VID izmaksā dīkstāves pabalstu arī COVID-19 krīzes skarto uzņēmumu valdes locekļiem un strādājošiem pensionāriem
Lai Valsts ieņēmumu dienests (VID) varētu nodrošināt dīkstāves pabalstu arvien plašākam krīzes skarto uzņēmumu darbinieku lokam, ir papildināti 2020. gada 26. marta Ministru kabineta noteikumi Nr. 165 “Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem”. Grozījumi nosaka, ka turpmāk dīkstāves pabalstu varēs saņemt arī uzņēmumu valdes locekļi, kā arī darbinieki, kuri jau saņem vecuma vai izdienas pensiju.
Sākot no šī gada 10. aprīļa, dīkstāves pabalstam var pieteikties arī to uzņēmumu valdes locekļi, kuru visi darbinieki ir dīkstāvē. Tāpat dīkstāves pabalstu varēs izmaksāt arī tiem uzņēmumu darbiniekiem, kuri jau saņem vecuma vai izdienas pensiju, taču vienlaikus turpina darba gaitas.
Tāpat grozījumi paredz, ka darbiniekiem, kuri saņem dīkstāves pabalstu, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra piešķirs piemaksu 50 eiro apmērā par katru apgādībā esošu bērnu vecumā līdz 24 gadiem, par kuru darbiniekam uz dīkstāves pabalsta piešķiršanas dienu tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums.
Šajos grozījumos ir arī precizēts tas, kā aprēķina dīkstāves pabalstu mikrouzņēmumu darbiniekiem un vispārējā nodokļu režīmā strādājošo uzņēmumu darbiniekiem.
Vispārējā nodokļu režīmā strādājošo uzņēmumu darbiniekiem dīkstāves pabalsts tiek aprēķināts 75 % apmērā no mēneša vidējās bruto darba samaksas par pēdējo 6 mēnešu periodu pirms ārkārtas situācijas vai atbilstoši par darbinieka faktiski deklarētajiem datiem iepriekšējos sešos mēnešos, bet ne vairāk kā 700 euro apmērā par kalendāra mēnesi.
Mikrouzņēmuma darbiniekiem dīkstāves pabalsts tiek izmaksāts 50% apmērā no mēneša vidējās bruto darba samaksas mikrouzņēmumā par 2019. gada trešo un ceturto ceturksni, bet ne vairāk kā 700 euro apmērā par kalendāra mēnesi.
Kā jau informējām iepriekš, dīkstāves pabalstus piešķir un izmaksā VID saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 165 “Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem”, kas ļauj šo atbalsta veidu saņemt krīzē smagāk cietušajiem uzņēmumiem neatkarīgi no to darbības nozares.
Kādi ir valdības noteiktie kritēriji dīkstāves pabalstu izmaksai?
Saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 165 dīkstāves pabalstam ir tiesīgi pieteikties krīzes skartie darba devēji un nodokļu maksātāji, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020. gada martā vai aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo mēnesi, Covid-19 izplatības dēļ ir samazinājušies vismaz par 30 %.
Tādu pašu atbalstu var saņemt arī tie darba devēji un nodokļu maksātāji, kuru ieņēmumu kritums ir bijis par 20 %, tomēr tad šo darba devēju un nodokļu maksātāju darbības rādītājiem par 2019. gadu jāatbilst vismaz vienam no trim kritērijiem: uzņēmuma eksporta apjoms ir bijis 10 % no kopējā apgrozījuma vai vismaz 500 000 eiro apmērā, vidējā bruto darba samaksa uzņēmumā ir bijusi vismaz 800 eiro vai, gadam beidzoties, uzņēmuma ieguldījumi pamatlīdzekļos ir bijuši vismaz 500 000 eiro.
Krīzes skartajiem darba devējiem, kuri dibināti laika posmā no 2019. gada 1. marta līdz 2019 .gada 31 .decembrim, ieņēmumu no saimnieciskās darbības samazinājumu aprēķina, attiecinot to pret vidējiem ieņēmumiem no saimnieciskas darbības par nostrādātajiem mēnešiem.
Kā uzņēmums var pieteikties dīkstāves pabalstam saviem darbiniekiem?
Lai pieteiktos dīkstāves pabalstam, darba devējs iesniedz pieteikumu VID Elektroniskās deklarēšanās sistēmā, aizpildot tam īpaši izveidoto veidlapu. Iesniegums par laikposmu no šī gada 14. marta līdz 31. martam jāiesniedz līdz 25. aprīlim, un turpmāk – līdz katra nākamā mēneša 25. datumam.
VID to izskata piecu darba dienu laikā un, ja uzņēmums atbilst visiem MK noteikumos Nr. 165 minētajiem kritērijiem, piecu darba dienu laikā pārskaita dīkstāves pabalstu uz darba devēja iesniegumā norādīto darbinieku kontiem kredītiestādēs vai pie maksājumu pakalpojumu sniedzējiem Latvijā.
VID Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā par dīkstāves pabalstu izmaksu informē darba devēju, savukārt darba devējs – savus darbiniekus.
Ja darbinieks nodarbināts pie vairākiem darba devējiem, dīkstāves pabalstu piešķir, ņemot vērā, pie kura krīzes skartās nozares darba devēja darbiniekam ir iesniegta nodokļu grāmatiņa. Ja tā nav iesniegta nevienam darba devējam, dīkstāves pabalstu izmaksā, ņemot vērā, kurš darba devējs pirmais iesniedzis iesniegumu.
Dīkstāves pabalsts netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.
Dīkstāves pabalsta izmaksa tiek pārtraukta, ja tā saņemšanas laikā darba devējs palielina strādājošo skaitu, salīdzinot ar dīkstāves sākumu.
Darba devēju sarakstu, kuru darbinieki saņēmuši dīkstāves pabalstu, VID publicē savā tīmekļa vietnē.
Kādi ir valdības noteiktie kritēriji dīkstāves pabalsta atteikumam?
Valdība ir lēmusi, ka atbalsta pasākumus varēs saņemt tie nodokļu maksātāji, kuri līdz šim ir bijušu godprātīgi un atbildīgi saistību izpildē pret valsti. Arī dīkstāves pabalstus saviem darbiniekiem varēs saņemt tikai tie uzņēmumi, kuri līdz šim ir bijuši atbildīgi un godprātīgi darba devēji. Tādēļ, izvērtējot saņemtos uzņēmumu iesniegumus par dīkstāves pabalsta izmaksu, VID ir stingri jāvadās pēc kritērijiem, kas noteikti MK noteikumos Nr. 165 .
Aktuālā informācija par atbalsta pasākumiem nodokļu jomā saistībā ar COVID-19 izraisītajām grūtībām un iespēju tiem pieteikties pieejama VID tīmekļvietnē sadaļā “COVID-19”, kā arī Finanšu ministrijas tīmekļvietnē www.fm.gov.lv sadaļā “COVID-19”.
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk