Vēlas pagarināt veselīgi nodzīvoto mūžu
Akceptējot Sabiedrības veselības pamatnostādnes līdz 2017. gadam, valdība apņemsies par diviem gadiem pagarināt Latvijas iedzīvotāju veselīgi nodzīvotos dzīves gadus. Ja pašlaik vidējais paredzamais mūža ilgums vīriešiem ir 68,8 gadi, sievietēm – 78,4, tad saskaņā ar Veselības ministrijas (VM) datiem veselīgi tiek nodzīvoti tikai 52 līdz 56 gadi. Sievietes gan dzīvo ilgāk, bet nevar teikt, ka būtiski veselīgāk.
VM kopā ar nozares speciālistiem izstrādājusi Sabiedrības veselības pamatnostādnes, kas nosaka virzienus, kādā jāveido sabiedrības veselības politika, lai saglabātu Latvijas iedzīvotāju veselību, kā rezultātā pagarinātos iedzīvotāju paredzamais mūža ilgums, bet nodzīvotie gadi būtu pēc iespējas veselīgāki. To VM plāno panākt, uzlabojot slimību profilaksi un palielinot veselības veicināšanas lomu, kā arī attīstot veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti.
Pamatnostādnēs secināts, ka Latvijā vidējais paredzamais mūža ilgums būtiski atpaliek no Eiropas Savienības rādītājiem. 2009. gadā ES bija turpat 80 gadu, bet Latvijā – 73,2 gadi, turklāt vīriešiem vēl mazāks. 2010. gadā jaundzimušo paredzamais mūža ilgums vīriešiem bija 9,6 gadus mazāks nekā sievietēm, kas norāda uz pārlieku augstiem vīriešu mirstības rādītājiem. Rādītāji liecina, ka Latvijā 48 procenti vīriešu nomirst vecumā līdz 65 gadiem (sievietes – 28 procenti), savukārt ES līdz 65 gadiem nomirst 29 procenti vīriešu. Līdz 2017. gadam VM vēlas panākt, lai veselīgi nodzīvotie dzīves gadi pagarinātos – vīriešiem no 52 līdz 54,7 gadiem un sievietēm no 55 līdz 57,8 gadiem. VM speciāliste skaidro, ka veselīgie dzīves gadi ir paredzamais mūža ilgums bez slimībām un invaliditātes jeb aktivitātes ierobežojumiem, kas ir svarīgi, ja runā par sabiedrības veselību. Līdz šim Latvijā maz runāts tieši par veselīgi nodzīvotiem gadiem, galvenokārt izmantojot vidējo mūža ilgumu. Veselīgos dzīves gadus rēķina pēc speciālas Eurostat metodoloģijas visās valstīs vienādi. Rādītājs tiek aprēķināts, izmantojot mirstības un saslimstības rādītājus.
Tāpat dokumentā ir minēts, ka šajā laika posmā plānots par piekto daļu samazināt potenciāli zaudētos dzīves gadus (no 121 000 potenciāli zaudētajiem dzīves gadiem 2009. gadā uz 96 800 gadiem 2017. gadā). Šis rādītājs, savukārt, nozīmē gadus, kurus iedzīvotāji un valsts kopumā zaudē, ja cilvēks pāragri mirst ceļu satiksmes negadījumos vai saslimšanas dēļ.
Pamatnostādnēs teikts, ka šos mērķus varētu sasniegt, nodrošinot vienlīdzīgu pieeju veselības veicināšanas, slimību profilakses, agrīnas slimību diagnostikas un veselības aprūpes pakalpojumiem neatkarīgi no cilvēka dzīvesvietas, vecuma, dzimuma, ienākumiem. Pamatnostādnēs sīki analizēta neinfekciju slimību (piemēram, sirds asinsvadu) un infekciju slimību ietekme uz cilvēka mūžu, kā arī noteikti galvenie rīcības virzieni.
Pamatnostādņu īstenošanai VM nepieciešami budžeta līdzekļi – 46 610 latu 2014. gadā, 28 860 latu – 2015. gadā un tikpat 2016. un 2017. gadā.
***
UZZIŅAI
KO VĒLAS PANĀKT AR SABIEDRĪBAS VESELĪBAS PAMATNOSTĀDNĒM 2011. – 2017. GADAM?
