %, ko galvenokārt ietekmēja cenu pieaugums kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu pieaugums bija tabakas izstrādājumiem, autotransportlīdzekļu apdrošināšanai, farmaceitiskajiem produktiem, restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem, personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem.
Vidējais patēriņa cenu līmenis mēneša laikā palielinājās par 0,2 %
2017. gada jūnijā, salīdzinot ar 2017. gada maiju, vidējais patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,2 %. Precēm cenas samazinājās par 0,2 %, bet pakalpojumiem palielinājās par 1,0 %.
Lielākā ietekme uz cenu pārmaiņām jūnijā bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, kā arī cenu kritumam apģērbam un apaviem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem.
Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,4 %. Cenas palielinājās kartupeļiem, gaļai un gaļas izstrādājumiem, daļai piena produktu, šokolādei, svaigiem augļiem, olām un sviestam. Savukārt cenu samazinājums bija svaigiem dārzeņiem, konditorejas izstrādājumiem, sieram un biezpienam, kafijai, miltiem un citiem graudaugiem, cukuram.
Apaviem cenas samazinājās par 3,8 %, apģērbiem – par 0,6 %.
Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas samazinājās par 0,4 %, ko galvenokārt ietekmēja cenu kritums degvielai par 1,9 %. Vidējais cenu līmenis palielinājās pasažieru aviopārvadājumiem.
Vidējais cenu līmenis atpūtas un kultūras grupā mēneša laikā palielinājās par 1,2 %, ko galvenokārt ietekmēja cenu kāpums kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums bija mobilā tālruņa pakalpojumiem, personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem, viesnīcu pakalpojumiem. Savukārt cenas samazinājās mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem.
Vēl par tēmu:
Noderīga informācija par darbu vasaras brīvlaikā skolēniem un viņu vecākiem
Tuvojoties vasaras brīvlaikam, atgādinām, ka vecākiem ir tiesības saglabāt nodokļa atvieglojumu par bērniem, kuri strādā tikai vasaras brīvlaikā, ir vecumā līdz 19 gadiem un mācās vispārējās,...
Lasīt tālākPētījums: tuvākajā piecgadē elektroenerģijas patēriņš Latvijā varētu pieaugt par vairāk nekā 40%
Elektroenerģijas patēriņš Latvijā tuvākajā piecgadē varētu pieaugt par vairāk nekā 40%, 2030. gadā sasniedzot 10 teravatstundas (TWh), tā liecina Eiropas energouzņēmumu asociācijas...
Lasīt tālākLDDK: Problēmas Latvijas ekonomikā ir īstas, risinājumi – neskaidri
Ministriju sagatavotajos ziņojumos Saeimas ekonomikas debatēm trūkst konkrētu plānu par nepieciešamo rīcību, lai tiktu veicināta tautsaimniecības izaugsme Latvijā. Izaicinājumi ir neapstrīdami...
Lasīt tālākMācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk