Vecāku pabalsts jākrāj 58 gadus, ja nebūtu solidaritātes
Vairāk nekā deviņdesmit procentos gadījumu vecāku pabalstu pašlaik saņem sievietes. Vidējais vecums ir 30 gadu, bet vidējais pabalsta apmērs – 287 lati.
Tikai nelielai daļai šā pabalsta saņēmēju alga pirms pabalsta aprēķināšanas bijusi lielāka par 2000 latu – šo jauno vecāku īpatsvars ir vien 1,2 procenti. Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretāre Ieva Jaunzeme norāda, ka par sociālo iemaksu griestu noteikšanu varētu runāt2014. gadā, kas ietekmētu arī pabalstu apmērus.
LM izveidojusi sociālās apdrošināšanas pabalstu saņēmēju portretu, lai atbildētu uz jautājumu, no kādām algām tiek aprēķināti sociālās apdrošināšanas pabalsti jaunajiem vecākiem. Līdz ar krīzes gadiem būtiski samazinājies vecāku pabalsta (tā sauktās māmiņalgas), ko maksā sociāli apdrošinātiem cilvēkiem līdz bērna gada vecumam, saņēmēju skaits. 2009. gadā šo pabalstu saņēma gandrīz 17 000 vecāku, šogad – tikai 9840. «Tas ir tieši saistīts ar piedzimušo bērnu skaitu,» skaidro I. Jaunzeme, «savukārt vidējā pabalsta apmēri samazinājušies gan ekonomikas lejupslīdes dēļ, gan pabalstu ierobežojumu dēļ.» Pabalsta apmērus ietekmējis arī ierobežojums to saņemt un vienlaikus strādāt. Kad tas nebija liegts, ļoti daudz pabalstu saņēma tēvi, kuriem vidēji ir lielāka alga nekā sievietēm. Tomēr no pašreizējiem pabalsta saņēmējiem lielākajai daļai alga, no kuras pabalstu rēķina, ir līdz 500 latiem. 23,6 procentiem tā bijusi tikai līdz 200 latiem.
«Šis pabalsts ir absolūts solidaritātes piemērs, jo, lai ar pašreizējo sociālo iemaksu likmi cilvēks sakrātu vecāku pabalstam, ko izmaksā gadu, viņam vajadzētu krāt 58 gadus, arī ja pabalsts ir neliels,» uzsver I. Jaunzeme. «Tas nozīmē, ka tie, kuri strādā pašlaik, solidāri no nodokļiem maksā citiem vecāku pabalstus un pensijas.»
Līdzīgi kā vecāku pabalsts, arī maternitātes pabalsta saņēmēju skaits gadu no gada samazinājies tieši tādu pašu iemeslu dēļ – bērni dzimst mazāk. Pabalsta saņēmēju vidējais vecums pārsniedz 30 gadus. Ja salīdzina vecāku pabalstu un bērna kopšanas pabalsta saņēmējus – to vidū vairāk ir jaunu sieviešu. «Uzmanīgu mūs dara jaunās sievietes, kuras arī pēc 24 gadu vecuma vēl nekad nav strādājušas un, visticamāk, paļaujas vai nu uz citiem cilvēkiem, vai uz sociālo palīdzību nākotnē,» saka I. Jaunzeme. LM nostāja: sieviešu nodarbinātības līmenis, kas ir viens no augstākajiem Eiropā, nedrīkstētu kristies. Tajā pašā laikā pabalstu sistēma apliecina: sievietes saņem par 18 procentiem mazāku algu nekā vīrieši – tas nozīmē arī mazākus pabalstus. Pēc I. Jaunzemes skaidrotā, pie vainas ir profesiju segregācija – sievietes vairākumā strādā publiskajā sektorā, kur ir zemākas algas.
***
UZZIŅAI
Sociālās apdrošināšanas pabalstu saņēmēju portrets
Maternitātes pabalsts Paternitātes pabalsts
Vidējais vecums 29,91 31,40
Vidējā alga, no kā rēķināts 463,80 579,90
Vidējais piešķirtais apmērs 1074
(piešķir par 4 mēnešiem) 123,38 (piešķir par desmit dienām)
Avots: nra.lv /Inga Paparde
Vēl par tēmu:
Četras dienas bez elektrības: vissmagākā situācija Aizkraukles, Jēkabpils un Bauskas novados
Turpinoties intensīvam darbam pēc 22. augusta vētras, līdz 27. augusta plkst. 06.00 elektroapgāde ir atjaunota aptuveni 98,5 % vētras ietekmēto klientu. Novērsti 1774 vētras radīti sadales elektrotīkla...
Lasīt tālākGaujas Nacionālā parka takās plaši vētras postījumi – nepieciešama brīvprātīgo palīdzība
Postošās vētras rezultātā Gaujas Nacionālajā parkā (GNP) daudzviet lauzti un izgāzti koki, kas krītot radījuši būtiskus bojājumus dabas tūrisma infrastruktūrai, aizšķērsojuši vai vietām...
Lasīt tālākKo darīt, ja vētra nodarījusi zaudējumus? Latvijas Apdrošinātāju asociācijas rīcības ceļvedis
Nedēļas nogales vētra daudzviet Latvijā nodarījusi pamatīgus postījumus ēkām, sējumiem, automašīnām un citam īpašumam. Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA) aicina iedzīvotājus,...
Lasīt tālākRīgā turpina novērst vētras radītās sekas; iedzīvotāji divās vietās varēs nodot izgāztos kokus, nolauztos zarus un lapas
Turpinot vēsturē lielākās vasaras vētras “Priska” seku likvidēšanu, Rīgas pašvaldības dienesti un uzņēmumi patlaban visus spēkus velta dažādu bīstamu situāciju novēršanai, zāģējot...
Lasīt tālākBrīdina par vētras seku apsekošanu ar bezpilota lidaparātiem
Valsts aģentūra “Civilās aviācijas aģentūra” (CAA) ir izdevusi brīdinājumu gaisa telpas lietotājiem par bezpilota lidaparātu lidojumiem elektrotīkla infrastruktūras bojājumu apsekošanai...
Lasīt tālākPašvaldības policija skaidro: suņa riešana pati par sevi nav administratīvi sodāms pārkāpums
Publiskajā telpā periodiski tiek apspriests, kā rīkoties situācijās, kad kaimiņu suns, paliekot mājās viens, ilgstoši rej vai gaudo un traucē apkārtējiem. Daugavpils pilsētas pašvaldības...
Lasīt tālākApliecības “Goda ģimene” izmantošana turpina pieaugt – aktīvo apliecību skaits gada laikā palielinājies par vairāk nekā 23 tūkstošiem
Latvijas ģimenes aizvien aktīvāk izmanto apliecības “Goda ģimene” sniegtās priekšrocības – šobrīd Latvijā ir 168 222 aktīvas “Goda ģimene” apliecības, kas ir par 23 tūkstošiem...
Lasīt tālākOperācijā “Vilkatis” sākta Latvijas–Baltkrievijas robežas pārbaude ar ģeoradaru
Valsts robežsardze sadarbībā ar Valsts policiju ir sākusi augsnes slāņu skenēšanu gar Latvijas–Baltkrievijas robežu, izmantojot ģeoradaru. Pārbaužu mērķis ir konstatēt iespējamas izmaiņas...
Lasīt tālākRīga sagaida 825. jubileju ar atjaunotiem pieminekļiem un jaunu orientēšanās spēli
Sagaidot Rīgas 825. jubileju, Rīgas pieminekļu aģentūra sakārtojusi un atjaunojusi vairākus pieminekļus, memoriālus un vides objektus, kas veido būtisku pilsētas kultūras mantojuma daļu. Valsts...
Lasīt tālākVARAM ministrs E. Tavars uzsāk patstāvīgas iestādes statusa atjaunošanu Nacionālajam botāniskajam dārzam
Lai stiprinātu Latvijas Nacionālā botāniskā dārza (LNBD) zinātnisko darbību, augu kolekciju saglabāšanu un sabiedrības izglītošanu, iestādi no 2026. gada 1. oktobra plānots atjaunot kā...
Lasīt tālāk