1. Par 2 gadiem pagarināt veselīgi nodzīvotos dzīves gadus
• no 52,6 veselīgajiem dzīves gadiem vīriešiem 2009. gadā līdz 54,7 2017. gadā
• no 55,8 veselīgajiem dzīves gadiem sievietēm 2009. gadā līdz 57,8 2017. gadā
Veselīgie dzīves gadi ir paredzamais mūža ilgums bez slimībām un invaliditātes jeb aktivitātes ierobežojumiem
Tiek plānots, ka palielināsies arī jaundzimušo vidējais paredzamais mūža ilgums (gados)
Pašlaik 2014. gadā 2017. gadā
Vīriešiem 68,8 69,1 71,1
Sievietēm 78,4 79,1 79,6
2. par 20% samazināt potenciāli zaudētos dzīves gadus
• no 121 000 potenciāli zaudētajiem dzīves gadiem 2009. gadā uz 96 800 2017. gadā
Avots: Veselības ministrija
Vēl par tēmu:
Pēc konstatētajiem pārkāpumiem pašvaldība pārceļ bezpajumtnieku aprūpi uz citu institūciju
Rīgas domes Labklājības departaments šogad vairākas reizes pārbaudīja sociālās aprūpes centrus “Liepa” un “Senlejas”, kur pakalpojumus sniedz SIA “Senioru nams”. Pārbaudēs konstatēti...
Lasīt tālākLVSADA: iespēju robežās gādāsim, lai EK rekomendācijas Latvijai nepaliktu tikai “uz papīra”
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) otrdien, 10. jūnijā, piedalījās diskusijā, ko rīkoja Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecība Latvijā. Diskusija...
Lasīt tālākŠovasar Rīgas dārzi un parki uzziedēs, Skolēnu dziesmu un deju svētku iedvesmoti
“Rīgas meži” trešdien, 11. jūnijā, Esplanādes parkā atklāja vasaras puķu dobju sezonu, iepazīstinot sabiedrību ar šī gada puķu dobju tematiskajiem rakstiem un īpaši atlasīto augu...
Lasīt tālākDziesmu un deju svētku laikā svētku transportam atļaus izmantot sabiedriskā transporta joslas
Otrdien, 10. jūnijā, Ministru kabinets (MK) atbalstīja grozījumus Ceļu satiksmes noteikumos, papildinot tos ar jaunu punktu, kas paredz Dziesmu un deju svētku laikā ļaut svētku dalībnieku...
Lasīt tālākPVD no nepiemērotiem apstākļiem izņēmis vairāk nekā 40 suņu un citu dzīvnieku
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) maija sākumā un pagājušās nedēļas beigās no nepiemērotiem apstākļiem Rīgā, Dārziņos, izņēmis vairāk nekā 40 suņu, septiņus kaķus un citus...
Lasīt tālākValsts prezidents: nav jāgaida NATO samits, lai nodrošinātu ieguldījumus Latvijas aizsardzības spējās
6. jūnijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar aizsardzības ministru Andri Sprūdu. Tikšanās laikā aizsardzības ministrs informēja par š. g. 5. jūnijā Briselē notikušo...
Lasīt tālākNBS uzsāk piektās kazarmas būvniecību militārajā bāzē “Ādaži”
Ceturtdien, 5. jūnijā, militārajā bāzē “Ādaži” ar svinīgu kapsulas iemūrēšanas ceremoniju uzsākta piektās kazarmas būvniecība. “Jaunās kazarmas būvniecība ir vēl viens...
Lasīt tālākRosina atļaut notriekt dronus, ja tiek apdraudēts kritiskās infrastruktūras objekts
Ja attālināti vadāmas ierīces atrašanās valstiski būtiska infrastruktūras objekta tuvumā apdraudēs tā drošību, tad drošības dienesta vai apsardzes komersanta darbiniekam būs tiesības...
Lasīt tālākSprūds: NATO dalībvalstīm vairāk jāiegulda aizsardzībā
No 4. līdz 5. jūnijam aizsardzības ministrs Andris Sprūds darba vizītē apmeklēja Briseli, Beļģijā, kur ar NATO aizsardzības ministriem apsprieda atturēšanas un aizsardzības spēju stiprināšanu...
Lasīt tālākSociālo lietu komisija rosina grozījumus raitākai sociālo darbinieku piesaistei pašvaldībās
Lai risinātu sociālo darbinieku ilgstošo trūkumu pašvaldību sociālajos dienestos un citās šo pakalpojumu sniedzēju institūcijās, Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien, 4. jūnijā,...
Lasīt tālāk