• Tweet

Šobrīd normatīvie akti pieļauj Valsts ieņēmumu dienestam (VID) nepieciešamības gadījumā un ar argumentētu pamatojumu pieprasīt informāciju no komersantiem par klientu kartēm, taču līdz šim VID šādu iespēju nav izmantojis.

VID vēsta, ka šobrīd tiek izvērtēts, kuru komersantu izsniegtās kartes un tajās uzkrātā informācija varētu būt visnoderīgākā (no komersanta piedāvāto preču vērtības naudas izteiksmē), plānojot un veicot fizisko personu kontroles pasākumus. Tāpat arī šobrīd tiek vērtēta šādas informācijas izmantošana no fizisko personu datu aizsardzības viedokļa, un šobrīd vēl neviena šāda veida pārbaude nav ieplānota. Šī ideja ir vērtēšanas procesā, ar lielveikaliem šis jautājums nav apspriests.

Šis jautājums radīja satraukumu lielveikaliem. “Rimi” ir bažas par to, ka cilvēki, baidoties no iespējamām privāto datu pārbaudēm, varētu sākt atteikties no dalības programmā vai arī izmantot fiktīvus datus, tādējādi liedzot sev daļu no programmas priekšrocībām.

„Būtu svarīgi apzināties, ka, lai izsekotu konkrētas personas finanšu darījumiem, iespējams, lojalitātes kartes nav piemērotākais instruments informācijas pārbaudāmības dēļ un kartes lietošanas specifikas. Piemēram, tā kā uz kartes nav personu identificējošas informācijas, tad praksē sastopamies ar gadījumiem, kad ģimenes locekļi tās mēdz savā starpā sajaukt, vai arī neprecējies pāris, iepērkoties kopā, lieto vienas personas lojalitātes karti, savukārt otrs samaksā par pirkumu. Mēs, Rimi Latvia, esam savu klientu un likuma priekšā atbildīgi par mums uzticēto personas datu drošību, ko klienti ir snieguši Lojalitātes programmas Mans Rimi ietvaros. Mēs šos datus rūpīgi glabājam un nenododam trešajām pusēm. Normatīvajos aktos un kartes noteikumos ir noteikts, ka „dati var tikt sniegti tikai tiesību sargājošām iestādēm, ja tās tos pieprasa, LR normatīvos aktos paredzētajos gadījumos un kārtībā,” sacīja Rimi Latvia mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Eniņa.

Z. Eniņa atklāj, ka lojalitātes programmas Mans Rimi ietvaros veikala rīcībā ir klientu pirkumu statistika, kas ir nepieciešama, lai nākotnē varētu piedāvāt pircējiem izdevīgākus nosacījums preču grupām, kuras šie pircēji reāli lieto un izvairītos, piemēram, no autiņbiksīšu piedāvāšanas kartes īpašniekam, kuriem nav mazu bērnu.

Mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja sacīja, ka veikalam ir svarīga precīza un korekta klienta kontaktinformācija, jo tikai tā veikals var nodrošināt pircēja informēšanu par viņam pieejamajām priekšrocībām. Piemēram, ja klients norādījis nepareizus dzimšanas datus un vārdu, viņam nav iespēja saņemt 15% atlaidi vairākām produktu grupām dzimšanas un vārdadienā (kā arī dienu pirms un pēc tās). Ja klients norādījis neeksistējošu pasta vai e-pasta adresi, veikals nevar viņam nosūtīt informāciju par viņam spēkā esošām atlaidēm.

Arī veikalu tīkla “Maxima” preses sekretārs Ivars Andiņš nenoliedz, ja šī iecere īstenosies, daļa klientu varētu attiekties no klientu karšu lietošanas. „Mēs esam atbildīgi par klientu sniegtās informācijas drošību, līdz ar to nodot to citiem mums neļauj likums. Grūti izskaidrot šo VID ieceri, jo tā liekas jocīga. Būtu smieklīgi domāt, ka cilvēki ar nelegāliem ienākumiem iztērē tos pārtikas lielveikalos, pērkot tūkstošiem bulciņu. Uzskatu, ka tā ir absurda iecere, kurai ir mazs lietderības koeficients,” sacīja I. Andiņš.

Avots: nra.lv /Jolanta Spravņikova